Skrīveru kultūras namā notikušajā jauniešu kluba “Galaktika” diskusijā par Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā plusiem un mīnusiem debatēja divas (apstiprinošā — “jā” un noliedzošā — “nē”) komandas.
Skrīveru kultūras namā notikušajā jauniešu kluba “Galaktika” diskusijā par Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā plusiem un mīnusiem debatēja divas (apstiprinošā — “jā” un noliedzošā — “nē”) komandas. Diskusiju klausījās un savu viedokli izteica arī premjers Einars Repše un ekonomikas ministrs Juris Lujāns.
“Jā” komanda: — Latvijas laukos ap 90 procentu ir naturālās saimniecības, kurās ražo pārtiku sev. Kā mēs pastāvēsim, ja nebūsim Eiropas Savienības tirgū? Latvija sabruks. Ir valstis, kuras to vien gaida, lai mums nebūtu savas ekonomikas, lai mēs iekristu lielos parādos. Mēs to negribam. Ja neiestāsimies Eiropas Savienībā, zaudēsim arī pašreizējo neatkarību.
Savienība sabruks
“Nē” komanda: — Mēs domājam, ka sabruks Eiropas Savienība, tāpat kā savulaik PSRS. Tik milzīgas teritorijas nav iespējams labi pārvaldīt, tāpēc Latvijai nav jāstājas nekādā savienībā. Mēs taču negribam savu valsti pārdot. Savienība paliek savienība. Mēs tādā jau bijām un guvām ļoti rūgtu pieredzi.
Mūs neapmierina arī tas, ka latviešu valoda mūsu valstī kļūs par minoritāti. Jau kopš atmodas sākuma, iestājoties Policijas akadēmijā, jāzina krievu valoda. Kāpēc? Daudzi to nemācās un nevēlas mācīties. Mūsuprāt, iestāšanās Eiropas Savienībā kavēs arī saimniecisko attīstību. Tā jau noticis Spānijā, Portugālē, Īrijā un Grieķijā, ieviešot eiro.
Valodu prasa pēc ES standartiem
“Jā” komanda: — Vai tas, ka Latvijā šobrīd prasa zināt krievu valodu, ir saistīts ar Eiropas Savienību?
“Nē” komanda: — Jā, krievu valodu prasa pēc Eiropas Savienības standartiem. Eiropas Savienības ietekmē latviešu valoda kļūs par minoritāti.
Mūs satrauc tas, ka Latvijā ieplūdīs Eiropas studenti, kuriem būs jānodrošina ar vietējiem studentiem vienlīdzīgas studiju un dzīves iespējas. Jau tagad Latvija to nespēj nodrošināt pašu studentiem, kā to nodrošinās vēl ārzemniekiem?
“Jā” komanda: — Eiropas Savienībā šim mērķim paredzēti lieli līdzekļi, viņi par saviem jauniešiem rūpēsies. Arī vietas dzīvošanai viņiem atradīsies, jo Latvijā patlaban ir daudz graustu, kurus neizmanto. Mājas atjaunos, un studentiem būs kur dzīvot.
Vai pārdosim savu valsti?
“Nē” komanda: — Vai tiešām mēs gribam pārdot savu valsti? Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā pirmajos desmit gados Latvijai lauksaimniecībā paredzams stiprs pagrimums. Latvijā precēm palielināsies cenas, dažu gadu laikā tās pieaugs pat par 40 procentiem. Tik straujš algu palielinājums taču nav paredzams, vai ne? Būs konkurence, un liela daļa īpašumu nonāks svešzemnieku rokās. Būs jāpilda arī neizdevīgi likumi, izejvielas nevarēs iepirkt no Krievijas.
No 1077 vietām Eiropas Padomē un arī parlamentā Latvijai būs tikai divas vietas. Neatkarība taču nozīmē saimniecisko labklājību, izglītību un drošību. Mūs nesaista dzīvošana vienā savienībā ar Krieviju, jo patlaban sabiedrībā sākas diskusijas arī par Krievijas iestāšanos Eiropas Savienībā.
Nepilsoņi iegūst vairāk
Diemžēl, iestājoties Eiropas Savienībā, nepilsoņi iegūst vairāk nekā pilsoņi. Latvijas lielākajās pilsētās dzīvo aptuveni puse valsts iedzīvotāju, viņu skaitā ir tikai 14 procentu latviešu. Pilsētās par vienu un to pašu darbu lielākas algas ir skolotājiem, pārdevējiem, ārstiem. Te arī darba iespējas lielākas, laukos tikai 25 procenti ir cittautiešu, pārējie — latvieši.
Tas nozīmē, ka no Eiropas Savienības vairāk naudas saņems tās nozares, kur vairāk strādājošo ir nepilsoņi — celtniecībā, transportā, tirdzniecībā un rūpniecībā. Tas pierādīts ar 2002. gada Valsts ieņēmumu dienesta datiem.
Izglītības problēmas
“Jā” komanda: — Dzīve Eiropas Savienībā neapšaubāmi būs labāka. Būs lielākas izglītības iespējas, jo visiem studentiem paredzēta vienāda mācību maksa. Ja mēs nebūsim šajā savienībā un ja gribēšu studēt Eiropā, man mācību maksa būs lielāka vai es varbūt tur pat nevarēšu mācīties, ja Latvija nebūs ES dalībvalsts.
Tāpēc man jāvēršas pie tiem, kuri referendumā balsos, lai padomā par mūsu, kuriem vēl nav 18 gadu, iespējām mācīties Eiropā.
Valsts valstij palīdz
Atcerēsimies, ka gandrīz desmit gadu Eiropas Savienība Latvijā iegulda savus līdzekļus dažādu projektu realizēšanai. Ja mums šo fondu pietrūks, pieaugs nabadzība un bezdarbs. Latvija Eiropas Savienībā būs arī lielākā drošībā, palielināsies algas.
Ja kādā ES valstī robi saimniecībā un ekonomikā arī rodas, iedarbojas “savienoto trauku” princips, valstis viena otrai palīdz. Ja mēs paliksim vieni, mēs vispār zaudēsim jebkādu neatkarību.
Neticu, neticu…
“Nē” komanda: — Vai Eiropa būs tik dāsna, ka dos naudu mazajiem zemniekiem? Es tam neticu. Statistikas dati liecina, ka vairākām valstīm pēc iestāšanās Eiropas Savienībā saimnieciskā situācija pasliktinājās. Es tomēr negribu būt atkarīga no svešu valstu labvēlības. Labāk dzīvot nabadzībā, bet ar tautasdziesmu kabatā!
***
Pēc šī emocionālā diskusijas dalībnieces Elīnas Kursītes paziņojuma zālē atskanēja gan aplausi, gan smiekli.
Viņas teiktais lika pasmaidīt arī premjeram Einaram Repšem un ekonomikas ministram Jurim Lujānam.
Debates pārdomām
Einars Repše: — Jūsu debates bija tik vētrainas, ka vieš ne tikai smaidu, bet arī pārdomas. Es jutos kā Saeimā, kaut gan jūsu, jauniešu, domas, lai arī ne vienmēr pareizi argumentētas, daudzviet bija interesantākas. Īpaši kritizētājiem, kuriem svarīgi kaut tikai ar emocijām, nevis faktiem, panākt savu. Opozīcijai nav jābūt konstruktīvai, jo tā ir destruktīva. Tā arī ir vieglāk. Pozīcijai jāzina, ka svarīgi nezaudēt galvu, atšķirt, kur argumenti, kur demagoģija.
Spožs bija jūsu apgalvojums, ka savienība paliek savienība. Jūsu paaudze vairs nezina, ka no Padomju Savienības cilvēki bēga kā no nāves. Ap to bija dzeloņdrāšu žogi, lai cilvēkus noturētu iekšpusē.
Valodu un kultūru nezaudēs
Uz Eiropas Savienību cilvēki tiecas paši, jo tur ir labāka dzīve, kultūra un civilizācija. Cilvēki šajā savienībā laužas iekšā pat nelegāli — pa dzelzceļu, jūru, nosmok autokonteineros… Eiropā neviena tauta savu valodu un kultūru nav zaudējusi, jo tajā mazajām valstīm attīstībai ir labvēlīgāki noteikumi.
Latvijā diemžēl realitāte ir tāda, ka policistam jāzina arī krievu valoda, jo viņam jāspēj tautai savu sakāmo pateikt saprotamā valodā.
“Nē” komandas pārstāve Elīna: — Bet kāpēc šī tauta runā nesaprotamā valodā?
Einars Repše: — Super! Tiklīdz beigsiet skolu, nāciet valdībai palīgā graut opozīciju! Valstij jāstrādā, lai koptu savu valodu, lai latviešu valodu nostiprinātu kā valsts valodu. Tomēr, kamēr būs cilvēki, kuri policista teikto labāk saprot citā valodā, tikmēr policistam šī valoda būs labi jāzina.
Domā par nākotni
Juris Lujāns: — Interesanti un svarīgi, ka par iestāšanos Eiropas Savienībā diskutē tieši jaunieši, kuriem vēl nav astoņpadsmit. Svarīgi, ja viņi aicina balsot “par” savu nākotni.
Diemžēl oponenti izmanto nepareizus un sagrozītus faktus. Eiropas Savienības valstīs dzīves līmenis tikai uzlabojas. Grieķija nav neveiksmīgākā zeme, jo tajā patlaban, lai kā jūs justos šokēti, minimālā alga ir 290 latu. Pirms Grieķijas iestāšanās Eiropas Savienībā tā bija četras reizes mazāka.
Mums jāsaprot tikai viens — labklājība nāk ar darbu! ES mums dod jaunas, vēl nebijušas iespējas.
Jauniete paziņoja, ka viņa labāk dzīvos nabadzībā, bet ar tautasdziesmu kabatā. Es teiktu tā — labāk ar tautasdziesmu un bagātībā.
Robeža būs
“Nē” komanda: — Vai jau tagad nolemts, ka Krievijai ar Eiropas Savienību būs bezvīzu režīms?
Einars Repše: — Nebūs. Tās ir tikai diskusijas, bet nav jābaidās. Eiropā cilvēki domā reāli, un arī Latvijai te būs savs vārds sakāms. Krievija neparaksta ar mums robežlīgumu, taču šī robeža būs arī Eiropas Savienības robeža. Ko mūsu kaimiņvalsts ar līguma neparakstīšanu grib mums pateikt? Varbūt domā, ka šāda robeža vispār nav novelkama? Tā nenotiks!
