Smiltenes novadā režisors Reinis Kalviņš ar savu komandu uzņem jaunu latviešu kriminālfilmu “Klajumā aiz meža”, kas top studijā “Mistrus Media”.

Filmēšana jau notikusi Smiltenē un pie Niedrāja ezera Launkalnes pagastā, kā arī Gaujienā un tās apkārtnē. Atsevišķas epizodes vēl tiks uzņemtas Raunā un Grundzālē. Kopā ar aktieriem filmējas arī Smiltenes novada iedzīvotāji, — viņi ir iesaistīti masu skatos.

Krimināldrāma “Klajumā aiz meža” stāstīs par 90. gadu sākuma noslēpumiem un to nospiedumiem mūsdienās, kad kādas Latvijas mazpilsētas tuvumā, purvā tiek atrasts līķis un izplatās ziņas, ka tās ir pirms 30 gadiem pazuduša pusaudža mirstīgās atliekas. Attiecību noskaidrošana un izmeklēšana uzjundī pagātnes noslēpumus un liek filmas varoņiem domāt par to, kā viņi atceras tā laika notikumus.

Filmā lomas atveidos aktieri Kaspars Zvīgulis, Edgars Ozoliņš, Svetlana Stoļarova, Armands Berģis, Anda Reigase, Lauris Dzelzītis, Artis Drozdovs, Jānis Kirmuška, Māris Pūris un citi.

Ideja par mūsdienīgu filmu, kuras darbība norisinātos kādā no Latvijas reģionu pilsētām, režisoram Reinim Kalviņam bija jau ilgāku laiku, bet konkrētas aprises šim sižetam radās tad, kad viņš uzzināja par purva līķu fenomenu. Laiku pa laikam Eiropā purvos tiek uzietas senas cilvēku mirstīgās atliekas, kas purva apstākļos ir iebalzamētas. Filmēšanas laukumā sastaptais režisors Reinis Kalviņš, taujāts, kāpēc filmēšanai izvēlēts tieši Smiltenes novads, nosauc divus iemeslus. Bērnībā viņš pavadījis daudzas vasaras Smiltenē pie savas vecmāmiņas un šajā pilsētā joprojām dzīvo režisora onkulis, taču galvenais iemesls filmēšanas vietas izvēlei bija cits.

“Filmēšanai mēs meklējām policijas iecirkņus. Policijas iecirknis Smiltenē bija ļoti pretimnākošs, par ko viņiem liels paldies, un mums arī patika vizuāli. Ja jau mēs braucām šeit, tad bija doma filmēt ne tikai policijas iecirkni,” stāsta Reinis Kalviņš.

Plānots, ka uz kinoekrāniem filma nonāks 2025. gada nogalē.

Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Pašvaldība remontēs kolektorus

Domājot par lietavu plūdiem nākotnē: pilsētas parkos nāktos izrakt dīķus un ievelkas, kas ekstremālās situācijās uzņemtu lietavu ūdeņus

Pēc vētras un plūdiem, kas Jelgavu un tās apkārtni postīja jūlija beigās un pirmajās augusta dienās, pilsētā, laukos un mežos vēl aizvien ir aktuāla dabas stihijas seku novēršana. Šīs nedēļas lietavu plūdi Eiropas vidienē atgādina par to, ka līdzīga stihija var atkārtoties, turklāt nav prognozējams — kad.

Intervijā Latvijas Radio Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods atklāj, ka līdz oktobra beigām pašvaldība ārpakalpojumā veiks visu lietus kanalizācijas sūkņu staciju pārbaudi. Dabas stihijas laikā ir jau konstatēts, ka stacijām vajadzīga neatkarīga un plūdu gadījumā droša elektrības padeve. Pašvaldība arī plāno pārbūvēt trīs no septiņiem lietus kanalizācijas notekūdeņu kolektoriem, kas dabas stihijas pārbaudi pienācīgi neizturēja. Pašvaldība vēlas panākt, lai spēcīgu lietavu gadījumā ūdens spētu aiztecēt uz citiem, mazāk piepildītiem kolektoriem. “Negalvošu, ka tie varēs tādu apjomu novērst, bet tas samazinās ietekmi,” teica J. Strods. Naudu darbiem pašvaldība cer saņemt no valsts atbalsta programmas. Kopā ar plānošanu kolektoru pārbūve varot aizņemt ne mazāk kā divarpus gadus.

Biedrības “Jelgavas attīstībai” vadītājs ūdenssaimniecības inženieris Jānis Āboliņš izceļ VUGD, kas ātri novāca vētras gāztos kokus. Viņš piebilst, ka varēja novērot, kā atbildīgi privātmāju saimnieki, negaidot palīdzību, paši, cik iespējams, bija sagatavojušies un rosījās, lai novērstu dabas stihijas skādi. “Meteorologi par dabas stihiju brīdināja. Tomēr Jelgavā daudzus tā pārsteidza. Pagājušajā nedēļā man gadījās būt darba komandējumā Polijas dienvidrietumos, Vroclavas apkārtnē. Vēl tikai sīki līņāja, kad mobilajā telefonā ar Latvijas pieslēgumu abi ar kolēģi saņēmām vairākkārtējus brīdinājumus par to, ka tiek prognozēti lietavu plūdi. Tādēļ apdraudētajā vietā lieki neuzkavējāmies,” stāsta J. Āboliņš. Latvijā ne nacionālā, ne reģionālā līmenī ārkārtējo situāciju apziņošanas sistēmā mobilo telefonu operatori nav iekļauti.

Domājot par lietavu plūdiem nākotnē, J. Āboliņš teic, ka pilsētas parkos nāktos izrakt dīķus un ievelkas, kas ekstremālās situācijās uzņemtu lietavu ūdeņus.

Asfaltētās un bruģētās virsmas taču lietus ūdeņus neuzņem. Pašvaldībā tiek lēsts, ka dabas stihijas nodarītie postījumi Jelgavā ir 13 miljoni eiro.

Laikraksts “Zemgales Ziņas”

Rotācijas apli nebūvēs

Jūnija beigās sāktie Bauskas centrālo tranzīta ielu — Kalna un Zaļās ielas — remontdarbi turpināsies līdz oktobra beigām, “Bauskas Dzīvi” informēja SIA “Vianova” projektu koordinatore Amanda Bārene. Iedzīvotāji aicināti būt saprotošiem un ievērot izvietotās satiksmes organizācijas shēmas izmaiņas.

A. Bārene lēš, ka aktīvā darbu fāze ilgs vēl pusotru mēnesi, saskaņā ar noslēgto līgumu termiņš ir 31. decembris, ieskaitot objekta nodošanu ekspluatācijā. Jau iepriekš vēstīts, ka viens no tranzītielas pārbūves mērķiem ir satiksmes “mierināšana”, ko paredzēts panākt, samazinot joslu skaitu. A. Bārene atklāja, ka tas varētu būt septembra beigas vai oktobra sākums, kad autovadītāji ieraudzīs jauno kārtību, kā turpmāk būs jāpārvietojas pa Kalna ielu Bauskā.

Taču projektā ieviestas arī izmaiņas. Tajā bija iekļauts satiksmes rotācijas aplis Mēmeles tilta galā, Kalna un Mēmeles ielas krustojumā.

A. Bārene paskaidroja, ka projektēšanas laikā atklājušies fakti, kas noveda pie tā, ka rotācijas apli te nebūvēs, bet šajā posmā vien atjaunos segumu. Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis paskaidroja, ka Ceļu satiksmes drošības direkcijas audits nerekomendē rotācijas apļa būvi minētajā vietā pārāk lielā kalna slīpuma dēļ. Tādēļ no šīs projekta daļas jāatsakās.

Lai nezaudētu līguma summu, pašvaldība saņēmusi konceptuālu atbalstu no uzņēmuma “Latvijas Valsts ceļi” un Satiksmes ministrijas, ka rotācijas apļa būvei paredzētos līdzekļus novirza satiksmes drošības aprīkojuma iegādei un uzstādīšanai.

Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Atlaidīs vairāk nekā 30 šoferus

Ar 1. novembri SIA “Gulbenes autobuss” plāno atbrīvot no darba 17 šoferus Gulbenē un vēl vairākus Alūksnes filiālē, kopumā vairāk nekā 30 cilvēkus.

Šāda rīcība ir saistīta ar to, ka uzņēmumam šobrīd vairs nav valsts pasūtījuma pasažieru pārvadājumu veikšanai ar autobusiem. Šo nišu konkursa kārtībā uz 10 gadiem ir pārņēmusi AS “Talsu autotransports”.

“Atbilstoši likumdošanai, ja pakalpojums nav jānodrošina, tad notiek darbinieku atlaišanas process,” “Dzirkstelei” apstiprināja SIA “Gulbenes autobuss” valdes loceklis Gundars Kristapsons.

Tajā pašā laikā viņš nejūtas nolaidis rokas un saka: “Uz to bildi var dažādi skatīties, jo tie pārvadātāji, kuri jau kopš 2021. gada uz 10 gadu līguma pamata nodrošina sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālajos maršrutos, cieš milzīgus zaudējumus. Tas ne tikai saistībā ar karteļa skandālu. Jāņem vērā, cik maksā viens nobrauktais kilometrs. No tā veidojas visa bilde kopsummā. AS “Liepājas autobusu parks” zaudējumi ir vairāk nekā miljons eiro. SIA “Daugavpils autobusu parks” ir 300 000 eiro zaudējumi. Skaidrs, ka tik lielus zaudējumus no gada gadā nevar atļauties. Tas nozīmē, ka tā bilde visādi var pagrozīties. Skatīsimies.”

SIA “Gulbenes autobuss” turpinās pildīt Gulbenes novada pašvaldības pasūtījumus, tiesības uz kuriem iegūtas, piedaloties publiskajos iepirkumos.

Jau rakstījām, ka uzņēmums veiks skolēnu speciālos pārvadājumus šajā un nākamajā mācību gadā, par to kopumā pašvaldība maksās 700 000 eiro bez PVN. Tāpat SIA “Gulbenes autobuss” nodrošinās pasažieru neregulāros pārvadājumus Gulbenes novada pašvaldības un tās iestāžu vajadzībām līdz 2025. gada 31. augustam, par to saņemot no pašvaldības 55 000 eiro bez PVN.

Laikraksts “Dzirkstele”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild laikraksti “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Dzirkstele” un “Alūksnes un Malienas Ziņas”.