Pirms mēneša “Staburagā” bija publicēts sludinājums, kura saturs liecināja par darba iespējām.
Pirms mēneša “Staburagā” bija publicēts sludinājums, kura saturs liecināja par darba iespējām. Tajā nebija norādīts ne firmas nosaukums, ne tās piedāvātais darbs, tikai laiks un vieta, kur notiks pārrunas. Ieinteresēts uz tām devās arī “Staburags”.
Izklausās pēc leiputrijas
Noteiktajā vietā — Aizkraukles pilsētas kultūras namā — interesentus sagaidīja divas kundzes — Velga Ragule un Vija Rakstiņa no Skrīveriem. Galvenā runātāja bija Velga.
Viņa atnākušajiem, tādi bijām desmit, paziņoja, ka strādā firmā “Dermajetics” Rīgā, Senču ielā 4. Strādā jau astoņus gadus un nu vēstīs par lieliskajām darba iespējām arī citiem cilvēkiem.
Pēc Velgas kundzes stāstītā, firma piedāvā sešpadsmit dažādu darba veidu, kurus katram jāizvēlas pašam. Kādus? To viņa stāstīt nedrīkstot, to neļaujot firmas ētikas principi.
— Katrs darbinieks drīkst runāt tikai par noteiktām lietām. Varu atklāt vien to, ka darbs saistīts ar vairumtirdzniecību vai mazumtirdzniecību, arī tiešo tirdzniecības vadību. Visu pārējo uzzināsiet Rīgā. Jums tur jāierodas, līdzi ņemot pasi, — tā Velga.
Arī par astoņos gados paveikto viņa daudz neko nestāstīja, vien vairākkārt uzsvēra, ka nopelnot ļoti labi. Lai to pierādītu, sieviete iztālēm rādīja maksājuma uzdevuma kopiju.
— Tā ir mana alga, vairāk nekā tūkstoš latu. Un tas nav viss, — apgalvo Velga.
Par daudz nerunā
Uz tikšanos atnākušie, protams, gribēja zināt, par kādu darbu tad maksā tūkstošus. Taču stundas laikā, tik ilga bija šī tikšanās, to neuzzināja ne darba meklētāji, ne “Staburags”. Velga neko nedrīkstot stāstīt, visu varēšot uzzināt Rīgā. Kad sieviete no Daudzevas pajautāja, vai tā ir pārtikas produktu izplatīšana (viņa pirms kāda laika ar Velgu bija tikusies līdzīgos apstākļos, un tad piedāvāja izplatīt pārtikas piedevas — aut.), kundzi apklusināja, aizrādot, ka sieviete nemākot uzvesties. Ja gribot zināt, lai braucot uz Rīgu.
Uz Rīgu visus aicināja braukt jau pēc dažām dienām. Tad būšot nākamās pārrunas, un katrs pats varēšot izvēlēties, kurš no 16 darba veidiem viņam tīkamāks. Arī vēlāk uz Rīgu būšot jādodas vismaz pāris reižu mēnesī uz apmācībām. Tās solīja bez maksas, arī aiz Latvijas robežām.
— Mēs ar Viju tikko atgriezāmies no Parīzes, kur bijām mācībās. Vija pārveda bērniem dāvanas, un vēl kādas! To varēja atļauties par savu nopelnīto naudu, — tā Velga Ragule.
Un atkal sieviete piebilda, ka vairāk neko stāstīt nedrīkstot.
Rīgā piedāvā izplatīšanu
Dažas nedēļas pēc šīs tikšanās sazinājos ar pāris cilvēkiem, kuriem piedāvāja braukt uz Rīgu. Viņi to neizdarīja. Kādēļ?
— Tādēļ, ka pirms pusgada vīrs bija tieši tādās pašās pārrunās un arī tad lika braukt uz Rīgu. Aizbrauca, bet tur piedāvāja izplatīt “Herbalife” pārtikas piedevas, — stāsta kāda jaunjelgaviete.
Kāda sieviete no Daudzevas jau reiz bija tikusies ar Velgu Raguli, kad viņa analogus darba piedāvājumus izteica Aizkraukles viesnīcā “Pērse”. Arī tad galu galā izrādījās, ka jānodarbojas ar izplatīšanu.
Vēl kāds vīrietis atzina, ka uz Rīgu nav aizbraucis, jo sapratis, ka ar tik noslēpumainu darba piedāvājumu kaut kas nav kārtībā.
Savukārt aizkraukliete Antra uz Rīgu nebrauca tāpēc, ka viņai radās slikts priekšstats par firmu, kura darbojas tik noslēpumaini.
— Tiklīdz tikšanās laikā Aizkrauklē kaut ko pajautāju, saņēmu strupu atbildi, ka jābrauc uz Rīgu. Ja kāds iebilda, vēloties tomēr uzzināt ko vairāk, viņu apklusināja, — saka Antra.
Vairāk nesaka ne vārda
Telefoniski sazinājos ar Velgu Raguli, lūkojot noskaidrot, kādēļ darba piedāvājumā tāda noslēpumainība. Taču neko daudz neuzzināju, jo firmas nolikums neļaujot runāt. Guvu apstiprinājumu vienīgi tam, ka darbs saistīts ar “Herbalife” produktiem, taču izplatīšana tā neesot. Kas tad?
— Nedrīkstu runāt! — tā Velga Ragule. — Piedāvāju aizbraukt uz pārrunām Rīgā, kur uzzināsiet atbildes uz visiem interesējošajiem jautājumiem.
Lūdzu arī, lai iedod kāda cilvēka, piemēram, priekšnieka, kurš tiesīgs stāstīt vairāk, tālruņa numuru. Taču arī to nesaņēmu, jo priekšnieku šajā darbā neesot. Visi strādājot vienlīdzīgi.
Vēl Velga Ragule piebilda, ka aizkraukliešus darbs nopietni neinteresējot. Par to liecinot neskaitāmie jautājumi tikšanās laikā.
— Es skaidri pateicu, ka jābrauc uz Rīgu, tur visu izskaidros, bet nē, tāpat cilvēki mani tincināja. Nu kas tā par uzvedību, kad uz tikšanos atnāk “bomziene”! — tā Velga Ragule, lai gan iepriekš pati apgalvoja, ka cilvēku pagātne un izglītība viņu neinteresē, jo galvenais esot vēlme strādāt.
Īstās firmas meklējumos
Pa aplinkus ceļiem noskaidroju, ka solītās apmācības nemaz nesanāk bezmaksas. Lai apmācības notiktu, jānopērk atļauja jeb licence, arī pēc tam izplatāmo preci neviens bez maksas nedod. Jāiemaksā noteikta naudassumma, preci pašam nopērkot. Pēc tam to var pārdot tālāk. Taču, tā kā šī ir neoficiāla informācija, lūkoju tomēr sazināties ar cilvēkiem, kuriem firmas nolikums neaizliegtu sniegt informāciju.
Izziņu dienestā firmas “Dermajetics” Senču ielā 4 tālruņa numuru iedot nevarēja, jo tāda nav. Šādas firmas nav arī “Lursoft” datubāzē. Mēģināju meklēt “Herbalife”, taču arī ar šādu nosaukumu firma nav reģistrēta. Toties atradu vairākus rakstus dažādos preses izdevumos par “Herbalife” pārtikas piedevu nelikumīgu izplatīšanu, par to kaitīgumu.
Galu galā pēc ilgākiem meklējumiem izdevās noskaidrot, ka Rīgā, Senču ielā 4, ar “Herbalife” produkciju saistīta firma “Filuet Baltica”.
Līgums par samaksu
Sazinājos ar šo firmu telefoniski un noskaidroju, ka tā nodarbojas ar vairumtirdzniecību, arī “Herbalife” un citu produktu izplatīšanu. Par izplatītājiem jeb, kā viņus sauc firmā, konsultantiem tad arī aicina darbā šādās tikšanās reizēs, kāda bija Aizkrauklē. Taču kurš katrs par izplatītāju strādāt nedrīkst. To var tikai cilvēks, kuru šajā darbā iesaistījis tajā jau strādājošais. Iepriekš gan jaunais darbinieks jāapmāca.
Firmā “Filuet Baltica” arī pastāstīja, ka par darbu jānoslēdz līgums, par to samaksājot. Cik? To neatklāja. Toties apsolīja, ka “Staburagam” piezvanīs kāds kompetentāks darbinieks, kurš visu izskaidros.
Viņa skaidrojumus lasiet kādā no turpmākajiem “Staburaga” numuriem.
***
Morāle? Labi apdomāt un iegūt informāciju, pirms iesaistīties noslēpumainos darījumos, lai kādus labumus tie solītu.
