Ģimenes apstākļu dēļ divas nedēļas pavadīju tālu prom no Latvijas. Tā sagadījās, ka nebija laika pat datoru ieslēgt un internetā kaut ko par savu valsti palasīt. Pilnīgs informācijas vakuums.
Ģimenes apstākļu dēļ divas nedēļas pavadīju tālu prom no Latvijas. Tā sagadījās, ka nebija laika pat datoru ieslēgt un internetā kaut ko par savu valsti palasīt. Pilnīgs informācijas vakuums. Kad atgriezos mājās, domāju — būs tik daudz jaunumu! Nekā. Tie paši vecie partiju kašķi, uts meklēšana otra kažokā, tiesāšanās par seniem grēkiem utt. Un visam pāri referenduma par pievienošanos Eiropas Savienībai tuvošanās.
Prieka vēsts daudziem bija ziņa, ka valsts budžetā prognozē ieņēmumu palielināšanos un radīsies iespēja prioritātēm papildus sadalīt 25 miljonus latu. Jau rakstījām, ka visvairāk (3,9 miljonus latu) no šīs naudas saņems pensionāri mazo pensiju palielināšanai, 3,2 miljonus dotācijās dabūs pasažieru pārvadājumu organizētāji, 2,3 miljonus — zemnieki subsīdijās, 2,2 miljonus — veselības aprūpe.
Pirmo reizi atjaunotās Latvijas brīvvalsts vēsturē izveidots alimentu fonds, sākumam piešķirot tam divarpus miljonus latu. Tas dos iespēju kaut nedaudz pabalstīt ģimenes, kurās bērnus audzina tikai viens no vecākiem, jo tēvs vai māte par saviem pēcnācējiem neliekas zinis. Tikai tie, kuriem vieniem pašiem jāvelk šis smagais slogs, pratīs īsti novērtēt, cik vajadzīgs šāds alimentu fonds.
Sakarā ar to, ka Ministru kabinets palielināja 2004. gada valsts budžeta ieņēmumu prognozi, mēs par ārsta apmeklējumu joprojām maksāsim 50 santīmu, bet par mājas vizīti — divus latus. Nesamazinās arī policistu skaitu, neslēgs vēstniecības un naudas ekonomijas nolūkā neveiks citus radikālus pasākumus. Vai bija vajadzīga sabiedrības tracināšana, ja naudu budžetā tomēr “atrada”? Ministru prezidents Einars Repše apgalvo: bija vajadzīga, jo tādējādi varēja piespiest ministrijas ietaupīt, atteikties no liekiem izdevumiem.
Partiju pulciņā atklātas dažādas “šmuces”. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja nežēlastībā nonākusi Zaļo un zemnieku savienība, pieņemot nelikumīgus ziedojumus no starpniekiem un tādējādi neievērojot Politisko organizāciju finansēšanas likuma prasības. ZZS priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre spiesta taisnoties, uzveļot atbildību pašam KNAB un pat vainojot provokācijā, jo tas ietekmējis lieciniekus. Nevienu no saviem amatiem Ūdres kundze atstāt negrasās.
Apbrīnojami, ka finanšu jomā izglītota sieviete var parakstīt dokumentus, kuros kāda ziedotāja personas kods sākas ar četrām nullēm… Kā var uzdāvināt partijai vairākus tūkstošus latu cilvēki, kuriem nemaz nav sava biznesa? Pat tuvinieki par to brīnās. Skaidrs, ka nauda partijas kasē nonākusi nelikumīgi. Bet tā jau nav tikai zaļo un zemnieku naudas iegūšanas metode. Līdzīgi rīkojas arī citas partijas, kuras gan pagaidām zem KNAB “āmura” nav nonākušas, jo pārbaudes vēl turpinoties. Esmu pārliecināta — atklāsies ne viens vien “brīnums” arī citu partiju “dārziņā”.
Viesojoties “Panorāmas” studijā, Ministru prezidents Einars Repše apgalvoja, ka politikā jūtas kā dzīvē un ir apmierināts, ka pirmo reizi atjaunotās neatkarības laikā tik rūpīgi izmeklē partiju naudas lietas. Tomēr uz jautājumu, kas tad sekos atklātajiem pārkāpumiem, premjers atbild izvairīgi: ja atklās vainīgos, tad sekos kriminālatbildība un pēc tam arī lemšana par palikšanu amatos. Visvairāk pārsteidza premjera frāze: “Es taču par sīkumiem nevaru sist dūri galdā! Man koalīcija jāsatur kopā.” Ja krāpšanu un dokumentu viltošanu var uzskatīt par sīkumu, tad kas ir īsts noziegums — varbūt politiska slepkavība? Repše nu vienreiz nonācis sprukās: kā apkarot korupciju lielākajās valdošajās partijās, vienlaikus saglabājot stabilu valdību?
Ja arī izmeklēšanā pierādīs, ka nauda partijas kasē nonākusi nelikumīgi, tā jau sen iztērēta un nav atgūstama. ZZS vienkārši vairs nav šīs summas — 74650 latu, ko iemaksāt Finanšu ministrijai. Vienīgais sods, ko var piemērot partijas priekšsēdētājai, ir administratīvais — līdz 250 latiem. Nu smieklīga summa! Kāda gan nozīme kaut ko izmeklēt un atklāt, ja sods par pārkāpumiem ir tik niecīgs!
Skaidrs, ka likumdošana un partiju finansēšanas jautājums Latvijā nav sakārtots. ZZS frakcijas vadītājs Saeimā Augusts Brigmanis ir radikāli noskaņots: vai nu likvidējam visas partijas un lai valda viena vai arī finansējam visas partijas no valsts budžeta. Protams, pēdējais variants būtu vispareizākais, bet ko tas nozīmēs valstij, kura jau tā ir nabaga? Naudu, kuru varētu izmantot iedzīvotāju labklājības uzlabošanai, būs jāatdod partiju funkcionāriem. Sabiedrība to nesapratīs.
Savukārt Valsts kontrole atklājusi, ka bijušais finanšu ministrs Gundars Bērziņš no neparedzētiem gadījumiem taupītajiem līdzekļiem uzdāvinājis 29 tūkstošus latu savai partijas biedrenei — Ludzas pilsētas domes priekšsēdētājai — ūdensvada remontam. Un tā noteikti nav vienīgā šīs partijas dāsnuma izpausme pret saviem partijas biedriem — šī tendence Tautas partijai bija raksturīga. Daudziem pašvaldību vadītājiem pat atklāti piedāvāja: iestājies mūsu partijā, un tūlīt dabūsi naudu, teiksim, sporta bāzei vai skolai.
Atkal izcēlušies daži Rīgas domes deputāti, plānojot savus rudens ceļojumus, lai pagarinātu vasaru. Vicemērs Sergejs Dolgopolovs, domnieks Dainis Īvāns un mēra ārlietu padomnieks Armands Krūze saposušies komandējumā uz zīda festivālu Ķīnā, no budžeta tērējot vairāk nekā 2600 latu. Trīs vīri laikam kāro pavērot, kā jaunākās modes zīda tērpus demonstrē šarmantās ķīnietes… Domnieci Aiju Poču gan vairāk satrauc fakts, ka delegācijā nav iekļauta neviena sieviete, nevis tas, ko Rīgas domnieki īsti darīs zīda festivālā un kā tas noderēs Rīgas iedzīvotājiem. Un kā tad balsošana par Latviju Eiropas Savienībā, jo referendums notiks tieši Ķīnas brauciena laikā?
No pagājušās nedēļas notikumiem visvairāk satrauca traģēdija Valmierā, kur, eksplodējot vecām degvielas tvertnēm, gāja bojā divi deviņgadīgi zēni. Protams, zēni mēdz blēņoties ar sērkociņiem, un neviens pieaugušais viņiem klāt neizstāvēs, tomēr kādam par pamestām teritorijām jāatbild. Tādas bijušās degvielas bāzes ir vai katrā likvidētajā kolhozā. Nav tālu jāmeklē — arī Sērenes pagasta teritorijā. Kam pieder mucas? Tuvīno vasarnīcu īpašnieki to nezina. Tāpat kā nezina, cik bīstamas tās ir. Arī te vairākās mājās dzīvo pusaudži, kuriem var rasties interese par pamestajām mucām. Mēs sākam uztraukties tikai tad, kad notiek nelaime, kā tas bija ar gāzes balonu eksploziju Centrāltirgū Rīgā. Tad gan sākam pārbaudīt un meklēt vainīgos.
Lietainajā aizvadītajā nedēļā drēgnums vilka tuvāk pie siltuma, privātmājās daudzi pat pirmo reizi iekūra krāsnis vai kamīnus. Sarāvušies, sabozušies un zem lietussargiem ātri mēģinājām nokļūt no vienas vietas otrā. Tādā laikā negribas pat runāt, kur nu vēl smaidīt, bet, ai, kā vajadzētu! Mums smaidu tik ļoti pietrūkst. To tūlīt pamana ārzemnieki, iebraucot mūsu valstī.
Bet Kanādā laikam ir otrādi. Tur Ārlietu ministrija aizliegusi smaidīt, fotografējoties pasei. Mutei obligāti jābūt aizvērtai. Tas darīts pēc Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas ieteikuma, lai vieglāk būtu atpazīt pasu īpašniekus… Pirmo reizi dzirdu, ka smaids cilvēku tik ļoti pārvērš. Sakniebto lūpu bildes mēs esam pietiekami atskatījušies padomju laikā, kad pat goda plāksnei gatavotie attēli atgādināja portretus rubrikā “Policija meklē”.
Un vēl pagājušajā nedēļā mūs pārsteidza sēņu bums. Baraviku, beku un apšu kundziņu cepurītes līda no sūnām laukā kā negudras. Saules siltumu un rudens lietus veldzi sasmēlušās, sēnes vēl cenšas ieraudzīt šo pasaulīti atvasaras krāšņumā. Par prieku cilvēkiem, kuri to vien gaidījuši jau kopš pagājušās bezsēņu vasaras.
