Aija Svētiņa Iršos — Kaut arī pagājis vairāk nekā 30 gadu, pirmo skolas dienu atceros ļoti labi.
Aija Svētiņa Iršos
— Kaut arī pagājis vairāk nekā 30 gadu, pirmo skolas dienu atceros ļoti labi. Man vislielāko prieku sagādāja baltais priekšauts un tumši zilā kleitiņa ar baltu apkaklīti un aprocītēm. Skola bija tuvu — jāpārskrien tikai pāri ceļam.
Ejot uz skolu, jau pirmajā dienā zināju, ka pati būšu skolotāja. Visu mūžu ar labu atceros savu pirmo audzinātāju un pārējos skolotājus. Kaut arī mūsu mazās skolas vairs nav, pērnvasar salidojumā tikāmies.
Laima Auziņa Jaunjelgavā
— Tas bija tik sen — 1938. gadā Madonas rajona Mārcienas pamatskolā. Uz skolu devos ar prieku, jo bija apņemšanās labi mācīties. Man patika arī skolas forma — tumšzila kleita ar melnu priekšautu.
Labi atceros savu pirmo skolotāju Mariannu Pērkoni, kura bija cēla dāma, bet pret bērniem ļoti labestīga un sirsnīga. Savu pirmo skolas dienu atminos ik gadu, kad 1. septembrī redzu bērnus ar ziediem rokās.
Gunita Dūma Rīteros
— Tas bija 1980. gadā, kad sāku mācīties Pļaviņu ģimnāzijā. Man bija tikai seši gadi, un 1. septembrī uz skolu devos kopā ar mammu, tēti un vecmāmiņu. Jutos ļoti svarīga persona, gandrīz vai pieaugusi.
Pēc skolas mājās bija svētku pusdienas, un vecāki man uzdāvināja skaistas grāmatas. Tā priecājos par saviem skolas piederumiem, ka mazākajai māsiņai nemaz neļāvu tiem pieskarties.
