Aizkraukles rajona lauku saimnieku apvienība Zemkopības ministrijā, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē un Aizkraukles rajona padomē iesniegusi ziņas par ilgstošā lietus nodarītajiem zaudējumiem laukkopībā.
Aizkraukles rajona lauku saimnieku apvienība Zemkopības ministrijā, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē un Aizkraukles rajona padomē iesniegusi ziņas par ilgstošā lietus nodarītajiem zaudējumiem laukkopībā, prasot izsludināt ārkārtas situāciju un zaudējumu kompensāciju.
Ilgstošo lietusgāžu un stiprā vēja dēļ Aizkraukles rajona lauksaimnieki nevar novākt labību. Tā daudzviet sagūlusi veldrē vai sadīgusi vārpās, īpaši rudzi, tritikāle un mieži. Situāciju vēl vairāk pasliktināja krusa un vētra augusta pēdējās dienās.
Aizkraukles rajonā aptaujāts vairāk nekā 30 saimniecību. Daudzās no tām nenokulta palikusi puse sējumu platību, taču ir arī tādas, kurās nenovākti paliks visi lauki. Šo saimniecību pastāvēšana ir apdraudēta. Īpaši, ja graudkopība ir vienīgā saimniecības nozare un ņemts arī kredīts. Nebūs naudas tā atdošanai.
Aizkraukles rajona lauku saimnieku apvienības valdes priekšsēdētājs Jānis Midegs stāsta:
— Pēc subsīdiju saņemšanai iesniegtajiem pieteikumiem Aizkraukles rajonā graudaugi iesēti vairāk nekā astoņos tūkstošos hektāru: trešā daļa apsēta ar ziemājiem, divas trešdaļas — ar vasarājiem. Nokulta šobrīd aptuveni ceturtā daļa sējumu.
Arī pats savā saimniecībā nokūlu tikai 30 procentu iesētā. 120 hektāru vasaras rapša vēl ir uz lauka. Vēlāk kultajos graudos pēc pirmās žāvēšanas mitrums joprojām ir ap 23 procentiem, tas ir divas reizes vairāk nekā pieļaujams. Taču katra atkārtota žāvēšana palielina graudu tonnas izmaksas, un pasliktinās to kvalitāte. Pārtikas graudi kvalitātes ziņā atbilst lopbarības graudiem. Ja šajā situācija man kāds piedāvātu tikai 50 latu par tonnu graudu, labāk tos atstātu uz lauka.
Kaut apzinājām tikai ceturto daļu Aizkraukles rajona sējumu, domāju, ka situācija visā rajonā ir līdzīga. Nenovākta palikusi aptuveni puse ziemāju un ap 70 procentu vasarāju. No vēl nenokultā 361 hektāra ziemāju pilnībā bojā aizgājuši sējumi 105 hektāros.
2003. gadā nebija izdevīgi sējumus apdrošināt. Pagājušajā gadā lielākie zemnieki to izdarīja. Apdrošināšanas kompānijām bija jāsamaksā pārāk lielas naudassummas, kompensējot sausuma radītos zaudējumus. Tāpēc šogad tās bija visai piesardzīgas, daudzas uz zemnieku vēstulēm atbildēja izvairīgi, bet dažas neatbildēja vispār.
Aizkraukles rajona padomei lauksaimnieki prasa izsludināt ārkārtas situāciju rajonā, taču līdz pirmdienai atbildes vēl nebija. Savukārt Zemkopības ministrijai graudkopji lūdz rast iespēju kompensēt zaudējumus. Ceturtdien Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome tiksies ar ministru Mārtiņu Rozi, lai pārrunātu šo problēmu.
Jānis Midegs piebilst, ka jau šobrīd valstī trūkst lopbarības graudu un arī pārtikas miltu maizes cepšanai, īpaši rudzu. Uz lauka palikusī labība situāciju padarīs vēl dramatiskāku.
