Brigita Konovalova ir pensionēta skolotāja. Viņa mūžu nodzīvojusi Rīgā, bet kopš 1996. gada, kad nopirka lauku mājas “Avotiņi”, kļuvusi par aiviekstieti.
Brigita Konovalova ir pensionēta skolotāja. Viņa mūžu nodzīvojusi Rīgā, bet kopš 1996. gada, kad nopirka lauku mājas “Avotiņi”, kļuvusi par aiviekstieti. Nesen nosvinēta 70 gadu jubileja, bet Brigitas kundzes enerģija nesarūk, jo dzīve laukos viņai dod spēku.
Brigita pieradusi iztikt galvenokārt pašas spēkiem, jo ir bārene. Viņu dzemdējot, māte mirusi, palikuši četri bērni. Mazule ievietota bērnunamā, bet vēlāk viņu pieņēma audzināt labi cilvēki — mātes draugi.
Bēdas nesalauž garu
Brigita kļuvusi par mūzikas skolotāju, diezgan vēlu sastapusi nākamo vīru Valdi, abi izaudzinājuši meitu Liegu un divus mazdēlus. 1. februārī Brigitas kundze kļuva atraitne, nu savu Valdi viņa apciemo Kūģu kapu kalniņā.
Ar Valdi nodzīvots 40 gadu, kopā pavadīts laimīgs laiks. Tā tagad šķiet. Dzīvē daudzreiz gadās, ka pēc vīra aiziešanas mūžībā sieva to tik ļoti pārdzīvo, ka saslimst vai slīgst depresijā. Brigitas kundzei tuva cilvēka zaudējuma sāpes nav guvušas virsroku. Viņa dzīvo tā, it kā vīrs būtu blakus. Nāvi vienkārši nepieņemot.
Paliek padarītais
— “Avotiņi” ir vīra rokām atjaunoti. Kad māju nopirkām, tā bija veca un mitra. Valdis pārbūvēja istabas, sienas noklāja koka paneļiem, izgatavoja dažādus sienasskapjus, plauktus, lampas, daudz skaistu lietu no koka. Tāpēc arī visur, kurp vien eju, jūtams viņa roku siltums. Ja apsēžos viņa būvētajā mazajā dārza lapenītē, nejūtos viena. Mēs joprojām esam kopā, — stāsta Brigitas kundze.
Visu mūžu Brigitai Konovalovai spēku devusi mūzika. Mazliet žēl, ka “Avotiņos” nav viņas klavieru, jo mājā tomēr diezgan mitrs, tāpēc klavieres atdāvinājusi. Tomēr bez muzicēšanas iztikt nevar, un Brigitas kundze spēlē mazu akordeonu. Savulaik viņa spēlējusi arī vijoli un bijusi diriģente.
Sāk jaunu dzīvi
Kā rīdziniece jūtas lauku klusumā?
— Apbrīnojami labi! Pirms septiņiem gadiem sāku pilnīgi jaunu dzīvi, jo lauki man bija sveši. Iespējams, tas palīdzēja cīnīties arī ar vīra slimību, jo abiem bija tik daudz darāmā, ka drūmām domām neatlika laika, — teic “Avotiņu” saimniece.
Neko neplāno pāri spēkiem
Brigitas kundze neko neplāno un nedara pāri saviem spēkiem. Lopu viņai nav, zemes nedaudz. Izaudzē saknes un dārzeņus. Patlaban viņas mājās smaržo dilles, jo Brigitas kundze gatavo krājumus ziemai.
Diena viņai sākas agri, jo “Avotiņu” saimniecei patīk vērot saullēktu. Ja kur tālāk jātiek, brauc ar velosipēdu. Zemi gan pati, gan mazdēli uzrok ar lāpstu.
— Pētu savvaļas augus un kokus. Daudzus nepazīstu, izroku, pārnesu mājās. Esmu ierīkojusi nelielu botānisko stūrīti, kur nu aug savvaļas irbenājs, sudrabapse, dažādi ārstniecības augi. Tas viss man ļoti interesē. Atbildes uz nezināmo meklēju grāmatās, — tā dzīvespriecīgā kundze.
Par vienu gaišu cilvēku vairāk
Dzīvesprieku skolotājai Brigitai dod arī lielais puķudārzs, kuru viņa aprūpē ar īpašu mīlestību. Māja vai grimst ziemcietēs, dālijās, rozēs, samtenēs, asterēs, dažādos vīteņaugos. Viena no Brigitas kundzes skaistākajām puķēm ir baltā dālija ‘Evelīna‘, viņai baltas puķes patīk vislabāk, jo attīra dvēseli — uzskata možā kundze.
Aiviekstieši, kuri iepazinuši Brigitu Konovalovu tuvāk, ar baltu skaudību viņu apbrīno un priecājas, ka nu pagastā dzīvo tik gaišs un dzīvesgudrs cilvēks. Kad ievērojuši kundzi ātri braucam ar velosipēdu, daudzi viņu uzskatījuši par sportisti, bet, uzzinot, ka viņa ir mūziķe, apbrīnojuši vēl vairāk.
“Avotiņu” saimnieci aiviekstieši raksturo kā gudru un neparastu sievieti. Viņa nežēlojas ne par grūtībām valsts līmenī, ne par personīgajām nedienām, ne sliktiem laika apstākļiem, bet pieņem dzīvi tādu, kāda tā ir.
