ASV un Francijas zinātnieki noskaidrojuši, ar ko izskaidrojams tā dēvētais franču paradokss, proti, kāpēc franči lieto barojošu uzturu, tomēr ir daudz slaidāki par amerikāņiem un retāk mirst no sirds un asinsvadu slimībām?
ASV un Francijas zinātnieki noskaidrojuši, ar ko izskaidrojams tā dēvētais franču paradokss, proti, kāpēc franči lieto barojošu uzturu, tomēr ir daudz slaidāki par amerikāņiem un retāk mirst no sirds un asinsvadu slimībām? Francijas pētniecības institūta un Pensilvānijas universitātes zinātnieki kopīgā pētījumā noteikuši, ka atbilde esot vienkārša — franči ēd krietni vien mazāk.
Pētījuma autori apmeklējuši vienpadsmit Parīzes restorānu un noskaidrojuši, ka vidējā porcija tur sver 277 gramus, savukārt viņu pārbaudītajās Filadelfijas ēstuvēs viena porcija sver vidēji 346 gramus.
Līdzīgas atšķirības pētnieki novērojuši arī abu valstu lielveikalos un pat porciju lielumos, kuri norādīti franču un amerikāņu pavārgrāmatās. Šādas starpības rezultātā manāmi atšķiras abu nāciju vidējais ķermeņa masas indekss — vidējam amerikānim tas ir 26,6, bet vidējam francūzim — tikai 24,4.
Turklāt ASV aptuveni 22 procentiem iedzīvotāju šis rādītājs pārsniedz 30. Tas liecina par nopietnām liekā svara problēmām, turpretī Francijā šādu cilvēku ir tikai 7,4 procenti.
