“Staburags” saņēmis koknesietes Gerdas Malnačas vēstuli. Tajā sieviete pauž neapmierinātību ar Aizkraukles veikala “Centrs” darbu. Problēmas radušās mobilā tālruņa dēļ.
“Staburags” saņēmis koknesietes Gerdas Malnačas vēstuli. Tajā sieviete pauž neapmierinātību ar Aizkraukles veikala “Centrs” darbu. Problēmas radušās mobilā tālruņa dēļ.
Liek braukt uz Rīgu
Vēstulē Gerda Malnača raksta: “2002. gada 14. augustā individuālā uzņēmuma “O.L.A.” veikalā “Centrs” Aizkrauklē iegādājos mobilo tālruni “NOKIA 3310” ar vienu gadu ilgu garantijas laiku. Šī gada 9. augustā tālrunis sabojājās. Līdz garantijas termiņa beigām bija atlikušas dažas dienas, tādēļ jau 11. augustā (pirmdien) vīrs devās uz “Centru”, lai atdotu tālruni remontam. Taču pārdevēja kategoriski atteicās to pieņemt, paziņojot, ka mums pašiem jābrauc uz “NOKIA” centru Rīgā, jo tā ir ražotājfirmas, nevis veikala darīšana. Tā darot visi. Vīra iebildes, ka mums nav paredzēts braukt uz Rīgu, īpaši tik ierobežotā laikā — trijās dienās — pārdevēju neinteresēja. Tikai pēc vairākkārtējiem iebildumiem mūsu tālruni veikalā pieņēma, piebilstot, ka remonts būs ilgs, varbūt jāgaida mēnesi. Tas nekas, ka man mēnesi nebūs mobilo sakaru, bet būs jāmaksā par abonēšanu — tās ir manas problēmas! Tāpat kā manas problēmas būtu divas reizes kavēt darbu, dodoties uz Rīgas remontdarbnīcu. Lūk, ko nozīmē garantija dažos salonos! Garantēti ir morālie un materiālie zaudējumi. Nekad nevienā veikalā nebija nācies dzirdēt, ka preci nogādāt darbnīcā ir pircēja darīšana.”
Salabo nedēļas laikā
Par laimi, vēstulē paustās bažas par mēnesi bez mobilajiem sakariem nebija pamatotas — tālruni salaboja nedēļas laikā un jau 21. augustā atdeva īpašniecei. Remonts gan nebija garantijas, par to vajadzēja samaksāt desmit latu.
— Īsti nesaprotu, kādēļ jāmaksā, ja tālrunim bija garantija? — telefonsarunā “Staburagam” vaicā Gerda Malnača. — Man iedeva remontdarbnīcas slēdzienu, kurā teikts, ka tālrunī bijis mitrums, un tādā gadījumā garantija nav spēkā. Es tam nepiekrītu.
Tomēr izvirzīt pretenzijas par (ne)garantijas remontu Malnačas kundze nevēlas.
— Tās es zaudēšu daudz vairāk laika, nekā man izmaksāja remonts, — tā koknesiete.
Piedāvā labāko risinājumu
“Staburags” sazinājās ar individuālā uzņēmuma “O.L.A.” īpašnieku Oskaru Liepiņu, lūdzot izskaidrot radušās domstarpības. Liepiņa kungs sagatavoja atbildes vēstuli:
“Pārdevēja rīkojās profesionāli, iesakot klientam ātrāko un ērtāko risinājumu, tā kā mobilā tālruņa garantijas laiks beidzās pēc trijām dienām. Spriediet paši, kurš ceļš īsāks: “pircējs — remontdarbnīca — pircējs” vai “pircējs — veikals — dīleris — distributors (preces izplatītājs) — remontdarbnīca un atpakaļ”. Katrā posmā strādā cilvēki, un šis ir atvaļinājumu laiks…
Konkrētais tālrunis mūsu salonā nodots 11. augustā, klientam atpakaļ atdots 21. augustā. Remonts veikts par samaksu, jo garantija nav spēkā aparātā konstatētā mitruma dēļ, ko apliecina darbnīcas slēdziens.”
Kam jāved prece?
Ar konkrēto tālruņa aparātu, šķiet, viss kārtībā. Kaut sākotnēji nesapratušies, pircēja un pārdevēja galu galā problēmu atrisināja, un tālrunis ātri salabots. Tomēr neatbildēts paliek jautājums, kuram bojātā prece garantijas laikā jānogādā remontdarbnīcā?
Tādēļ “Staburags” sazinājās ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru, kurā paskaidroja, ka par pārdodamo preci atbildīgs pārdevējs. Līdz ar to pircējs tiesīgs pieprasīt, lai pārdevējs preci tās garantijas laikā ved remontēt. Cita lieta, ja pārdevējs ar pircēju vienojas par savādāku risinājumu.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrā arī paskaidroja, ka pircējs par remontu, kuru garantijas laikā veiks par maksu, jābrīdina iepriekš. Ja pircējs tam nepiekrīt, viņam veikalā jāiesniedz rakstisks iebildums. Rakstiskas pretenzijas var iesniegt arī tad, ja, iepriekš nebrīdinot, prece ir salabota un par to prasa maksu, bet tas pircēju neapmierina.
Ja pircējs un pārdevējs problēmu savstarpēji atrisināt nespēj, var vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā. Tālrunis 7212688.
