Kamēr Latvijā bērni uz skolu pošas 1. septembrī, citviet Eiropā skolas gads jau rit pilnā sparā.
Kamēr Latvijā bērni uz skolu pošas 1. septembrī, citviet Eiropā skolas gads jau rit pilnā sparā.
Vācijā katrā no federālajām zemēm ir sava kārtība, un pirmās skolas dienas datums atšķiras. Tas pat atšķiras gadu no gada. Piemēram, 2003./2004. mācību gads Šlēsvigas—Holšteinas federālajā zemē sācies 11. augustā, Hamburgā — 14. augustā, bet Meklenburgas—Forpomernas federālajā zemē pirmā mācību gada diena šogad bija 18. augustā.
Dānijā vidusskolēniem skolas solā jāsēžas jau 4. augustā, bet pamatskolās — 11. augustā. Arī Somijā, Norvēģijā un Nīderlandē skola sākas augusta vidū. Kaimiņvalstī Zviedrijā municipalitātes, vadoties no Izglītības likuma, izlemj, kad sāksies un beigsies mācību gads. Šogad mācības zviedru skolās sākas augusta nogalē (no 18. līdz 28. augustam).
Savukārt 1. septembris, tāpat kā mums, ir “1. septembris” Beļģijā, Īrijā, dažās Austrijas federālajās zemēs, Čehijā, Igaunijā, Lietuvā, Ungārijā, Slovēnijā, Slovakijā un Polijā.
Francijā pirmā skolas diena ir 2. septembrī. Tikmēr Itālijā, tāpat kā Vācijā, katram reģionam ir dota brīvība noteikt, kad katru gadu sāksies mācību gads. Pirmā mācību diena parasti ir septembra otrajā vai trešajā nedēļā. Piemēram, Toskānā šogad skola sāksies 15. septembrī, bet Sicīlijā — tikai 26. septembrī. Vienīgais kopīgais nosacījums ir, ka skolas gadā ir vismaz 200 mācību dienu.
Šķiet, ka dienvidu zemēm labāk patīk mācības sākt septembrī, kad kļūst vēsāks. Piemēram, Maltā uz skolu jādodas 22. septembrī, bet Spānijā atkarībā no reģiona — otrajā vai trešajā septembra nedēļā.
Anglijā un Velsā skolām jāstrādā vismaz 380 pusslodzes mācību dienu, un valsts nenosaka, kad skolām sākt mācības gadu un kad to beigt. Par to lemj vai nu reģionālās izglītības pārvaldes vai arī pašas skolas, piemēram, privātskolas. Britu salās skolēniem jāatsāk skolas gaitas lielākoties septembra pirmajā nedēļā. Mācību gads beidzas jūlija vidū vai beigās.
Valstīm, kurās ir kalni un kur var slēpot, gan skolās, gan augstskolās februārī vai martā parasti tiek ieplānotas tā sauktās slēpošanas brīvdienas vismaz nedēļas garumā. Visās Eiropas valstīs protams ir Ziemassvētku un Lieldienu brīvdienas.
Vasaras brīvdienu garums daļā valstu — Beļģijā, Francijā, Īrijā, Luksemburgā, Slovēnijā un Slovakijā ir deviņas nedēļas, bet visīsākais vasaras brīvlaiks Eiropā ir vācu un britu skolēniem — tikai sešas nedēļas.
Toties Latvija ir to valstu vidū, kur skolēniem ļauts daudz ilgāk atpūsties. Garš brīvlaiks (11—13 nedēļu) ir arī Igaunijā, Lietuvā, Itālijā, Spānijā, Maltā un Rumānijā, bet vislielāko brīvību vasarā bauda bērni Kiprā, kur skolās vasaras brīvdienas ir 15 nedēļu garumā.
