Iveta Skaba
Dzeja, deja — šie teju vienādie vārdi septembrī pārņēmuši dzejas draugus visā Latvijā. Sarīkojumos uz vienas skatuves tikušies dzejnieki un dejotāji, taču var būt arī citādi — pats vari dzeju runāt un deju dejot, kā to darīja Aizkraukles novada vidusskolas skolēni.
Arī šogad Dzejas dienās, tāpat kā iepriekšējos gados, Aizkraukles centrālā bibliotēka sadarbojās ar Aizkraukles novada vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotājiem, kā rezultātā top savdabīgs pasākums — dzeju runā skolā, bibliotēkā un pilsētā. Šogad dzejai pievienojusies arī deja.
“Staburags” viesojās pie 10.a klases skolēniem. Viņiem bija jāiemācās dzejolis, kurā pieminēta deja, un jāspēj to interpretēt. Dzejas stundas bija arī pārējo klašu skolēniem.
Aizkraukles novada vidusskolas latviešu valodas skolotāja Lolita Ondzule stundas sākumā atgādināja šī gada Dzejas dienu moto — “Dzeja dejo”. Dejas ar dzeju ir ļoti daudz — deju uzvedumos tiek runāta dzeja, savukārt dzejas, kurā būtu deja, ir ļoti maz. Dzejoļus skolēni ar bibliotekāru palīdzību meklēja gan skolas, gan pilsētas bibliotēkā.
Visu dzīvi deja ļoti tuva ir arī skolotājai Ondzulei, un viņa neslēpj sajūsmu par horeogrāfa Agra Daņiļeviča stilu, viņa spēju savās horeogrāfijās savienot autentisko, latvisko un mūsdienīgo. Izejot no viņa teiktā par deju, tas pats attiecināms arī uz dzeju: radīt noskaņu, radīt tēlu mūsos un kaut ko pateikt.
Lai sajustu, ka dzeja dejo, stundā iesaistījās arī topošā deju skolotāja Tatjana Žaka. Arī viņa, tāpat kā skolotāja Ondzule, iedvesmojas no horeogrāfa Agra Daņiļeviča viņa novatoriskās pieejas dēļ, kā arī no jaunās horeogrāfes Dagmāras Bārbales.
Skolēni bija izvēlējušies dažādu autoru dzeju — gan klasiķu, gan mūsdienu autoru darbus. Varēja dzirdēt gan Raini, Imantu Ziedoni, Ojāru Vācieti, gan Kārli Vērdiņu, Andri Akmentiņu, Regīnu Andersoni un citus. Interesantāk par dzeju, manuprāt, bija klausīties tās interpretāciju. Skolēni pamatoja, kāpēc izraudzījušies šo dzejoli, ko, viņuprāt, autors gribējis pateikt lasītājiem, kas paticis visvairāk un vai kāda rinda arī paliks atmiņā. Kāds bija saskatījis romantiku un jaunības attiecības, cits — kādu dzīves atziņu, un visam līdzās ir deja — kāda konkrēta žanra deja vai vienkārši dejošana.
Skolā skanēja mīlestības dzeja un bija arī deja. Skolotāja Tatjana jauniešiem ierādīja laikmetīgo deju.
Tālāk ceļš uz bibliotēku. Tā kā ārā vēl rosās vasara, kāpēc dzejai neskanēt līdzās esošajā skvēriņā? No karstās saules pasargāja koki, un skolēni iekārtojās paēnī. Noskaņas rada skulptūras. Šajā vietā dzirdam senāku dzeju. Savu izraudzīto dzejoli norunā Aizkraukles novada centrālās bibliotēkas direktore Kristīne Vilsone, kura Dzejas dienās arī ir kopā ar skolēniem. “Dzeja un deja ne tikai atspoguļo indivīda emocijas, bet arī sniedz iespējas savienot cilvēkus caur kopīgām pieredzēm un sajūtām,” viņa teic.
Te bija iespēja piedzīvot kādu skaistas tradīcijas aizsākumu. 10.a klases skolniecei Ērikai bija dzimšanas diena. Viņu sveica gan klases audzinātāja Lolita, gan arī klasesbiedri. Un deja? Bija arī te deja — hiphops. Lieki teikt, ka desmitajiem tas patika.
Līdz promenādei aiziet mazliet pietrūkst laika, bet visi savu dzeju vēl nav norunājuši. Kur tai skanēt? Bērzu paēnī pie skeitparka. Noskaņu gan mazliet traucē tajā esošie jaunieši gan ar savām skaļajām runām, gan skrejriteņu dauzīšanu. Bet dzejas stunda turpinās, un skan filozofiskā dzeja, kas noslēdzas ar džeza deju.
Skolotāja Lolita Ondzule pēc dzejas stundas teic: “Esmu ļoti gandarīta par šo pastaigu, kura noritēja dzejas un dejas zīmē. Ar šo pasākumu vēlējos skolēniem atklāt, ka gan ar dzejas vārdu, gan deju kustībām ir jāatklāj emocijas, jāpauž kāda ideja un jāizstāsta stāsts. Redzēju savas audzināmās klases skolēnos patiesu ieinteresētību dzejas runāšanā, interpretēšanā un aizrautību, izpaužoties dažādos deju žanros. Patiesi priecājos, ka sadarbība ar Aizkraukles novada centrālās bibliotēkas direktori Kristīni Vilsoni jau ilgāku laiku ir ļoti veiksmīga, kā arī par Aizkraukles novada vidusskolas absolventes Tatjanas atsaucību un iesaisti.”
Šādās dzejas pastaigās devās arī citas klases. Dzejas dienu tradīcija, kas aizsākusies tālajos 60. gados arvien vēl dzīva. Svarīgi to nepazaudēt.
Reklāma