Neretas piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība un Sērenes daudznozaru kompānija “Daugava” sestdien bija to 20 kolektīvu skaitā, kuri piedalījās Latvijas novadu siera dienā Preiļos.
Neretas piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība un Sērenes daudznozaru kompānija “Daugava” sestdien bija to 20 kolektīvu skaitā, kuri piedalījās Latvijas novadu siera dienā Preiļos.
Piedāvājumu braukt uz Preiļiem saņēmu pēkšņi, tāpēc turp devos nesagatavota — informācijai par siera dienu nebiju pievērsusi uzmanību. Taču tur pavadītās četras stundas izvērtās par vienu no interesantākajiem šīsvasaras piedzīvojumiem.
Populāru cilvēku saiets
Lai gan visu ceļu no Kokneses līdz Preiļiem lija, preilēnieši bija parūpējušies par labu laiku — vismaz pa dienas vidu lietus svētku dalībniekus netraucēja.
Ap pulksten 12, kad ieradāmies Preiļos, vairāki simti cilvēku bija pulcējušies pilsētas centrālajā laukumā — te notika koncerts, kurā piedalījās folkloras kopas. Pirms tam te bija atklāts piemineklis “Siera dimants”, veltījums gardajam produktam. Uz paaugstinājuma sēdēja pulciņš ietekmīgu personu, viņu vidū arī Valsts prezidente Vaira Vīķe—Freiberga ar kungu.
Šajā dienā te svinēja ne tikai siera svētkus, bet arī Preiļu 75. dzimšanas dienu. Skatītāju pūlī bija manāms “Limbažu piena” reklāmā redzamais omulīgais vīrs, restorāna “Vincents” pavārs Mārtiņš Rītiņš, televīzijas raidījuma “Savai zemītei” veidotāji.
Kalendārā arī Aizkraukle
Īstie siera svētki virmoja nedaudz tālāk. Pirms ieejas sieru valstībā (tā bija neliela ieliņa, kuras garumā bija izvietotas tirgotavas) kāds vīrs pārdeva siera 2004. gada sienas kalendārus. Viņš stāstīja, ka tas esot Siera kluba pirmais izdevums. Pērn, kad notika pirmā novadu siera diena, tāds vēl nebija tapis. Lai gan parasti kalendāru pirkšanu atlieku uz gada pēdējo mēnesi, šoreiz nespēju atteikt, jo vairāk tāpēc, ka tajā divi mēneši — februāris un maijs — veltīti Aizkraukles rajona siera meistariem — daudznozaru kompānijai “Daugava” un Neretas piensaimnieku kooperatīvajai sabiedrībai. Kalendārā ir ap 60 siera ēdienu recepšu, kā arī informatīvs materiāls par 12 Latvijas siera ražotājuzņēmumiem. Ir arī ļoti daudz interesantu ziņu par šo produktu.
Latvieši — viskūtrākie ēdāji
Piemēram, kalendārā var uzzināt, ka Latvijas dokumentos siers pārējo produktu vidū pieminēts jau 16. gadsimtā, taču to gatavoja maz. Vēl 19. gadsimtā zemnieki taisīja sieru no biezpiena tikai goda mielastam. Uzturzinātnieki atklājuši, ka šis produkts aizkavē organisma novecošanos, aterosklerozes rašanos, kā arī cīnās ar holesterīna daudzuma palielināšanos asinīs. Francijā iedzīvotājs gada laikā apēd apmēram 40 kg siera, Itālijā — 30 kg, Dānijā — 20 kg, bet Latvijā — tikai 4,8 kilogramus siera. Francijā, salīdzinot ar Angliju, kur sieru lieto maz, ir trīs reizes mazāka mirstība no sirds slimībām.
Tā kā gardēži sieru parasti bauda kopā ar vīnu, kalendārā ir arī akciju sabiedrības “Interbaltija AG” ceļvedis vīnu pasaulē.
Vilina ar krāsu
Siera ieliņa sākās ar akciju sabiedrības “Preiļu siers” tirgotavu. Piepulcējāmies degustētāju rindā stāvētājiem. Drīz vien ar koka irbulīšiem baudījām sierus “Preilis”, “Čedaras”, “Baltija”, “Ekstra” un “Tautas”. Visi tik garšīgi, ka grūti noteikt pašu labāko. Ciemkukulim izvēlējāmies “Ekstra” sieru, jo tas no pārējiem atšķīrās ar krāsu — spilgti oranžs kā burkāns.
SIA “Preiļi siers” produkcija nopērkama arī mūsu rajonā. Aizkraukles tirgū ir īpašs stends, kur var nopirkt uzņēmuma piena produkciju.
Prieks, ka tirgotāju vidū ieraudzījām savējos — neretiešus un sēreniešus. Pie viņu stendiem gan piekļūt sarežģīti — visu laiku pircēju ielenkumā.
Neretieši ar savu govi
Ja piešķirtu balvu par interesantāk noformēto tirgotavu, to droši vien saņemtu neretieši. Gandrīz ikviens apmeklētājs vēlējās nofotografēties pie viņu īpašās gotiņas, kura bija simpātiskākā svētku dalībniece. Lai gan neretieši piedāvāja mazāk veidu sieru kā daža cita tirgotava, interese par viņu produkciju bija liela.
Ar Krievijas sieru viņi jau ieguvuši stabilu noieta tirgu, taču mazāk zināms neretiešu jaunais siers “Austris”, kuru sāka ražot 2002. gadā. Tam interesanta vēsture — izsludinātajā zīmējumu konkursā “Pa siera ceļu” uzvarēja zēns Austris. Enerģiskā uzņēmuma vadītāja Ingrīda Baļčūne uzskatīja, ka sieram vajadzīgs stiprs un vīrišķīgs nosaukums — tā sieram deva zēna vārdu, un katru siera rituli nu grezno viņa zīmējums. “Austri” sevišķi iecienījuši diētisko produktu lietotāji, jo 100 gramu siera satur no 15 līdz 30 g tauku. Tirdzniecības menedžere Ināra Dargēviča pastāstīja, ka diemžēl visus pieprasījumus nevar izpildīt, jo tā ražošanas process ir sarežģīts — sieru iegūst no vājpiena.
Neretietes žilbināja arī ar krāšņajiem krekliņiem, uz kuriem bija uzdrukāta uzņēmumā ražoto sieru atpazīšanas zīme.
Garšīgam ēdienam kalorijas neskaita
Vienā no paviljoniem varēja pagaršot arī siera ēdienu no restorāna “Vincents”. Mīklas masā iecepts franču siers, kurš pārliets ar īpaši gatavotu mērci un pārklāts neredzētu salātu lapiņām. Ap stendu grozījās arī pats Mārtiņš Rītiņš, kuram miera nebija ne mirkli — te kādam vajadzēja autogrāfu, te kāds vēlējās nofotografēties. Arī mēs gribējām nogaršot īpaši gatavoto ēdienu, kuru cepināja ar sarkanīgu lampu palīdzību. Tā kā iepriekš dažu ēdāju redzējām ne visai sajūsminātu, četratā nopirkām vienu porciju. Kad pavārs jautāja, kā garšo, sajūsmas pilnus izsaucienus viņš no mums nedzirdēja. Teicām: “Īpatnēji.” Varbūt tāpēc, ka ikdienā franču sieru nelietojam. Kad iebildu, ka ēdiens izskatās kalorijām bagāts, viņš atteica: “Ja grib garšīgi paēst, kalorijas neskaita!”.
Tie bija tikai daži mirkļi no novadu siera dienas, bet bija jau vēl plaša kultūras programma, kaķu izstāde, siera ripināšanas sacensības, siera skulptūru atklāšana un citi pasākumi. Preiļi kļuvuši par siera meku, un tas ir pasākums, kuru vērts apmeklēt. Tie bija pašu svētki pašu produktam.
