www. staburags.lv
Gadiem ejot, nekas nemainās, gluži kā jauno gadu sākot, arī pāršķirstot kalendārā 1. septembri, ikvienam ir vēlme sākt kaut ko jaunu. Lai radošs un enerģijas pilns jaunais 2024./2025. mācību gads skolēniem, skolotājiem, vecākiem un vecvecākiem! Bibliotēkas kā kultūras un izglītības funkciju veicošas iestādes ir atvērtas arī vasarā, bieži vien tas ir radošākais laiks, sevišķi nelielās lauku bibliotēkās. Klintaines pagasta bibliotēkā aizvadītie trīs vasaras mēneši bija ļoti darbīgi un sirdsmīļi.
ALITA KLUŠA, KLINTAINES PAGASTA BIBLIOTĒKAS VADĪTĀJA
Bibliotēkas nakts Vasaras saulgriežos — gada īsākajā naktī
No 21. jūnija pulksten 18 līdz 22. jūnija pulksten 9, pēc desmit gadu pārtraukuma, notika pasākums “Bibliotēkas nakts Vasaras saulgriežos — gada īsākajā naktī”. Bibliotēkas nakts bija citādāka. Klintainieši uzņēma ciemiņus no Pļaviņu bibliotēkas, lai pavadītu kopā nakti bibliotēkā starp grāmatām. Trīs grāmatas bija īpašas. Voldemāra Zālīša “Staburaga bērni”, jo rakstnieks kādreiz mācījies Sofijas skolā, kur tagad atrodas bibliotēka. Andreja Upīša “Sūnu ciema zēni” — grāmata, kas ir par mums pašiem — mūsu gribasspēku, tikumiem un netikumiem, uzņēmību, māņticību. Un bibliotēkā mazākā grāmatiņa “Laime — kas tu esi”, kurā ir apkopotas dažādu gadsimtu atziņas.
Paldies Guntai Lazdai par nelielo rituālu pie vasaras Saulgriežu ugunskura! Paldies kolēģēm Elīnai, Zanei! Paldies Tatjanai Zagorskai par matračiem! Paldies ikvienam vecākam, kas uzticēja bibliotekārītēm savus bērnus un jauniešus! 22. jūnija rītā īpašs paldies tika pateikts Aleksandrai Gabranovai par piedalīšanos akcijā “Ja man būtu pastkastīte”, kuras ietvaros izveidota skice Klintaines pagasta bibliotēkas pastkastītei.
Jauns pakalpojums — literārā stunda
Bibliotēkai jau ceturto gadu ir izveidojusies laba sadarbība ar Pļaviņu sociālās aprūpes centru (SAC). 2024. gadā sniegtais bibliotēkas pakalpojums ir paplašinājies, proti, vecļaudīm tiek piegādātas gan grāmatas, gan novadīta literārā stunda, kuras laikā tiek rosināts izlasīt trīs grāmatas. 6. jūnijā Pļaviņu SAC ļaudis iepazīstināju ar Lias Guļevskas grāmatu “Raimonds Pauls — skanošs un klātesošs”, Lauras Vinogradovas “Upe” un Virdžīnijas Grimaldi “Laiks atkal iedegt zvaigznes”. 15. augustā, viesojoties Pļaviņu SAC, ieteicu un lasīju fragmentus no Lauras Vinogradovas grāmatas “Vārnas”, kurā galvenā atziņa, cik stereotipiska ir mūsu attieksme pret romu tautību. Otra grāmata — Guntara Rača “365 dzejoļi”, kur katrs varēja noklausīties savai dzimšanas dienai veltīto dzejoli. Trešā grāmata bija Serhija Rudenko “Zelenskis”. Cerēsim un lūgsim, ka arī ukraiņu tautai drīz būs mierīgas debesis.
23. augustā Pļaviņu SAC ļaudis viesojās Klintainē, lai apskatītu divas izstādes par Depšu un Ozoliņu dzimtu, kas veltītas Latviešu grāmatai 500. Ar muzikālu sveicienu — Noras vijoles spēli un nelielu atmiņu stāstu lasījumu no brošūras “Baltijas ceļa stāsti”, kurā ievietots klintainietes Mirdzas Rulles stāsts, tika atzīmēta “Baltijas ceļa” 35 gadu jubileja.
Esmu gājis pa dziesmu un deju ceļu Klintainē
24. augustā notika atmiņu pēcpusdiena bijušajiem un esošajiem kultūras dzīves veidotājiem “Esmu gājis pa dziesmu un deju ceļu Klintainē”. Atmiņu kamola ritināšanai 2024. gads bija izvēlēts apzināti, jo šogad Stukmaņu dziedāšanas biedrība svin 140 gadu jubileju, bet Klintaines pagasta estrāde — 15. Sirsnīgi un kultūras ļaudīm raksturīgi, ka, satiekot savus domubiedrus, notiek sarunas un tiek dziedātas dziesmas.
Atmiņu pēcpusdiena iesākās ar izzinošu prezentāciju par Klintaines kultūras dzīves darbību no 1884. gada 11. novembra, kad tiek dibināta Stukmaņu dziedāšanas biedrība. Klintainiešiem ir ar ko lepoties, lūk, kultūras ceļa celmlauži: Jānis Stučka no “Seglinieku” mājām, pamatlicējs kora dziedāšanai Stukmaņos; Jānis Pētersons, kurš aizveda stukmaniešus uz III Vispārīgiem latviešu Dziedāšanas svētkiem; Jānis Purapuķe, kas aktīvi piedalījās Stukmaņu dziedāšanas biedrības organizēšanā un statūtu izstrādāšanā; Pēteris Ārness, kurš aizveda stukmaniešus uz IV un V Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem; Kārlis Mežvēvers — uzņēmējs, ilggadīgs Stukmaņu dziedāšanas biedrības priekšsēdētājs; Jēkabs Skudra, kurš aizveda stukmaniešus uz VI Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem.
Līdz Pirmajam pasaules karam kora mēģinājumi un citas kultūras aktivitātes notika Stukmaņu pagastmājā (Stukmaņu pamatskolā), kur bija prāva zāle un pastāvīga skatuve. 1920. gadā Stukmaņu kultūras biedrībai tiek piešķirta Stukmaņu muižas pils ēka. Taču tā stipri cieta Pirmajā pasaules karā. Pateicoties kultūras atbalstītāju un Kultūras biedrības darbinieku centībai, 1926. gadā tiek uzsākta Stukmaņu muižas pils atjaunošana. 1931. gadā darbs vainagojas ar sekmēm, Stukmaņu muižas pils tiek atjaunota, Stukmaņu kultūras biedrībai atkal ir savs tautas nams.
1939. gadā Stukmaņu kultūras biedrība tiek iekļauta Pļaviņu lauksaimniecības biedrībā. Līdz ar to Stukmaņu korī saruka dziedātāju skaits.
Otrais pasaules karš izposta tautsaimniecību, un sākas Latvijā pusgadsimtu ilgs padomju okupācijas laiks.
Klintainē kultūras rosīgo darbību pārtrauca krievu un vācu okupanti. Krievi no tautas nama izvazāja dekorācijas, bet pie vienas koka sienas iemūrēja papildkrāsni. Vācieši vēlāk to pārkurinājuši un 1943. gadā stalto tautas namu otro reizi nodedzinājuši.
1944. gadā bēgļu gaitās uz Vāciju un pēc tam uz Austriju dodas ilggadējais koru vadītājs Jēkabs Skudra. Zināms, ka 1945. un 1946. gadā kora vadītājs bija Jānis Zvaigzne, 1947. gadā jauktais koris beidz pastāvēt, taču diriģents Jānis Zvaigzne un tautas nama vadītāja Marija Caune noorganizē sieviešu kori, nav ziņu, vai koris piedalījies 1948. gada Dziesmu svētkos. 1948. gadā tautas nama vadītāja ir Vilma Lipse. 1949. gadā — Arnolds Dandēns.
1949. gada 19. martā nodibināts kolhozs “Selga”, kas sāk apsaimniekot un atjaunot Stukmaņu pili. 1959. gadā bijušās Stukmaņu biedrības atjaunotās telpas, kas tajā laikā bija lauksaimniecības arteļa “Selga” kluba telpas, atklātas ar izrādi “Svētki Skangalē”. Šajā gadā tiek dibināts deju kolektīvs, pirmā vadītāja Velta Stērstiņa.
Nav ziņu, kas bija kultūras dzīves vadītājs no 1950. līdz 1958. gadam.
Klintaines pagastā mūsdienās ir divi lieli ciemi — Stukmaņi un Rīteri. Zināms, ka Rīteru ciemā no 1956. līdz 1970. gadam kluba vadītāja bija Valija Putraima, kur 1948. gada 8. septembrī nodibinājās kolhozs “Sarkanā zvaigzne”. No 1970. līdz 1982. gadam Valija Putraima veic kolhoza “Sarkanā zvaigzne” (1972. gadā pievienojās kolhozam “Selga”) kluba vadītājas un bibliotekāres pienākumus Rīteru ciemā.
No 1959. līdz 1967. gadam kolhoza “Selga” kultordze ir Dzidra Zariņa. 1960. un 1965. gadā deju kolektīvs piedalās Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos (turpmāk Dziesmu un Deju svētki), vadītājas Velta Stērstiņa, Julianna Bārbale.
No 1967. līdz 1968. gada kultorga darbu veic Klintaines ciema bibliotekārs Dainis Magonis.
No 1968. līdz 1973. gadam kolhoza “Selga” kluba vadītāja — Ilga Ķimeniece.
No 1970. līdz 1973. gadam kolhoza “Selga” kluba mākslinieciskās daļas vadītāja bija Janīna Ločmele (tagad Zolotorenko). Janīna Zolotorenko Klintaini par savu darba vietu izvēlējās, lai uzrakstītu savu diplomdarbu, jo viņa mācījās Kultūras darbinieku tehnikumā. Tā kā Klintainē nebija kora, viņa izveidoja kori, sieviešu ansambli un meiteņu ansambli Pļaviņu nerūdas izrakteņu kombinātā, kurā dziedāja Pļaviņu vidusskolas meitenes no 7. līdz 11. klasei.
1970. gadā deju kolektīvs piedalās Dziesmu un Deju svētkos, vadītāja Broņislava Leimane. Janīnas Zolotorenko vadībā koris piedalījās simtgades Dziesmu svētkos 1973. gadā. Kora darbība beidzās 1975. gadā, bet deju kolektīvs 1975. gadā piedalās simtgades Deju svētkos, vadītāja Venta Gaida.
No 1973. līdz 1999. gadam kolhoza “Selga” kluba vadītāja — Annele Gaidule.
No 1974. līdz 1975. gadam, no 1979. līdz 1988. gadam, no 1991. līdz 1993. gadam mākslinieciskās daļas vadītāja — Gunta Lazda.
1980. gadā deju kolektīvs piedalās Dziesmu un Deju svētkos, vadītāja Venta Gaida. 1981. gadā nodibināts vidējās paaudzes deju kolektīvs, vadītāja Ināra Čulka. Zināms, ka jauniešu deju kolektīvu no 1984. līdz 1987. gadam vada Edīte Kupča.
Annele Gaidule un Gunta Lazda strādāja laikā, kad gaisā virmoja brīvības, neatkarības un atmodas alkas.
No 1999. līdz 2000. gadam kultūras darba organizatore — Lilita Deksne. 2000. gada decembrī Klintaines pagasta padome pieņem lēmumu par Stukmaņu muižas privatizāciju. Kultūras mājvieta tiek pārcelta uz pagastmāju “Kūlīši”.
No 2001. līdz 2005. gadam kultūras darba organizatore — Gunta Lazda.
No 2005. līdz 2006. gadam kultūras darba organizatore — Kristīne Rulle.
No 2006. gada un pašlaik kultūras darba organizatore — Kristīne Ginaite.
Vārds “Klintaine” pazīstams un sirdij tuvs daudziem kultūras dzīves veidotājiem Klintaines pagastā. Lūk, nelieli citāti no atmiņu pēcpusdienas, kas ieilga līdz zaļumballes sākumam.
Janīna Zolotorenko: “Klintaine, mana pirmā un mīļākā darba vieta”.
Klinta Grauziņa (dzimusi Zdanovska): “Pirmā darba vieta bija Kokneses ciema pieaugušo bibliotēkā. 1967. gadā sāku vadīt vokālo ansambli kolhoza “Sarkanā zvaigzne” klubā. Kad ansamblis pārtapa par tradīciju ansambli, neatminos. Sākoties puča laikam, beidzās 23 gadu tikšanās ar dziesmu domubiedriem Klintainē.”
Gunta Lazda: “Mācoties kultūras tehnikuma pirmajā kursā, tiku norīkota praksē kolhoza “Selga” kultūras namā. Tā kā kultūras namā nebija mākslinieciskās daļas vadītāja, tad pēc prakses divu nedēļu laikā atgriezos Klintainē”.
Sigita Vilkaplātere: “Gluži par klintainieti mani nevar saukt, bet nevarētu teikt, ka man tas nepatīk, jau 15 gadus vadu Klintaines sieviešu vokālo ansambli “Dzirnas”.”
Klintaines sieviešu vokālais ansamblis “Dzirnas” ir četras reizes piedalījies Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos. “Dzirnu” meitenes piedalījušās Dziesmu svētkos arī ārpus Latvijas robežām — 2019. gadā XV Dziesmu svētkos Kanādā, Toronto.
Esmu gandarīta, kopā būšanas svētki izdevušies. Paldies Lilitai par torti! Mīļš paldies atmiņu pēcpusdienas viesiem par atsaucību, veltīto laiku, atmiņām, fotogrāfijām un labiem vārdiem! Paldies par atmiņām arī tiem, kas tās sniedza attālināti!
Paldies bijušā tradīciju ansambļa meitenēm par skanīgajām dziesmām!
Atmiņu pēcpusdiena izskanējusi. Atmiņas apkopotas un pieejamas bibliotēkas novadpētniecības krājumā, kā arī katra dalībnieku sirdīs.
Reklāma