Dažs autobraucējs un kājāmgājējs noteikti būs ievērojis gados vecāku kundzi, kura bieži vien sparīgi cilā makšķerkātu tepat pilsētas pievārtē –– šosejas malā netālu no „Viršu” autoservisa.
Dažs autobraucējs un kājāmgājējs noteikti būs ievērojis gados vecāku kundzi, kura bieži vien sparīgi cilā makšķerkātu tepat pilsētas pievārtē –– šosejas malā netālu no „Viršu” autoservisa. Izrādās, šai sirmajai kundzei droši var piešķirt Aizkraukles rajona vecākās makšķernieces titulu, jo Marijai Kirilovai jau 90.
Jūtas kā sanatorijā
–– Mani ievērojuši daudzi, –– saka Marijas kundze. –– Pat vairāki ārsti, pie kuriem šad tad nākas vērsties, vispirms apvaicājas, kā ķeras, vai spēks makšķeri cilāt. Spēka vēl diezgan, un arī acis skaidras, lai saskatītu nelielo pludiņu pat visai tālu no krasta. Esmu dzimusi un augusi pie ūdeņiem un bez tiem nevaru iztikt arī tagad. Jūtos kā sanatorijā. Kad kādu brīdi makšķerēts, nogurums kā ar roku atņemts, arī vecuma kaites vairs tik ļoti nemoka.
Labāk ar pludiņmakšķeri
Kirilovas kundze ir latgaliete. Dzimusi un augusi viena no skaistākajiem Latvijas ezeriem –– Rāznas –– krastā.
–– Atceros, biju maza meitene, kad sāku makšķerēt, –– tā Marija Kirilova. –– Tēvam bija no koka dobta laiva. Ar to braucām makšķerēt asarus, raudas, līdakas. Tolaik jau nebija ne labu kātu, nedz tādu auklu. Bija jārīkojas visai izveicīgi, lai noķertu lielāku zivi. Biežāk gan izmantoju pludiņmakšķeri. Tad var redzēt, kā zivs copē, un mēģināt sagaidīt mirkli, kad jāpiecērt.
Uz Aizkraukles pusi pārcēlāmies 1952. gadā. Dzīvojām Daugavas krastā netālu no „Kalna Ziediem”, taču šīs mājas jau sen appludinātas. Pagalmā, kur savlaik staigājām mēs, nu peld vienīgi zivis. Tagad dzīvojam Aizkraukles pagasta „Dzintaros”.
Dēli atved zivis
Pārsvarā Marijas kundze makšķerē dīķī netālu no mājas, kur dēli viņai iekārtojuši ērtu sēdekli. Taču visai bieži viņa dodas arī uz dīķi šosejas malā. Sprauž uz āķa mīklas lodīti vai sliekas un velk karūsas.
–– Karūsas te visai prāvas, –– saka Kirilovas kundze. Gadās pat 300 un 500 gramu smagas. Tad gan nākas krietni nopūlēties, jo šīs zivis spēcīgi pretojas un mēģina paslēpties ūdenszālēs. Pašai zivis negaršo, tāpēc mazākās visbiežāk tiek kaķim, bet lielākās atlaižu.
Lai mātei nepietrūktu ko makšķerēt, dēli laiku pa laikam dodas uz Sunāksti, kur saķer ap 100 karūsu un ielaiž piemājas dīķītī.
Daugavā izvelk karpu
Reizēm viņa kopā ar dēlu Pēteri brauc makšķerēt arī uz Daugavu lejpus Pļaviņu HES. Tur laiku pa laikam izdodas izvilkt arī prāvākas zivis –– 1,56 kilogramus smagu līdaku un 2,5 kilogramus smagu karpu.
–– Māte prāvo zivi pievilka pie krasta, taču nevarēja izcelt, –– tā Pēteris Kirilovs, kurš arī pats ir kaislīgs makšķernieks. –– Neatlika nekas cits, kā lēkt ūdenī un zivi izcelt ar rokām. Tas izdevās, un priecājāmies visi.
