Kāzas latviešiem izsenis bijuši svētki ar tradicionālām izdarībām. Baltākā diena divu mīlošu cilvēku dzīvē arī viesiem kļūst par notikumu, kuru atceras ar prieku, aizkustinājuma asarām un arī smaidu.
Kāzas latviešiem izsenis bijuši svētki ar tradicionālām izdarībām. Baltākā diena divu mīlošu cilvēku dzīvē arī viesiem kļūst par notikumu, kuru atceras ar prieku, aizkustinājuma asarām un arī smaidu. Kāzas ir gluži kā dzīves pirmizrāde, kurā galveno lomu spēlē jaunlaulātie, bet kvalitāte atkarīga no režisora — ne tikai no vedējiem vai vakara vadītāja, bet arī no muzikantiem.
Senie latvieši par piemērotāko kāzu laiku uzskatīja vasaras beigas, kad lauku darbi padarīti, raža novākta, tāpēc netrūkst ēdiena un miežu alus darīšanai. Šobrīd visbiežāk kāzas svin ne tikai augustā un septembrī, populārs laiks tām ir arī ap Jāņiem un Ziemassvētkiem.
Savulaik kāzas dzēra pat trīs un piecas dienas, svinot līgavas un līgavaiņa tēva un arī radu mājās. Dažādu apstākļu ietekmē svinēšanas vieta un laiks mainījies, bet nemainīgi palikuši rituāli un tradīcijas, ko kāzās vairāk vai mazāk cenšas ievērot.
Deviņdesmitie gadi bija laiks, kad lielas kāzas nesvinēja, tas lielākoties bija saistīts ar finansiālajām iespējām. Ģimenes un pašu tuvāko cilvēku lokā jaunie reģistrēja laulību un klusi nosvinēja šo skaisto brīdi. Nu pamazām Latvijā jūtama kāzu tradīciju atdzimšana. Līgavas ģērbj baltu kleitu, rūpīgi apdomā, kādai jābūt dienai, lai tā paliktu atmiņā kā skaistākā mūžā.
Viens no galvenajiem un arī grūtākajiem uzdevumiem jaunlaulātajiem ir izvēlēties vedējus — cilvēkus, kuri būs ne tikai liecinieki kāzās un palīdzēs ar padomu vēlāk, bet arī uzņemsies kāzu galveno režisoru pienākumus. Tieši no vedējmātes un vedējtēva atkarīgs, cik jautras un atmiņā paliekošas būs kāzas. Savulaik par vedējiem izvēlējās precētu pāri, visbiežāk no tuvākajiem radiem, kuri jaunajiem bija paraugs un laimīgas ģimenes modelis. To gan bieži nevar apvienot ar māku uzjautrināt un iekustināt citus, tāpēc dažkārt vedēji bija divi atraktīvi cilvēki, kurus nesaista laulības saites, bet šai lomai izvēlēti enerģiskuma un īpašo spēju dēļ.
Pēdējo gadu laikā kāzu rīkošanā ieviešas jauna tradīcija, kad vedēji ir paraugģimenes un liecinieku lomā, bet kāzas vada cilvēks, kuram šajā jomā ir kaut kāda pieredze. Tradicionāli kāzu galvenie režisori ir vedējmāte un vedējtēvs vai vakara vadītājs, taču sava loma jautrības uzturēšanā ir arī muzikantiem.
