Mazzalviete Mārīte Grigāne ir 160 govju saimniece. Viņas ganāmpulkam siens nav jāgādā — tā ir piecu gadu laikā sakrātā kolekcija, kurā pārsvarā ir dāvinātas raibaļas, brūnaļas un pavisam neierastu krāsu gotiņas.
Mazzalviete Mārīte Grigāne ir 160 govju saimniece. Viņas ganāmpulkam siens nav jāgādā — tā ir piecu gadu laikā sakrātā kolekcija, kurā pārsvarā ir dāvinātas raibaļas, brūnaļas un pavisam neierastu krāsu gotiņas.
Pirmā no Zviedrijas
Pirmo reizi savu kolekciju Mārīte Grigāne rāda arī mazzalviešiem. Pagasta padomes ēkā iekārtotajā izstādē “Gotiņ, mana raibaliņa” skatāmas 158 govis. “Uzzinājuši par manu aizraušanos, cilvēki uzdāvināja vēl divas gotiņas, nu skaitlis ir apaļš,” saka Mārītes kundze. Viņa gan piebilst, ka īstu govju viņas saimniecībā nav jau pasen, jo tāpat daudz darba. Mārīte Grigāne ir specializētā valsts sociālās aprūpes centra “Mēmele” direktore.
Pirmā gotiņa viņas kolekcijā uzradās gluži nejauši. “1998. gadā sākām sadarboties ar Zviedriju, bijām šajā valstī,” stāsta Mārītes kundze. “Suvenīru veikalā ieraudzīju skaistu govi. Nesapratu, kam to var izmantot, izskatījās pēc svečtura, bet vēlāk izrādījās, ka tā nav.” Kāroto suvenīru gan nopirkusi. Drīz arī draugi un radi sākuši dāvināt govis. Tā, pavisam nemanot, kolekcionēšana kļuvusi gluži vai par slimību.
Mazdēls saimnieko
“Visas govis kolekcijā mīļu un labu cilvēku dāvinātas,” stāsta Mārīte Grigāne. “Tās man ir kā spēka avots. Brīžos, kad grūti, eju pie savām gotiņām, tad drīz atkal varu smaidīt.”
Abi Mārītes kundzes dēli jau izauguši un savā dzīvē aizgājuši, mājās viena istaba atvēlēta gotiņām. “Mazdēls Emīls laikam kļūs par zemnieku,” bilst vecmāmiņa. “Viņam ļoti patīk mani lopiņi. Vasarā Emīls govis sien pavadā, ved pļavā un kūtī, gādā barību un ēdina. Viņš ir ļoti mīļš zēns, gluži kā filmā attēlotais. Emīlam ir trīs gadi. Cita govs spēlējoties cieš, salīmējam, un viss kārtībā.”
Labākā dāvana
Kolekcionāre atzīst, ka daudzas govis ir arī praktiski izmantojamas, bet to nedarot, jo žēl gotiņu. Kolekcijā ir pulksteņi, krājkasītes, vannas sūkļi, grabuļi, cimdi saimniekošanai virtuvē, lādes, penāļi un citas lietas. Ir arī marcipāna govis. “Lietoju vienīgi māsas dāvināto termoforu.
Ar to sildu kājas, kad esmu nosalusi,” saka Mārītes kundze.
“Visas gotiņas man mīļas, bet ir arī īpašas. Viena no tādām ir vīra dāvana, kura vesta no Vācijas. Suvenīrs, kurā gotiņa ganās pļavā, ir īpašs tādēļ, ka tobrīd arī vīrs “saslima” ar manu aizraušanos un iesaistījās kolekcijas papildināšanā.”
Govs ar zaļu frizūru
Katrai govij Mārītes kundzes kolekcijā savs stāsts un savdabīga aura. Viena gotiņa tikai pagājušajā nedēļā sākusi “augt”. Labs draugs uzdāvinājis no auduma darinātu brūnu gotiņu, kura pildīta ar speciālu masu. Viņš piebildis — ja laistīsi ar ūdeni, govs augs. Saimniece ilgi taupījusi interesanto eksemplāru, bet, atklājot izstādi, sākusi to laistīt. Nu govij uzauguši zaļi mati.
“Draugiem un bērniem nav jālauza galva, ko man dāvināt,” smej Mārītes kundze. “Viņi zina — ja dāvinās govi, būs trāpīts pareizi.”
Mārītes kundze atklāj, ka ar līdzīgu “kaiti” sirgst arī abas viņas māsas. “Vecākās māsas dzīvoklī pīles un zosis pa durvīm jau iet ārā, bet jaunākā sākusi “turēt” vistas un gaiļus,” smej viņa.
Rāda arī ciemiņiem
Pagasta kultūras darba organizatore Zeltīte Odiņa atzīst, ka izstādē apmeklētāju netrūkst, cilvēki pat brīvdienās nāk, ved ciemiņus un priecājas par gotiņām. “Atklājot izstādi, Mārītes kundzei dāvinājām krājkasīti — gotiņu,” stāsta Zeltīte Odiņa. “Nolikām to starp pārējām. Viņa uzreiz pamanīja, ka tā ir jauna. Vienu gotiņu ganāmpulkam piepulcinājis arī kāds apmeklētājs.”
Mazzalves pagasta padomes izstāžu zālē gotiņu izstāde būs skatāma vēl tikai šodien un rīt. Vēlāk, iespējams, izstādi iekārtos vēlreiz, lai jaukās gotiņas varētu redzēt arī skolēni.
