Nobeigums. Sākums 12. augustā. 12 āderu krustpunktos. Cepļu akmens ir netālu no Daugavas krastā bijušā kaļķu cepļa drupām, pie “Cepļu” mājām. Tā tilpums — ap 9 kubikmetriem. Māju saimnieki akmens apkārtni ir prasmīgi labiekārtojuši, to veiksmīgi akcent.
Nobeigums. Sākums 12. augustā.
12 āderu krustpunktos
Cepļu akmens ir netālu no Daugavas krastā bijušā kaļķu cepļa drupām, pie “Cepļu” mājām. Tā tilpums — ap 9 kubikmetriem. Māju saimnieki akmens apkārtni ir prasmīgi labiekārtojuši, to veiksmīgi akcentējot ainavā. Akmens ir ievērots tiktāl, ka par to parādījušās arī ziņas presē. Aizkraukles novada “Domes Vēstīs” tūrismam veltītā rakstā informē: “Upurakmens Aizkraukles pagastā pie “Cepļu” mājām ir netālu no Daugavas. Tas ir 12 āderu krustpunktos, un tam piemīt spēcīgs enerģētiskais starojums.”
Būtu vietā atgādināt, lai nepiesārņotu folkloru un kultūrvidi, par Svētakmeni, Upurakmeni, Velnakmeni, u. tml. drīkstētu saukt tikai tādu objektu, par kuru ir saglabājušās kādas tautas tradīcijas — teikas, spoku stāsti, kaut vai paaudžu atmiņā sakņots tikai akmens nosaukums. Mūsu rīcībā tādas informācijas nav, to neieguvām, arī aptaujājot vietējos tuvējo māju iedzīvotājus. Viss, ko izdevās noskaidrot — pie akmens darbojies un to tā raksturojis kāds zinātājs no Rīgas. Vēl jāpiebilst, ka mūsdienās interese par mistiku vispār un arī interese par akmens pārdabiskajām īpašībām ir visai augsta. Katra cilvēka izvēle ir tam ticēt vai neticēt, tomēr novada folkloras un kultūrvides vārdā tiem, kuri sniedz publiskas ziņas, vajadzētu būt pietiekami kritiskiem un vismaz precīzi norādīt informācijas avotu.
Riņķa krusti “Kalna Ziedu” muzejā
“Kalna Ziedu” muzeja brīvdabas ekspozīcijā skatāmi divi riņķa krusti. Kādreiz tie bijuši Seces Putriņkroga kapsētā. Arheologs Andris Caune sniedzis ziņas, ka Putriņkroga kapsētā bijuši trīs riņķa krusti. Pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides šī kapsēta appludināta, bet vismaz divi tajā bijušie riņķa krusti pārvesti uz Seces “Lullīšu” kapsētu, kur novietoti no kapsētas ieejas attālākajā galā pie žoga. Tie bija bojāti — viens ieplīsis, bet otrs apķēpāts ar sarkanu krāsu. Lai krustus saglabātu, ņemot vērā, ka tie nebija savā sākotnējā vietā, tos pārveda uz “Kalna Ziediem”.
Abos krustos iekaltas piederības zīmes. Tās ir līdzīgas, jo abu pamatā ir tā sauktā Jumja zīme. Agrāk bijusi tradīcija, dzimtai sadaloties, saglabāt pamatzīmi, ienesot tajā nelielas izmaiņas. Tādēļ atšķirības šajās zīmēs, iespējams, norāda uz to, ka tie iezīmējuši radinieku apbedījumus. Nav izslēgta arī iespēja, ka šīm zīmēm bijusi tikai dekoratīva nozīme. Abiem riņķa krustiem arī aizmugures daļā ir iekaltas krustveida zīmes.
Krustu datējums ir problemātisks, tie varētu būt izgatavoti jau 17. gadsimtā, gan arī vēl tikai 19. gadsimtā. Domājams, ka šie krusti salīdzinājumā ar Bebru Zutēnu kapsētā redzamo akmens riņķa krustu ir vecāki, jo latviskajam ornamentam raksturīgais Jumis ir krietni senāks par auseklīša motīvu.
Interesants ir fakts, ka ļoti līdzīga piederības zīme iegrebta ozolkoka bluķī, kurš 1992. gadā izvilkts no dīķa pie Dobeles rajona Tērvetes pagasta Stūru mājām. Arī šī bluķa vecums varētu būt mērāms trijos četros gadsimtos.
Jaunjelgavieša atradums Dižakmens Daugavas kreisajā krastā
Par akmeni, kurš ir Daugavas kreisā krasta tuvumā apmēram 300 m lejpus Pļaviņu HES aizsprosta, mums pavēstīja jaunjelgavietis Pauls Riteris. Daugavas ūdenslīmenim Pļaviņu HES darbības vai vispārēja sausuma rezultātā krītoties, ap 15 kubikmetru lielais dižakmens atsedzas pilnībā. Pārējā laikā virs ūdens saskatāma tikai tā augšdaļa vai pat vispār tas nav saskatāms.
Ziņu nav Upmaļu robežakmens
Aizkraukles muižas 1874. gada plānā atzīmēts kāds sens robežakmens Kāriekstes kreisajā krastā, tās veidotās gravas augšējā malā netālu no Upmaļu mājām. Mūsdienās par šo robežakmeni ziņu nav.
Pazudis kara laikā
Arheologs A. Caune publikācijā par Latvijā saglabājušamies riņķa krustiem atzīmējis, ka viens šāds piemineklis bijis Aizkraukles pagastā, neminot tā sākotnējo atrašanās vietu. 1930. gadā tas pārvests uz Etnogrāfisko brīvdabas muzeju Rīgā, bet pēc tam kara gados pazudis.
Aizkraukles muižas 1874. gada plānā austrumos no Baznīcdūjām redzama sena viduslaiku kapsēta, kurā bija par Baznīckroga krustakmeni dēvēts kapa piemineklis. Iespējams, tas arī bijis šis riņķa krusts.
