Pļaviņietis Andis Zālītis piedalījās Vidzemes literātu 3. saietā, kurš notika lauku mājās “Kalnaboņi” Valkas rajonā. Klausītājiem Anda dzeja ļoti patika, un viņš dzejas lasījumu konkursā ieguva otro vietu.
Pļaviņietis Andis Zālītis piedalījās Vidzemes literātu 3. saietā, kurš notika lauku mājās “Kalnaboņi” Valkas rajonā. Klausītājiem Anda dzeja ļoti patika, un viņš dzejas lasījumu konkursā ieguva otro vietu.
Viena no Vidzemes literātu saieta organizētājām ir dzejniece Kornēlija Apškrūma. Andis Zālītis stāsta, ka neklātienē ar dzejnieci iepazinušies pasen. Ar viņas starpniecību Anda dzejoļi publicēti arī Alūksnes rajona laikraksta literārajā pielikumā “Malienas Vēstis”. Kornēlija Apškrūma uzaicinājusi Andi piedalīties literātu saietā.
Dievs pasaka priekšā
Vidzemes literātu 3. saietā piedalījās apmēram 50 dzejnieku, arī prozaiķi. Dažu literātu vārdi gan sabiedrībā jau zināmi, piemēram, Eva Mārtuža, Uldis Auseklis. Katrs piecas minūtes lasīja savus darbus, un klausītāji, balsojot par sev tīkamo, noteica uzvarētāju. Dzejnieki īsi iepazīstināja ar sevi.
Andis sevi raksturoja ar paša sacerētu rīmi un pastāstīja par kādu mirkli savā dzīvē: “Pirms astoņiem gadiem nokritu no sestā stāva. Dzīvs un salīdzinoši vesels esmu jūsu priekšā. Par to, ka esmu dzimis laimes krekliņā, varu pateikties Dievam. Kopš tā laika viņam manā dzīvē ir liela nozīme. Dievs man daudz ko izskaidro un pasaka priekšā.”
Andis Zālītis bija vienīgais, kurš lasīja garīga rakstura dzeju. “Sesto gadu mācos Rīgas starptautiskajā Bībeles institūtā, un šajā jomā kaut ko esmu arī iemācījies,” saka dzejnieks.
Ne dižs, tikai garš
“Uzrunājot dzejas dižgarus, bildu, ka dižs es neesmu, tikai garš. Uzskatu, ka dzeja ir kaut kas priecīgs un ka nevajag slīkt savās asarās. Varbūt kādu aizvainoju, bet priecājos, ka varēju būt es pats un teikt, ko domāju.”
Pēc gandrīz katra Anda lasītā dzejoļa klausītāji aplaudēja, viņiem patika. Arī citi dzejnieki izteikuši atzinību. Klausītāju vērtējumā Andim tika otrā vieta, tikai par divām balsīm atpaliekot no uzvarētājas.
Dzeju pieraksta māte
Pēc liktenīgā kritiena Andim piešķirta invaliditātes grupa, bet ne jau tāpēc visā raudzīties no malas — tā uzskata Andis. Viņš allaž iesaistās dažādās aktivitātēs, glezno un savus darbus arī pārdod, aktīvi darbojas Pļaviņu baptistu un luterāņu draudzēs un palīdz meitai, svētdienas skolas skolotājai.
Vai Andis jau sen raksta dzeju? “Dzejoju jau tad, kad vēl nemaz nemācēju rakstīt,” smej viņš. “Pirmos dzejoļus pierakstīja mamma. Man tad bija kādi četri gadi. Rindas skanēja apmēram tā — mamm, tu dod kartupeļus ar mērci, vai tu tos veikalā pērc?”.
“Kad eņģelis skar”
Šobrīd Andis izdošanai gatavo savu pirmo dzejoļu krājumu. Tā nolemts, paklausot draugu ieteikumam. “Man vajag uzrakstīt dzeju, kādam nolasīt, bet līdz šim nebiju domājis izdot savu krājumu,” stāsta viņš. “Draugi pamudināja, sakot, ka grēkoju, nelaižot dzeju tautā.” Anda Zālīša pirmajā krājumā “Kad eņģelis skar” būs 72 dzejoļi, redaktore ir Kornēlija Apškrūma. Tajā apkopoti dzejoļi ar sakrālu ievirzi.
Anda Zālīša vārds nav svešs arī “Staburaga” lasītājiem. Viņa apceres un ceļojuma aprakstus itin bieži var lasīt laikrakstā. Šoreiz piedāvājam vienu Anda dzejoli no krājuma, kurš tehniski vēl tikai top.
***
Pamats
Ejot
caur dzīves tuksneša spelti,
kad mirāžas sauc,
kalst sirds un šķiet, ka viss velti
caur birztalām, vējiem un vējiņiem
tādiem kā cunami, tornado
un arī pavisam maziņiem,
caur purva akaču acīm
un devītiem viļņiem un viltīgiem
atvariem — Jēzu, paldies, ka esi tu,
un tev ir tāds amats —
Tu Esi Pamats.
