Tēvzemietes Ineses Vaideres “slavas dziesmas” komentāri par ES bērniem, pensionāriem un lauciniekiem, pamudināja mani laikrakstā izteikt savas domas.
Tēvzemietes Ineses Vaideres “slavas dziesmas” komentāri par ES bērniem, pensionāriem un lauciniekiem tagad, kad Repšes valdība 2004. gadā budžetā par labu ES un NATO iecerējusi viņiem atņem visvairāk līdzekļu, pamudināja mani laikrakstā izteikt savas domas.
Mācīties un meklēt darbu ES neviens neliedz arī tagad. Jaunbagātnieku bērni to dara, bet vairums nespēj samaksāt arvien pieaugošās mācību maksas pat vietējās augstskolās. Ne mazums balto vergu no Latvijas kalpo Rietumos, vairojot kapitālistu bagātību.
Tomēr katram bērnam ir primāras tiesības iegūt izglītību un iztiku savā dzimtenē, nevis klīst kā migrantam un klaidonim, kādus nolād tepat Latvijā.
Pensionāri ES līmenī dzīvos varbūt pēc 60 gadiem, kad, pastāvot pašreizējam tautas attīstības līmenim, latviski runājošs latvietis būs muzeja eksponāts. Katras valsts neatkarības pamats ir nodrošināt ar pašražotu pārtiku, bet līdzšinējā prakse liecina, ka Latvijā tā nenotiek. Atliek tikai laukus pasludināt par lauksaimniecībai nelabvēlīgu zonu, un nebūs problēmu ne ES, ne vietējai valdībai.
Lai nepriecājas arī pilsētnieki. Tiklīdz zemnieki būs izskausti un lopi izkauti, arī ārzemnieki par dempinga cenām jums ceptus cāļus nedos, bet maksāsiet tikpat, cik maksā ES.
Ko tad Latvija iegūs, stājoties ES? Pilnīgu neatkarības zaudēšanu, jo no ES pat teorētiski nevar izstāties. Rīgā būs tikai izpildvara, jo ES likumi stāv pāri dalībvalstu likumiem. Saeima būs ļoti dārga dekorācija, kura pieņems tikai iekšējos kārtības noteikumus. Budžets un finanses Briseles pārziņā, tikai labklājība, veselības aizsardzība un izglītība ir katras valsts personīga lieta. Tādēļ arī 2004. gada budžets šīm nozarēm paredz vislielāko samazinājumu.
Investīcijās Latvijā varēšot saņemt līdz miljardam eiro, bet ar noteikumu — ja būs līdzfinansējums līdz 50%. Kur tas radīsies, vai tās ir investīcijas? Kurš normāls ārzemju investors te sāks būvēt kādu ražošanas objektu, ja alkatīgu saskaņotāju bari izgāzīs katru projektu, baidoties, ka tikai neuzbūvē kādu stāvu par daudz.
Ārzemnieki vienkārši pasmejas par Latvijas kopprodukta pieaugumu, kas 2003. gada 1. ceturksnī bijis vairāk nekā 8%. Tajā pašā laikā valsts parāds pieaudzis par vairāk nekā 43 miljoniem latu. Tas norāda, ka, izņemot padomju laikā saudzēto mežu izciršanu, praktiski vairāk neko eksportam neražo. Pārdod tikai importa preces, jo imports pārsniedz eksportu par 71%. Palielinot, kā paredzēts, cenas elektrībai, gāzei un degvielai līdz pat 70 santīmu par litru, medikamentiem, mācību grāmatām un daudz kam citam, kopprodukta pieaugums būs vēl grandiozāks. Vairāk varēs iemaksāt ES un NATO budžetā. Ierēdņi, kuriem algas pieaug ik gadu, to daudz nejutīs, bet “reņģu ēdājiem” var pietrūkt pat reņģu, labi, ja kartupeļiem iznāks…
Rietumu lielvalstīm ražotājs un konkurents nav vajadzīgs. Jā, šogad “karojot” birokrātijas džungļos, Latvijas uzņēmēji saņems 10 miljonu latu SAPARD naudas, tajā pašā laikā Latvijai jāatmaksā vairāk nekā 22 miljoni latu par uzaicinājumu iestāties ES. Drakonisko tehnoloģisko un veterināro prasību ieviešana žņaudz nost ne tikai lauksaimniecību. Arī 10 tūkstošu zvejniecības un pārstrādes uzņēmumu strādnieku jau ir vai paliks bez darba, jo ražotnes nespēj pielāgoties tik nepamatotām prasībām.
Jāaizmirst tie laiki, kad ES uzņēma Īriju, Grieķiju un Portugāli ar 20 miljoniem iedzīvotāju. Tad Rietumu lielvalstīs bija attīstība, tagad tur valda krīze. Vācija un Francija ir nabagas ar miljoniem bezdarbnieku, viņi iziet ielās, prasot algas kompensāciju sakarā ar straujo cenu celšanos, ieviešot eiro. Kapitālisms jau nav labdarības biedrība, kur kādam ko dos bez maksas. Viņiem vajadzīga paplašināšanās uz Austrumiem, lai izgrūstu savu lieko produkciju, un uz šo nabadzīgo valstu rēķina izkļūtu no ekonomiskās lejupslīdes, lai starptautiskie globalizētāji valdītu pār pasauli. Ko neiespēja Napoleons un Hitlers ar karaspēku, to tagad Rietumu lielvalstis grib panākt ar viltu. Tādēļ arī tāda labvēlība, ka iestājai ES nav vairs ne pirmās, ne otrās valstu grupas.
Krievija no Latvijas savulaik aizgāja, atstājot darba kārtībā lielus un labus ražošanas objektus, arī vienu no spēcīgākajām tirdzniecības un zvejas flotēm Eiropā. Baidīties no viņu atgriešanās, kad viss izzagts un iztirgots, lai maksātu milzīgos Latvijas parādus un dzenātu blēžus, kuru Krievijai pašai pietiek, nav nekāda pamata. Krievija tāpat ieņem līdera pozīcijas gāzes un naftas izejvielu pasaules eksportā.
Nav taisnība, ka nav alternatīvas attiecībā uz ES. Vajadzīga tikai valdība, kuras prioritāte būtu iedzīvotāju labklājība un kura prastu izmantot valsts ļoti izdevīgo ģeogrāfisko situāciju, kā arī rūpētos par Latvijas saimniecības attīstīšanu. Kā tas, piemēram, bija Kārļa Ulmaņa laikā. Prioritāte nevar būt Rietumu un pašmāju naudasmaisiem, tā nevar būt piedalīšanās pasaules globalizētāju avantūrās. Latvija kā viena no attīstītākajām PSRS republikām 10 gados pārvērsta par nabadzīgāko valsti Eiropā. Ar katru gadu grimstam vēl dziļāk.
Katras valsts iedzīvotāji saņem tādu valsts iekārtu un valdību, kādu pelnījuši. Kā balsosim referendumā, tā būs!
Jānis Krumbergs Aizkraukles novadā
