Neretas pagastā, autoceļa Nereta–Jēkabpils malā, apmēram četrus kilometrus no pagasta centra, ir Krodziņdīķis.
Neretas pagastā, autoceļa Nereta––Jēkabpils malā, apmēram četrus kilometrus no pagasta centra, ir Krodziņdīķis. Tajā jau vairākus gadus ligzdo gulbju ģimene. Putni kļuvuši tik droši, ka piepeld makšķerniekiem un prasa cienastu.
„Staburagam” gulbju ģimeni parādīja Pilskalnes pagasta padomes priekšsēdētājs Jūlijs Treiģis, kurš, kaislīgs makšķernieks būdams, uz šejieni laiku pa laikam brauc ķert ēsmas zivtiņas.
— Labākās makšķerēšanas vietas tuvumā parasti grozās pats gulbjupaps, –– saka Treiģa kungs. –– Uzmanīgi nopētījis atnācējus, viņš tūdaļ sasauc visu ģimeni. Lielie skaistie putni izpeld krastā un diedelē maizi. Brīžiem pat nav iespējams makšķerēt. Uz vienu pusi iemetu maizi gulbjiem, uz otru metu makšķeri. Pāris zivtiņu var izvilkt, kamēr putni ēd, tad atkal viņi kļūst uzmācīgi un prasa vēl. Mazie pat ēd no rokas.
Tikko „Staburaga” automašīna apstājās dīķa malā, no niedrēm patiesi izpeldēja liels gulbis un caur ūdenszālēm lēnām spraucās uz krasta pusi. Nedaudz piešķiebis galvu, viņš mūs nopētīja vispirms ar vienu spoži melno aci, tad ar otru. Brīžiem iešņākdamies, gulbis izkāpa krastā. Lielajām pleznām plakšķinot pa asfaltu, viņš lēnām tuvojās un it kā speciāli demonstrēja alumīnija gredzenu uz kreisās kājas, kurš liecina, ka putnu savlaik apgredzenojuši ornitologi.
Paklausot ģimenes galvas aicinājumam, no pretējā krasta steigšus peldēja mātīte, viņai nopakaļ septiņi mazuļi. Par mazuļiem gan viņus var saukt tikai pelēko pūku un spalvu dēļ, jo paši putni prāvas zoss lielumā. Iznākuši ceļmalā, viņi omulīgi atlaidās zālītē un sāka kārtot spalvas, ik pa brīdim vērojot, vai neatleks kāds kārums.
Vecie gulbji, kaklus izstiepuši, šņākuļojot tuvojās Treiģa kungam. Skats, jāteic, visai iespaidīgs, jo gulbjupaps izslejoties teju vai Pilskalnes pagastveča augumā. No Neretas puses tuvojās automašīna, un Treiģa kungam nekas cits neatlika, kā vien mēģināt cēlos putnus nodzīt no brauktuves.
Parasti gan savvaļā mītošie gulbji ir ļoti piesardzīgi. Ja ģimenē ir mazuļi, cilvēku nelaiž pat tuvumā. Ja mēģināsiet tuvoties, tēviņš ieņems draudīgu pozu un centīsies aizdzīt katru, kurš tuvojas. Krodziņdīķa gulbji ir rets izņēmums. Šāda uzticēšanās cilvēkiem tomēr nav vēlama, jo, sastopot cilvēkus ar ļauniem nodomiem, putni viegli var iet bojā.
