Laikraksta „Staburags” 24. jūlija numurā bija publicēts raksts „Daugavmalā „kāš” atpūtniekus”, kurā minēts, ka rīdzinieka Imanta Trilopa atpūtas kompleksa „Ūdensdzirnavas” teritorijā nelikumīgi prasa uzturēšanās maksu no atpūtniekiem.
Laikraksta „Staburags” 24. jūlija numurā bija publicēts raksts „Daugavmalā „kāš” atpūtniekus”, kurā minēts, ka rīdzinieka Imanta Trilopa atpūtas kompleksa „Ūdensdzirnavas” teritorijā nelikumīgi prasa uzturēšanās maksu no atpūtniekiem. Trilopa kungs uzskata, ka naudu tomēr iekasē likumīgi.
–– Publikācijā minēts, ka atpūtniekiem izsniegtie čeki nav reģistrēti Valsts ieņēmumu dienestā, — saka Trilopa kungs. –– Šis apgalvojums neatbilst patiesībai, jo čekus esmu reģistrējis Rīgā, Latgales priekšpilsētas Valsts nodokļu inspekcijas teritoriālajā nodaļā atbilstoši savai dzīvesvietai.
Likums neaizliedz iekasēt naudu
Manuprāt, nepareizs ir apgalvojums, ka pagasta pašvaldība man nav atļāvusi darboties šajā teritorijā, kuras īpašuma tiesības man pieder. 2001. gada 25. oktobrī Skrīveru pagasta padome pieņēma lēmumu „Par I. Trilopa iesniegumiem par celtniecības atļaujām”. Tajā minēts: „Atļaut Imantam Trilopam Skrīveru pagastā atjaunot atpūtas kompleksu, kempingu vieglās konstrukcijās no guļbaļķiem, uz zemes gabala ar kadastra nr. 3282 007 0181, atstājot brīvu piekļūšanu un pārvietošanos tauvas joslā saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām.” Uzskatu, ka šis lēmums man atļauj darboties šajā teritorijā. Nav likuma, kurš aizliegtu iekasēt maksu par uzturēšanos privātīpašumā.
Turklāt likumā, kurš reglamentē uzturēšanos tauvas joslā, minēts, ka „tauvas joslas bezmaksas lietošana ir paredzēta kājāmgājējiem, nešķērsojot privātīpašumu, zivju resursu un ūdeņu uzraudzībai, robežapsardzībai, vides aizsardzībai un ugunsdrošības pasākumu veikšanai. Tikai vides aizsardzības institūciju speciāli norādītās vietās un pēc saskaņošanas ar zemes īpašnieku tauvas joslā ir atļauta laivu un kuģu piestāšana, to kravu izkraušana un pagaidu uzglabāšana, laivu un kuģu pārziemošana, būve un remonts, zvejnieku apmetņu ierīkošana, atpūta, zvejas rīku žāvēšana un citas ar zveju saistītas darbības.”
„Vēlos, lai ciena privātīpašumu”
Atpūtnieki, kuri te uzturas, kurina ugunskurus, atkritumus met, kur pagadās, brauc ar automašīnām. Teritoriju nākas sakopt, tam nepieciešami līdzekļi. Ar naudu, ko iekasē no atpūtniekiem, tam nepietiek.
Kempinga teritorija ir lielāka par tauvas joslu, kas manos dokumentos minēta 8 metru platumā no krasta līnijas. Prasīt naudu par uzturēšanos privātīpašumā ir manas tiesības. Ar šo atpūtas vietu negrasos pelnīt milzu naudu. Vēlos panākt, lai cilvēki iemācās cienīt privātīpašumu. Neesmu noskaņots pret atpūtniekiem, bet jāmaksā par to, par ko ir jāmaksā. Nesaudzīgi cīnīšos arī pret dzērājiem, kuri manā īpašumā nekulturāli uzvedas. Nākotnē plānoju šajā vietā ierīkot ģērbtuves, tualeti, volejbola laukumu, atpūtas laukumu bērniem.
* * *
„Staburags” lūdza komentēt Skrīveru pagasta padomes lēmumu, uz kuru atsaucas Trilopa kungs, gan pagasta padomes priekšsēdētāja vietniekam Haraldam Juhņevičam, gan vairākiem juristiem. Viņu viedokļi sakrita.
–– Pašvaldības lēmums, uz kuru atsaucas Imants Trilops, ir pamats celtniecības atļaujas saņemšanai, –– saka Juhņeviča kungs. –– Lai likumīgi iekasētu naudu, vajag atsevišķi saskaņot ar pašvaldību, līdzīgi kā veikaliem, saņemot tirdzniecības atļauju. Pie ieejas teritorijā, kur spēkā kādi maksas pakalpojumi, vajadzētu būt skaidrām norādēm, par ko un cik jāmaksā.
Savukārt Valsts ieņēmu dienestā (VID) atklājās tālākas noskaidrošanas vērts fakts.
Kvīts garais ceļš
Kad „Staburags” 23. jūlijā interesējās par to, vai Udo Pērša kungam izsniegtā kvīts reģistrēta VID, noskaidrojās, ka šī dienesta datubāzē tāda nav minēta. Vēl 28. jūlijā no rīta datubāzē par šo kvīti informācijas nebija, bet pulksten 14.30 jau bija lasāms ieraksts, ka kvīts 17. jūlijā reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas teritoriālajā nodaļā. Teorētiski, ja būtu attiecīgā Skrīveru pašvaldības atļauja, 21. jūlijā tā Udo Pērša kungam būtu izsniegta likumīgi. Atliek tikai minēt, kāpēc VID datubāzē informācija par kvīšu grāmatiņas reģistrēšanu parādījās ar 11 dienu nokavēšanos. Bet tas jau ir attiecīgo iestāžu, nevis laikraksta kompetencē.
