Neretas pagastā Susējas upē deviņu kilometru zonā lejpus Neretas HES novērota masveida zivju bojāeja.
Neretas pagastā Susējas upē deviņu kilometru zonā lejpus Neretas HES novērota masveida zivju bojāeja. Bojā gājušas lielākoties baltās zivis –– plauži, raudas, sapali. Arī iepriekšējos gados šajā upes posmā novērota šāda nelaime.
Tik bieži neslāpa „Staburagam” par zivju bojāeju pavēstīja Pilskalnes pagasta padomes priekšsēdētājs Jūlijs Treiģis.
–– Pie Andrejskolas tilta upe pilna beigtām zivīm, –– sacīja Treiģa kungs. –– Tāds gadījums nav pirmo reizi. Reiz taču vajadzētu atrast un novērst šīs nelaimes cēloni. Atceros, padomju laikos gadījās dažādas avārijas –– upē ieplūda koncentrēti minerālmēsli, citas ķimikālijas. Taču tik bieži kā tagad zivis neslāpa. Tolaik šādās reizēs braucām ar laivām, mēģinājām izvilkt no ūdens vairumu beigto zivju, lai novērstu ūdenstilpes piesārņojumu ar kaitīgajām vielām, kuras rodas pūšanas procesā, bet tagad nekā.
Puvuma smaka
Arī „Staburags” pārliecinājās, ka Treiģa kungam taisnība. Pie tilta patiesi pavērās dūšu šķebinošs skats. Teju pie katra ūdenszāļu cera bija beigtas zivis. Ūdens līmeņa svārstību dēļ daudzas zivis bija izskalotas krastā. Gaisā vēdīja spēcīga puvuma smaka.
Apkaimes iedzīvotāji zināja stāstīt, ka pirms pusotras nedēļas upes ūdens kļuvis dzelteni duļķains, tam bijis nepatīkams aromāts. Jau tad bija redzams, ka zivis čāpstina ūdens virspusē. Tas liecina par ļoti zemu skābekļa saturu ūdenī. Pēc laika sākusies zivju masveida bojāeja.
Trūkst skābekļa
Madonas reģionālās vides speciālisti, kuri pārbaudīja notikuma vietu, konstatēja, ka ūdenī ir ārkārtīgi zems skābekļa saturs. Pie Andrejskolas tilta pār Susēju tas bija tikai 0,2 miligrami litrā (mg/l). Lai ūdenī normāli norisinātos dzīvības procesi, tas nedrīkst būt zemāks par 4 mg/l. Ja tas zemāks par 2 mg/l, sākas zivju bojāeja. Ūdens upē ir ļoti silts –– no +20 līdz +23 grādiem. Arī straume ir ļoti neliela. Neretas ciemata teritorijā situācija ir nedaudz labāka, lai gan arī te ūdenszālēs pūst liels daudzums beigtu zivju. Skābekļa saturs –– 5,5 mg/l. Salīdzinoši augstais skābekļa saturs izskaidrojams ar to, ka upes gultne šajā posmā ir iztīrīta un spēkstacijas darbības dēļ ir samērā liels straumes ātrums.
Lai pārliecinātos, vai upē nejauši nav nokļuvis kāds ārējs piesārņojums, paņemti ūdens paraugi. Par šo analīžu rezultātiem informēsim kādā no nākamajiem numuriem.
Posmā, kurā novērojama masveida zivju bojāeja, upe ir ļoti aizaugusi, ūdenī daudz aļģu. Arī straumes ātrums ir mazs. Šie faktori samazina skābekļa daudzumu ūdenī un veicina zivju slāpšanu.
Jāmeklē cēlonis
Dīvaini, ka arī citos posmos upe ir ļoti aizaugusi, taču informācijas par tik ievērojamu zivju slāpšanu kā lejpus Neretas nav. Šajā upes posmā nav arī būtisku piesārņojuma avotu.
Vietējie bieži vien vaino Neretas pienotavu. Taču, ja piesārņojuma avots būtu šis uzņēmums, beigtas zivis vispirms būtu novērotas Neretas HES ūdenskrātuvē. Tomēr visi apkaimes makšķernieki apgalvoja, ka ūdenskrātuvē beigtu zivju nav, līdz ar to zivju slāpšanas iemesls ir cits. Tikai –– vai to noskaidros?
