Karstās, saulainās dienas nomainījis lietus periods. Līst katru dienu, un lauksaimnieki spiesti kavēt ražas novākšanu. Kaut spēdams aizkavēt ražas novākšanu, lietus nevar novērst politiskos procesus, bez kuriem neiztiekam ne dienu.
Karstās, saulainās dienas nomainījis lietus periods. Līst katru dienu, un lauksaimnieki spiesti kavēt ražas novākšanu. Kaut spēdams aizkavēt ražas novākšanu, lietus nevar novērst politiskos procesus, bez kuriem neiztiekam ne dienu.
Premjers Einars Repše jau pirmajos valdīšanas mēnešos parādīja, ka visam šajā valstī jānotiek pēc viņa prāta un kārtībai jābūt. Tam pierādījums — nule notikusī iejaukšanās Rīgas brīvostas valdes darbā, atsaucot piecus valsts deleģētos valdes pārstāvjus. Nu brīvostas valdes darbs paralizēts, jo atlikušie pieci Rīgas domes pārstāvji vieni nav lemtspējīgi. Kādēļ premjers tā rīkojies? Neapmierinātie melš, ka premjers vēlas “iezāģēt” Rīgas domei, parādot savu vienpersonisko varu. Ja kādam ierēdnim tas nepatīk, no amata var atvadīties. Var jau būt, ka daļēji tā ir taisnība — ķīvēšanās starp domi un valdību nav nekāds jaunums.
Tomēr ar Rīgas brīvostas darbu saistīts pārāk daudz nebūšanu, lai noticētu, ka valde strādājusi pēc labākās sirdsapziņas un nu premjers, varas kāres pārņemts, godprātīgos ierēdņus grib izdzenāt, izveidojot jaunu pārvaldes sistēmu — četri valdības un tikai viens pašvaldības pārstāvis. Neba nu ostas valde strādāja pēc labākas sirdsapziņas, galvojot par gandrīz astoņu miljonu latu lielu kredītu Rīgas mēra Gundara Bojāra biznesa partnerim. Diezin vai brīvostas valde strādāja valsts interesēs, galvodama arī par divpadsmit miljonu lielu kredītu “Rīgas pasažieru terminālam”, ko par nelikumīgu atzinusi prokuratūra. Šo uzskaitījumu varētu turpināt vēl un vēl, kā arī pajautāt: kur skatījās iepriekšējā valdība, kurai bija jāredz, kas notiek brīvostā? Taču iepriekšējā valdība neziņā rausta plecus — lai galva sāp tagadējiem valsts stūrmaņiem! Un viņiem galvai būs jāsāp, jo briest kārtējā starptautiskā tiesas prāva, ko pret Latvijas valsti gatavojot naftas kompānijas “Neste Latvija” un “Latvija Statoil”. Tām Rīgas brīvostas valde kavējot biznesa attīstību, par ko kompānijas gribot pieprasīt vairākus desmitus miljonu lielu kompensāciju. Diezin vai Gundars Bojārs par to uztraucas kaut uz pusi tik daudz, kā par brīvostas valdes atlaišanu.
Ar starptautisko tiesāšanos mums neveicas, esam zaudējuši jau vairākus miljonus latu. Turklāt ne tikai par zviedru kuģiem (“Swembalt AB” prasība par 2,15 miljoniem latu, kurus Latvijas valsts bija spiesta samaksāt par sagrieztu kuģi), bet arī par noziedznieku pārāk ilgu tiesāšanu. Tā Latvijas valsti Eiropas Cilvēktiesību tiesā iesūdzēja eksbaņķieris Aleksandrs Lavents. Rezultāts: valstij jāzaudē apmēram desmit tūkstošu latu, bet Lavents, kā sodu izcietis (lasi — slimnīcā nogulējis), no apcietinājuma atbrīvots. Nu tiesai gatavojas jau minētās naftas kompānijas, vēl nav beigusies 87 miljonu latu vērtā līdz šim lielākā prāva starp “Tilts Communications” (“Lattelekom”) un Latvijas valsti. Tajā gan rit konfidenciālas mierizlīguma sarunas un ir cerības, ka vismaz bez miljonu maksāšanas varēs iztikt. Tikmēr topā “Latvijas gāzes” strīds par tarifu regulēšanu rūpnieciskajiem patērētājiem. Un atkal valsts zaudēja, jāmaksā vairāk nekā septiņi miljoni latu. Te gan valdība padoties nedomā un kā slīcējs ķērusies pie pēdējā salmiņa — sākusi pētīt, cik likumīgi “Latvijas gāze” izmanto Inčukalna pazemes gāzes krātuvi. Izrādās, nemaz tik likumīgi tas nav…
Nerimst diskusijas par nākamā gada budžetu. Pēc Einara Repšes paziņojuma par vēl stingrāku taupības režīmu katra ministrija nu steidz meklēt iespējas taupīt. Iekšlietu ministrija nākamgad no darba atlaidīšot ap 300 policistu, ugunsdzēsēji nepirks jaunu ekipējumu, bet Izglītības un zinātnes ministrija atņems naudu studentiem, nemaksājot transporta kompensācijas. Taupīs arī uz slimnieku rēķina, palielinot pacienta iemaksas. Veselības ministre Circene kādā intervijā pat atļāvās paziņot, ka tas esot normāls process, jo, lūk, Skandināvijas valstīs iemaksas ir krietni lielākas. Tas nekas, ka tur algas pulka reižu lielākas. Kādēļ nesalīdzināja ar Āfrikas valstīm, kurās klājas grūtāk nekā Latvijā?
Šādā taupības situācijā sašķobījusies valdošā koalīcija, jo ne visiem pieņemama taupīšana, naudu atņemot tiem, kuriem tās jau tā maz. Latvijas Pirmā partija, Zaļo un zemnieku savienība un “Tēvzemei un brīvībai”/LNNK” uzskata, ka nākamā gada budžeta prognozes ir pārāk pesimistiskas. Ieņēmumi jāpalielina, izdevumi arī! Tomēr premjera vadītais “Jaunais laiks” tam kategoriski nepiekrīt. Ja koalīcijas partneriem tas nepatīk, gatavs sadarboties ar Jurkāna Tautas saskaņas partiju. Tā, lūk, no krasi kreisā rubikiešus un ždanokiešus atbalstošā spēka esot kļuvusi par konstruktīvu opozīciju, ar kuru varot dibināt arī ciešākas saites. Vai un kādas tās būs, rādīs laiks.
Laiks rādīs arī, vai uz politiskās skatuves neparādīsies piemirstais Andris Šķēle. Šķita, šis kungs norimis un mierīgi audzē savas miljonus pelnošās tulpes. Bet kas to deva! Šķēles vārds atkal aktualizējies, bijušajam politiķim izsakot vēlmi iegādāties skandalozi slaveno Digitālā radio un televīzijas centru. Pie tam par visai brangu summiņu — 90 miljonu dolāru. Piedāvājums valdībā vēl nav apsvērts, un maz ticams, ka centru Šķēlem pārdos, tomēr jau pats fakts vien liecina, ka Šķēle nav “Titāniks”, kurš, reiz nogrimis, vairs necelsies. Viņa vārdu nedrīkst bezrūpīgi aizmirst.
Ar kārtējo pētījumu mūs “iepriecinājusi” ārzemju organizācija “IIPA”, paziņojot, ka Latvijā neaizsargā intelektuālo īpašumu. Nenoliedzami, intelektuālais pirātisms Latvijā ir izplatīts, un tā apkarošana rit smagi. Tomēr man gribētos iebilst, ka Latvijā ierindas iedzīvotājs nemaz citādāk nespētu tikt ne pie mūzikas un filmu ierakstiem, ne datorprogrammām. Domāju, nav daudz cilvēku, kuri spēj atļauties par desmit latiem pirkt licencētu mūzikas disku vai tērēt divdesmit latu datorspēlei. Vēl mazāk ir tādu, kuri maciņu ver, pērkot simtiem latu dārgās datorprogrammas. Cienījamie pētījuma autori un pirātisma apkarotāji, vispirms sakārtojiet intelektuālo īpašumu tirgu, radot iespēju tajā iepirkties ne tikai “biezajiem”, tikai tad pārmetiet, ka Latvijā dzīvo pirāti!
Latviju aizvadītās nedēļas nogalē sasniedza starptautiskās regates burinieki, arī viens no pasaulē lielākajiem — 110 metru garais burinieks “Mir” no Sanktpēterburgas. Kaut tikai mirkli pietauvojušies Ventspils un Rīgas ostā, burinieki priecēja cilvēkus un ļāva viņiem piemirst ikdienas rūpes un raizes.
