Jūlijā dzīve ir tik vienmuļa kā vakardienas zupa, tāpēc “saldajā ēdienā uzkodīsim” kārtējo pašvaldības vadītāju.
Jūlijā dzīve ir tik vienmuļa kā vakardienas zupa, tāpēc “saldajā ēdienā uzkodīsim” kārtējo pašvaldības vadītāju. Izlasot Pļaviņu pilsētas iedzīvotāja, Raiņa ielas 68. mājas “prāta, goda un sirdsapziņas” iemiesotāja A. Grīvnieka vēstuli redakcijai, jūtu gandrīz vai vasaras laika pērkona atbalsi.
Kas atbild par nelikumīgu darbinieka atbrīvošanu? Pašvaldības vadītājs H. Banders. Ja viņš tajā brīdī vadītu domi, tad jā! Ja Grīvnieka kungs, iemetot pastā šo sūtījumu, būtu pagājis 100 metru tālāk līdz Pļaviņu domes ēkai un ieskatījies katram iedzīvotājam pieejamajos domes sēžu protokolos, tad ieraudzītu, ka tajā brīdī, kad, viņaprāt, nelikumīgi atbrīvoja Z. Krankalu, domes priekšsēdētājam bija piešķirtas pāris brīvdienu, lai viņš netraucēti varētu atvadīties no savas 10 gadu vecās meitiņas, pirms viņu guldīt Bārukalna kapu kalniņā. Šajā brīdī H. Banders nesagatavoja lēmumprojektu un arī nepiedalījās lēmuma pieņemšanā. Kā saka A. Grīvnieks, katram sava atbildība, tāpēc par tiesas lēmumu izpildi man tiešām pēc tam bija jāatbild. Kam jāatbild par šo bezdarbību, Grīvnieka kungs var netraucēti uzzināt, iepazīstot sēdes materiālus.
32314 latu parāds sastāv no Ls 17459 īres un Ls 13018 apkures parāda, arī jūsu mājas iedzīvotāji mierīgi vada savas dienas ar apmēram Ls 2200 parādu. Katram ir sava izpratne par savu atbildību, arī SIA “Pļaviņu komunālie pakalpojumi”. Aizveru dzīvokļa durvis, un atbildība sēž tikai manā dzīvoklī, kāda bēda par citu — godprātīgo maksātāju pausto sašutumu. Šī iemesla dēļ uzņēmums jau kopš pirmā darbības mēneša faktiski ir bankrotējis. Negodprātīgs uzņēmuma vadītājs atlaists, viņa atbildības daļu uzkrausim nākamā pleciem — tā prasa A. Grīvnieka loģika.
Ja neatkarīgā Latvija 12 pastāvēšanas gados, kā raksta A. Grīvnieks citā man adresētā vēstulē, nav sasniegusi viņa gaidīto uzplaukumu, tad vainīgs ir H. Banders. Savus saīguma iemeslus taču kādam jāuzkrauj. Vienu gan izliekas nezinām — tikai tiesa Latvijā nosaka cilvēka vainu, nevis “grīvnieki” vai kādi citi. Jūs satiekot, man acis no kauna nav jāslēpj, jo atbildība patiešām katram sava. Gan grāmatvedei, gan pašvaldības vadītājam.
Ja siltumenerģētikā visnotaļ zinošais speciālists A. Grīvnieks apgalvo, ka pilsētnieki sala tikai tāpēc, ka deputātu komisija nepārbaudīja uzņēmuma gatavību apkures sezonai, esmu gatavs jūs iekļaut šādā komisijā jau augustā. Varbūt komisijas staigāšana dos papildus siltumu.
Par kanalizācijas tīkla ierīkošanu vēsture atklāj virkni savdabīgu sakritību. Kad 2000. gadā ar kādas iepriekšējās domes amatpersonas vienpersonisku saskaņojumu kanalizācijas vadu novirza uz sabiedrībā cienījama cilvēka individuālo māju, liedzot šos pakalpojumus piecām citu parasto “mirstīgo” mājām, A. Grīvnieka sirdsapziņa klusē. Laikam pēc “Panorāmas” būs aizgājusi gulēt. Piedodiet, ka personīgi neuzaicināju piedalīties izbūvētā un pārbaudītā kanalizācijas kolektora pieņemšanā. Ticiet man, Valsts būvinspekcijas pārstāvis 2001. gada 13. decembrī pieņemšanas komisijā ar savu parakstu apliecināja, ka nauda nevis nomesta, bet lietderīgi ierakta zemē. Nu arī jūsu dzīvokļa kafijas biezumi, un ne tikai tie, Daugavā nonāk tikai pēc Bebrulejas attīrīšanas ietaišu apmeklējuma. Ar darbu veicējiem iepazīties un savus ieteikumus varat nodot viņiem kaut vai rīt. Viņi strādā te, Latvijā.
Skatāmies tālāk — pēc domes amatpersonu saskaņojuma 2000. gadā katoļu baznīcas celtniecībai atvēlēto būvlaukumu krustām šķērsām izvago ar spiedvadiem, tāpēc pagājušajā domes sēdē esam esam spiesti no baznīcas sacūkoto zemes gabalu nopirkt. A. Grīvnieka sirdsapziņa nav modusies un guļ tālāk, jo atbildība katram sava.
Par apgalvojumu, ka Pļaviņu iedzīvotājus atbrīvo no darba un pieņem citus — pilnīga taisnība. Grīvnieka kungs, vai no rīta aizejot līdz 50 metru attālajai Raiņa ielas 72. mājas pēdējai kāpņutelpai un apskatot ieejas durvis, kuras tas pats Pļaviņu cilvēks, būdams SIA “Pļaviņu komunālie pakalpojumi” darbinieks, ir ielicis, bet vēlāk, tām piebriestot, nedaudz “pieēvelējis” ar neasu cirvi, jums nerastos doma, ka viņš ne tikai jāatbrīvo, bet varbūt pat vēl jāpiestiprina pie šīm durvīm plāksnīti ar šī varonīgā cilvēka uzvārdu?
Šajā pašā laikraksta numurā pļaviņieši sašutuši jautā — vai peldbaseinā peldēsim ziemā? Nevienam nav noslēpums, ka jūs uzskata par šīs būves “tēvu”. Pēc jūsu būvēšanas nekādas pārbaudes un pieņemšanas nav bijušas, par laimi, līkā gala siena ne jūsu mazbērniem, ne manam bērnam nav uzgāzusies. Par laimi, jo jūsu atbildība šajā laikā plūstoši kļuvusi par manējo. Tā, lūk!
Pēc patētiskā jautājuma — ko esat (deputāti) darījuši iedzīvotāju labklājības uzlabošanai, gandrīz vai ir doma izveidot vēl kādu komisiju ar jūsu līdzdalību. Komisija izstaigās Pļaviņas, labklājības būs vairāk. Paskatieties taču patiesībai acīs! Pašvaldība jūsu pensiju nepaaugstina, to dara valsts. Ziniet, pat strādā šāda nosaukuma ministrija. Strādā, taču vai uzlabo labklājību jums vēlamajā tempā? Domāju, ka atbildi zināt arī jūs.
Novēlu jums arī turpmāk, meklējot skabargu manā acī, nepaklupt pār baļķi savējā!
P. S. Būšu tomēr kļūdījies, balsojot arī par iepriekšējās jūsu nozīmīgās jubilejas izdevumu daļēju segšanu no visu pļaviņiešu nodokļu naudas, taču atbildība katram sava. Cilvēkiem un arī sev.
Ar cieņu — Pļaviņu domes priekšsēdētājs Helmuts Banders.
