Nesen e—pastā saņēmu vēstuli no sava paziņas Zviedrijā, kurš ir kādas partijas vadībā. Esot ļoti aizņemts, jo visi partijas funkcionāri un pat ierindas biedri iesaistīti pirmsreferenduma kampaņā par Zviedrijas iespējamo pievienošanos eiro zonai.
Nesen e—pastā saņēmu vēstuli no sava paziņas Zviedrijā, kurš ir kādas partijas vadībā. Esot ļoti aizņemts, jo visi partijas funkcionāri un pat ierindas biedri iesaistīti pirmsreferenduma kampaņā par Zviedrijas iespējamo pievienošanos eiro zonai. No Eiropas Savienības dalībvalstīm par to nav nobalsojušas tikai trīs: Lielbritānija, Zviedrija un Dānija.
Zviedrijā 14. septembra referenduma pozitīvā iznākumā ieinteresētie šovasar par atvaļinājumiem nedomā. Lai cik karsts un vēl odu izplatītais zaķu mēris apsēdis, visi raujas vaiga sviedros. Tikai nedēļu vēlāk par pievienošanos ES būs referendums Latvijā. Vai arī mūsu valstī par to atbildīgie ir tikpat aktīvi?
Ja neskaita eirobusiņa vizināšanos pa Latviju un neinteresantas makulatūras dāļāšanu, nekādas īpašas aktivitātes nav jūtamas. Tāpēc nav brīnums, ka sabiedriskās domas aptauju rezultāti liecina: eiroskeptiķu un vienaldzīgo skaits palielinājies. Vadības grupa “Latvija Eiropā” gan nolīgusi sabiedrisko attiecību firmu “P.R.A.E.”, taču pagaidām arī tās darbošanās necik nav manāma.
Medijos izplatīta informācija, ka nolīgtā firma augustā un septembrī informatīvās kampaņas apjomu dubultošot. Augusts jau sācies, bet joprojām kluss kā kapā, ja neskaita visumā naivos jautājumus un atbildes Latvijas Radio un dažus rakstus nacionālajos laikrakstos. Solīta informatīvā kampaņa arī četros reģionālajos radio un “Radio SWH”, kā arī desmit reģionālajos laikrakstos. Kāpēc desmit? Firmas darboņi laikam nezina, ka Latvijā ir vismaz trīsreiz vairāk rajonu laikrakstu un tātad iedzīvotāju, kuri ir pelnījuši informāciju, tāpat kā lielajās pilsētās mītošie.
Man šī ilgā iešūpošanās atgādina obligātās padomju laika kampaņas, kuras, lai gan savlaicīgi plānotas, īstos apgriezienus tik un tā sasniedza pēdējās dienās. Ja tāda taktika būs arī ES jautājumā, varam attapties pie negaidīta rezultāta. Latvijas sabiedrība radusi apdomāt, mēs neesam uz spontānu rīcību tendēti.
Kampaņas kulminācijai pārlieku ilgi gatavojoties, var tā pārgatavoties, ka “auglis” izšķīdīs, pat rokā nepaturēts, kur nu vēl nobaudīts. Nauda firmai būs samaksāta, kāds būs nopelnījis, bet ieguvuma — nekāda.
