Iespējams, pagājušās nedēļas karstais un sausais laiks ietekmējis arī domāšanu. Varbūt tieši tāpēc sabiedrība uzzināja par vairākiem ļoti nepopulāriem politiķu lēmumiem, kuri jau drīzumā ievērojami mainīs mūsu dzīvi, un ne jau uz labu.
Iespējams, pagājušās nedēļas karstais un sausais laiks ietekmējis arī domāšanu. Varbūt tieši tāpēc sabiedrība uzzināja par vairākiem ļoti nepopulāriem politiķu lēmumiem, kuri jau drīzumā ievērojami mainīs mūsu dzīvi, un ne jau uz labu.
Rupji „apcirpts” teju vai visu nozaru finansējums, izņemot Aizsardzības ministrijas paspārnē esošās. Nespējot iekasēt miljonus, kuri aizplūst garām Valsts kasei, premjers ķēries pie kārtējās taupības programmas īstenošanas. Viņam izdevies ministros pamodināt snaudošos zvērus. Šķiet, premjers piemirsis, ka satracināti zvēri visbiežāk ir neprognozējami. Pat piesieti saitē, viņi tikai raujas uz priekšu un mēģina jebkuriem līdzekļiem atriebties pāridarītājam. Lai kā arī būtu, ministrijām nākamgad izdevumi jāsamazina par 4,5 procentiem.
Viena no lielākajām cietējām šoreiz Veselības ministrija, kurai izdevumi jāsamazina gandrīz par 15 miljoniem latu. Iespēja „ietaupīt” rasta, nolemjot paaugstināt pacienta līdzmaksājumu par ārstēšanu. Visai dīvains taupīšanas paņēmiens. Tas vairāk līdzinās labi pārdomātai sirdzēju aplaupīšanai, jo grūtā brīdī, kad jāmēģina saglābt to, kas vēl glābjams, ar izdevumiem īpaši nerēķināmies.
Diemžēl šādas „taupīšanas” dēļ trūcīgākā un slimākā sabiedrības daļa vēl retāk meklēs ārsta palīdzību. Acīmredzot valdošajai politiskajai elitei ir visai miglains priekšstats par to, kāda ir reālā situācija valstī.
Neapskaužamos apstākļos ir arī Iekšlietu ministrija. Kaut gan valstī ir ļoti kriminogēna situācija, iekšlietu ministram Mārim Gulbim nāksies izdomāt, kā ietaupīt 5,4 miljonus latu.
Nez vai esam tik bagāti, lai bez domāšanas samazinātu budžetu institūcijām, kuras gādā par sabiedrības drošību. Vai tiešām atgriezīsies laiki, kad policists uz notikuma vietu būs spiests braukt ar sabiedrisko transportu, kamēr likumpārkāpēji izmanto arvien modernākas automašīnas un tehnoloģijas?
Baisi iedomāties, ka uz nelaimes vietu nespētu atbraukt ugunsdzēsēji. Arī šim dienestam nāksies atņemt 800000 latu.
Pagājušās nedēļas nogalē Repše priecājās, cik raiti ugunsdzēsēji rosās, dzēšot benzīna vedēju, kurš Rīgā nogāzās no Salu tilta. Diezin vai viņš tā priecātos, ja redzētu, ar kādu novecojušu tehniku strādā lauku rajonu ugunsdzēsēji. Vecās mašīnas ir ne vien morāli, bet arī fiziski nolietojušās un bieži vien ripo tikai mehāniķu neatlaidīgā darba dēļ.
Pret budžeta izdevumu samazināšanu ir lielākā daļa ministriju vadītāju, vien izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis kā paklausīgs skolēns barga direktora priekšā mājis ar galviņu, sak’, viss ir labi, ko priekšniecība saka. Ja jostiņas jāsavelk tā, ka elpas trūkst, tas bez kurnēšanas jādara.
Kamēr ministri lauza galvas, kā ietaupīt neesošus miljonus, klajā nācis kārtējais „domas ģēniju” brīnums — jauns reģionālās reformas projekts.
Satrauc nevis tas, cik novadu varētu izveidot, bet gan tas, cik nepārdomāti un neracionāli norit teritoriālā reforma, kuras sākotnējais mērķis šķita likvidēt neefektīvās rajonu līmeņa pašvaldības.
Jau iztērēti vairāki miljoni latu, vairākkārt ar dažādiem reformas modeļiem tracinātas pašvaldības un sabiedrība kopumā. Nu izrādījies, ka viss bijis velti –– gan iepriekšējā izpēte, gan pašvaldību lēmumi, ar ko un kā tās vēlētos apvienoties. 102 novadu modeļa vietā nu jau runā par 33, 40, 82 novadu modeļiem. Iespējams, piedzīvosim vēl arī kādu jaunu Latvijas sašķērēšanas variantu.
Pagājušajā nedēļā bija pēdējā pieteikšanās diena Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata konkursam. Kopš valdība atcēla augstākās juridiskās izglītības prasību šī dienesta vadītāja amata kandidātam, KNAB vadītāja amatam pieteikusies ne viena vien kolorīta persona, kura uzskata, ka spēj novērst korupciju mūsu valstī. Pieteicies pat kāds traktorists un slepkava no Matīsa cietuma. Speciālisti uzskata, ka šajā amatā tomēr vajadzētu būt cilvēkam, kurš labi orientējas juridiskajās lietās.
Veidojas interesanta situācija. Premjers savā pārziņā vēlas arvien vairāk struktūru ar milzīgām operatīvā darba iespējām –– Satversmes aizsardzības biroju, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju. Netiešas pazīmes liecina, ka Repšes varaskārā roka stiepjas arī pēc tieslietu grožiem.
To atzinuši arī vairāki amatvīri, advokāti, kuri gan saprotamu iemeslu dēļ nevēlas atklāt vārdu.
Piemēram, ģenerālprokurors Jānis Maizītis intervijā laikrakstam „Telegraf” teicis, ka izjūt spriedzi. Mēģinājumi ietekmēt prokuratūru gan bijuši ļoti delikāti. Savukārt bijušais KNAB priekšnieka vietnieks Rūdolfs Kalniņš atzinis, ka Latvijā bieži nostumj malā lietas, kuras skar dažu konkrētu cilvēku intereses.
Valdošā politiskā elite cenšas ietekmēt arī tiesu varu, kura demokrātiskā valstī ir neatkarīga. Jaunlaiku ķeizariņš kāro arvien lielāku varu, plašākas pilnvaras, bet tas jau ir pirmais pakāpiens ceļā uz labi pazīstamas valsts modeli, kurā visa vara koncentrēta viena cilvēka, vienas partijas rokās. Ar ko tas beidzās, mums vēl labā atmiņā.
Laiks lēnām iegriežas uz rudens pusi. Dārzos ienākas raža. Vai šis rudens būs ražīgs? Tas atkarīgs ne tikai no saules un lietus, bet vairāk no mums pašiem.
