Salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad Aizkraukles rajonā sējumu platības palielinājušās par vairāk nekā diviem tūkstošiem hektāru. Vislielākais pieaugums ir rapsim, jo tā šobrīd Latvijā ir pieprasītākā kultūra.
Salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad Aizkraukles rajonā sējumu platības palielinājušās par vairāk nekā diviem tūkstošiem hektāru. Vislielākais pieaugums ir rapsim, jo tā šobrīd Latvijā ir pieprasītākā kultūra.
Visi cer uz rapsi
Rapsis Latvijā šobrīd ir viena no perspektīvākajām kultūrām. Pēc tā ir liels pieprasījums, jo rapsi izmanto gan pārtikā, gan lopbarībā, kā arī ražo biodegvielu. Pagājušajā gadā Aizkraukles rajonā ziemas rapsis zēla 97 hektāros, bet vasaras — 598. Šogad ziemas rapša platības paplašinātas par vairāk nekā 200 hektāriem, bet vasaras — pat par vairāk nekā 600 hektāriem. Platības par vairāk nekā divsimt hektāriem, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieaugušas arī ziemas kviešiem, tritikālei, vasaras kviešiem un auzām.
Baida nestabilā situācija
Griķu, kurus pirms vairākiem gadiem tik cerīgi sāka audzēt vairāki Aizkraukles rajona zemnieki, platības samazinājušās aptuveni par 200 hektāriem. Griķu mazāk audzē arī Latvijā kopumā. Tas pagājušā gada situācijas dēļ, kad gada sākumā par tonnu griķu solīja ap 90 latu, bet ražas novākšanas laikā — divas reizes mazāk.
Pēdējie divi gadi nav bijuši šai kultūrai labvēlīgi. Rudenī griķi īsti nepaspēj nogatavoties. Taču tie, kuri griķus šogad tomēr iesēja, par platību samazināšanos tikai priecājas. Iespējams, par tiem šogad varēs saņemt lielāku samaksu.
Ir izaugsmes iespējas
Viens no lielākajiem graudaudzētājiem Aizkraukles rajonā zemnieku saimniecības “Kalnavoti” īpašnieks Jānis Dzenis skaidro rajona kopējo sējumu platību palielināšanos:
— Ņemot vērā, ka Aizkraukles rajonā, salīdzinot, piemēram, ar Zemgali, zeme ir mazāk auglīga, graudu audzēšanas attīstība notikusi lēnāk. Zemgales novada rajonos jau pirms trijiem gadiem lauksaimniecībā izmantojamā zeme bija optimāli apgūta, taču mums vēl ir izaugsmes iespējas. Tāpēc pie mums kopējās sējumu platības vēl palielinās.
Kopumā Latvijā vasarāju sējumu platības samazinājušās par 7 procentiem, bet ziemāju kļuvušas lielākas par 10 procentiem. Tomēr šī gada kopraža varētu būt mazāka par 17 procentiem, jo pagājušajā rudenī bija nelabvēlīgi apstākļi ziemāju sējai. Tie nevienmērīgi sadīga, un vietām pat bija jāpārsēj ar vasarājiem, kas parasti dod zemāku ražu.
“Zinām, ko dos, bet cik tas maksās?”
Jānis Dzenis uzskata, ka Latvijā tendence samazināties sējumu platībām turpināsies arī nākotnē, jo necer, ka, iestājoties Eiropas Savienībā, kaut kas uzlabosies: “Esmu pret Eiropas Savienību, jo uzskatu, ka palīdzību, kādu tagad saņemam no šīs savienības, dabūsim arī neiestājoties tajā. Viņu mērķis nav ieguldīt naudu Latvijas lauksaimniecības attīstībā, bet gan paplašināt savu tirgu. Zemnieki šobrīd ir neziņā. Zinām to, ko mums Eiropas Savienība sola, bet nezinām, cik mums būs jāiztērē, lai šo palīdzību saņemtu. Latvijā gada laikā neviens no valdības vīriem uz šo jautājumu atbildēt nevar. Iespējams, vēlāk pieprasītais ieguldījums būs krietni lielāks par atbalstu, un daudzi zemnieki būs spiesti pārtraukt savu darbību.”
