Līdz jaunajai apkures sezonai atlikuši nepilni trīs mēneši. Līdz tam SIA “Pļaviņu komunālie pakalpojumi” plāno veikt siltumtīklu rekonstrukciju, lai būtiski uzlabotu iedzīvotāju apgādi ar siltumu.
Līdz jaunajai apkures sezonai atlikuši nepilni trīs mēneši. Līdz tam SIA “Pļaviņu komunālie pakalpojumi” plāno veikt siltumtīklu rekonstrukciju, lai būtiski uzlabotu iedzīvotāju apgādi ar siltumu. Šobrīd vērienīgie darbi necik daudz uz priekšu vēl nav pavirzījušies.
Jau informējām, ka pilnībā rekonstruēt paredzēts katlumāju Rīgas ielā, lai kurināt varētu ar skaidām un šķeldu, nomainīt siltumtrases caurules, kā arī dzīvojamajās mājās ierīkot individuālos siltummezglus. Šim mērķim uzņēmums ņem kredītu no Ziemeļvalstu investīciju bankas, piesaistot arī valsts investīcijas un pašvaldības līdzekļus, pavisam iegūstot 333000 latu. Šobrīd nauda jau ir, un 14. jūlijā sākta katlumājas izbūve, veikta arī cenu aptauja kurināmā piegādei.
Darbs vēl nav sākts
Klupšanas akmens izrādījusies SIA “Komforts”, kurai jāveic galvenie siltumtīklu rekonstrukcijas darbi. Līgums ar šo firmu noslēgts jau maijā. Veikts arī avansa maksājums. Pēdējā domes sēdē SIA “Pļaviņu komunālie pakalpojumi” direktors Ivans Kitovs informēja, ka “Komfortam” nav vēl projekta ne kurināmā noliktavai, ne katlumājai, nav arī noslēgti līgumi ar celtniekiem. Darbus gan firma solot pabeigt līdz 6. oktobrim.
I. Kitovs tic “Komforta” solījumiem, taču Pļaviņu pilsētas domes deputāti uzskata, ka ilgāka kavēšanās nav pieļaujama.
— Dokumentācijas sakārtošanai, lai saņemtu aizdevumu un valsts investīcijas, patērēts diezgan ilgs laiks. Šo procesu nevarējām ietekmēt, tomēr nav skaidrs, kas firmai liedza sagatavot visu nepieciešamo un sākt strādāt, jo līgums noslēgts jau maijā! — ir neizpratnē pilsētas domes priekšsēdētājs H. Banders.
Viņš atzīst: maldīgi uzskatīt, ka līdz ar šogad veicamajiem darbiem apkure pilsētā būs sakārtota. Visu šogad izdarīt nepaspēs. Pilsētas dome nolēmusi, ka nepieciešams būvuzraugs, kurš uzmanītu siltumtīklu rekonstrukcijas gaitu.
Pamazām atklājas arī citas problēmas. Pēc pilsētas komunālās saimniecības vadītāja sniegtajām ziņām, tik vienkārši nevarēs nomainīt siltumtrases caurules, jo tās iebūvētas paralēli ūdensvadam.
Deputāti neapmierināti
Domes sēdē deputāti nolēma 8. augustā vēlreiz izskatīt, kas padarīts. Amatpersonas oficiāli neizpauž, bet atzīst, ka tad varētu izlemt, vai iespējama turpmāka sadarbība ar pašreizējo Pļaviņu komunālās saimniecības vadītāju. Viņi nav apmierināti ar līdz šim paveikto.
— Pēdējā pusotra gada laikā uzņēmuma darbā nepārtraukti atklājam ko tādu, kas nav līdz galam izdomāts. Par katru nozari kādam būtu jāatbild, tad varētu redzēt izpildīto. Nejūtu, ka uzņēmuma vadītājs zinātu, ko dara viņa padotie, kur ir tehnika un vai darbinieki reāli arī strādā. Tikai to vien darām, kā runājam par tādām problēmām, — saka H. Banders.
— Pašvaldība nejūt, ka uzņēmuma administrācija izprot un mēģina rast ceļus, kā veicināt attīstību. Mēs izdomājam, kā labāk darīt, un tad uzņēmums ar lielāku vai mazāku patiku mēģina to realizēt. Tā nav veiksmīga sadarbības forma. Tāpēc jau izveidots uzņēmums, lai domes priekšsēdētājam nebūtu jālauza galva par notekcauruļu maiņu, — uzskata pilsētas pašvaldības vadītājs.
Regulators brīnās
Pēc iepriekšējām publikācijām “Staburagā” par Pļaviņu komunālo saimniecību savu viedokli pauda arī Aizkraukles novada sabiedrisko pakalpojumu regulatora priekšsēdētājs Romans Auzarējs—Auzers. Viņš atzīst, ka nebūšanas apkures jomā Pļaviņās radušās, ne tikai Ivanam Kitovam vadot pilsētas komunālo saimniecību.
Kad šī gada janvārī apkure pilsētā bija kritiskā situācijā, regulators to izvērtēja un izklāstīja vēstulē domei un uzņēmumam. Tajā teikts, ka galvenais iemesls, kāpēc nevar nodrošināt siltumu dzīvokļos, ir nekvalitatīvs kurināmais — vajadzīga atbilstoši sagatavota un zem nojumes vismaz gadu glabāta malka 50 procentu apmērā no apkures sezonai paredzamā daudzuma. Ar tikko no meža vestu malku nav iespējams sasniegt vajadzīgo temperatūru.
Regulators ir izbrīnīts, ka iepriekšējo sasaukumu domes deputāti un pašvaldības komunālā uzņēmuma vadītāji nav pievērsuši uzmanību, ka jau sen bija jāuzbūvē nojume kurināmajam. Pārsteidz arī, ka nav siltumenerģijas kontrolmēraparatūras katlumāju kolektoriem. Līdz ar to neviens nezina, cik siltumenerģijas saražo.
Vēstulē arī teikts, ka visu sarežģī naudas trūkums kurināmā iegādei. Regulators cer, ka dome pievērsīs lielāku uzmanību siltumapgādei pilsētā, neatstājot to tikai komunālā uzņēmuma ziņā un ņemot vērā, ka iedzīvotāji pilnībā nenorēķinās par siltumu. Sabiedrisko pakalpojumu regulators uzskata par neiespējamu izsniegt licenci siltumenerģijas piegādei, jo siltumenerģētikas saimniecība nav sagatavota kvalitatīva pakalpojuma sniegšanai.
Neder ārsts vai skolotājs
Apmēram pirms mēneša R. Auzarējs—Auzers vēlreiz izvērtēja situāciju Pļaviņās. Viņš šaubās, ka nākamajā apkures sezonā pilsētā kaut kas varētu uzlaboties. Ja turpinās kurināt ar zaļu malku, siltuma nebūs. Apkures katlus var nomainīt, bet siltumtrases diezin vai pagūs.
— Manuprāt, Pļaviņās ar šiem jautājumiem joprojām nodarbojas nepietiekami kvalificēti cilvēki. Tas jādara speciālistam, jo siltumenerģētika ir vissarežģītākā un galvenā nozare. Problēmu rada, ka vienam uzņēmumam ir tik liela saimniecība. Lai vadītu šo uzņēmumu, vajadzīgas inženiera vai mehāniķa zināšanas. Tas varētu būt arī ekonomists. Neder ne ārsts, ne skolotājs, ne kāds cits, — saka R. Auzarējs—Auzers.
Sistēma izjaukta
Iedzīvotāji vairākkārt izteikuši pretenzijas pret, viņuprāt, nepamatoto maksu par apkuri, jo nav saņemts kvalitatīvs pakalpojums. Sabiedrisko pakalpojumu regulators, kurš apstiprina tarifus, situāciju vērtē neviennozīmīgi.
— Tas ir apburtais loks — ja iedzīvotājs nesamaksā, viņš nevar saņemt pakalpojumu, jo ir jāiegulda līdzekļi. Ja dzīvokļos nav siltuma, ne vienmēr vainīgs ražotājs un piegādātājs. Ir zudumi siltumtrasēs. Vispirms visam jābūt kārtībā līdz mājas sienai. Svarīgi arī, cik daudz siltuma nonāk dzīvokļos. Mājas siltuma piegādes sistēma bija jāizbūvē savādāk, nekā tas ir pašlaik. Jāsiltina dzīvokļi, māju sienas, jāmaina jumti. 80. gados, kad kurināja ar akmeņoglēm, tās lielākoties atveda sasalušas, siltuma nebija, un dzīvokļos iebūvēja papildus radiatorus. Tādējādi apkures sistēma ir izjaukta. Turklāt aizsērējušas apkures caurules un radiatori. Esam situācijas ķīlnieki, — viedokli pauž Aizkraukles novada sabiedrisko pakalpojumu regulatora priekšsēdētājs.
Viņš gan piebilst, ka komunālais uzņēmums ir tikai instruments, lai piegādātu pakalpojumu. Pienākums rūpēties par to ir pilsētas domei, jo likums par pašvaldībām nosaka, ka tai jānodrošina iedzīvotājiem komunālie pakalpojumi neatkarīgi no tā, kā īpašumā ir dzīvojamais fonds. To deputāti nav pildījuši.
Neliekas zinis
Šobrīd jau sagādāti pirmie 112 kubikmetru malkas. Tā kā Raiņa ielas katlumājā nekāda rekonstrukcija nav paredzēta, kurināt turpinās ar malku. Nojumes kurināmā glabāšanai nebūs joprojām. H. Banders stāsta, ka jau 1995. gadā dome bijusi iniciatore nojumes projekta izstrādei. No tā brīža uzņēmums nav meklējis un radis iespēju to ierīkot.
Vasarā iedzīvotājus vairāk satrauc arī citi jautājumi — kas salabos daudzdzīvokļu namu durvis, nedrošo elektroinstalāciju un remontēs kāpņutelpas, jo viņi ik mēnesi komunālajam uzņēmumam maksā par māju apsaimniekošanu. Cilvēki vēl cer, ka līgums par namu apsaimniekošanu spēj regulēt attiecības un ir saistošs abām pusēm.
Tas vairs nav izturams!
Neapskaužamā situācijā nonākuši daļa Raiņa 68. mājas iedzīvotāju. Noteksistēmas caurulei savienojuma vietā izveidojusies paprāva plaisa. Lietainā laikā pa to no jumta gāžas ūdens. Izmirkusi siena.
— Ūdens gāžas manā un arī apakšējos dzīvokļos. Sienas ir mitras un bojātas. Smaka dzīvoklī neizturama. Vairākkārt esmu rakstījusi komunālajam uzņēmumam un domei, bet reakcijas nav nekādas. Atsaka tikai, ka nav naudas, vajadzīga speciāla tehnika. Ko mums darīt? Tas vairs nav izturams! — ir sašutusi mājas 32. dzīvokļa iemītniece Fanija Meldere.
Jūlija beigās F. Meldere tomēr saņēma SIA “Pļaviņu komunālie pakalpojumi” atbildi viņas lūgumam salabot jumta notekcauruli. Vēstulē teikts, ka to izdarīs augustā.
Līdzīga postaža vērojama arī citā dzīvoklī. Tā īpašniece Anita Bērziņa stāsta, ka pirms nedēļas esot bijuši uzņēmuma pārstāvji un teikuši, ka jumtu labos, bet nekas nav darīts.
F. Meldere rāda arī citas nebūšanas, par kurām ne reizi vien ziņots nama apsaimniekotājiem — izjukuši elektrības kontakti, izdrupuši sliekšņi. Lejasstāva kaimiņiem dzīvoklī plīsusi caurule. Pēc remonta komunālā uzņēmuma darbinieki joprojām nav aizmūrējuši caurumu ap to, lai gan solīts izdarīt. Iedzīvotāji ir neizpratnē — kāpēc par viņu maksāto naudu neko nesaņem pretī?
“Pļaviņu komunālo pakalpojumu” direktora sniegtajā informācijā, atbildot uz citu sūdzību, teikts, ka sakarā ar uzņēmuma lielajiem parādiem saņemto naudu par sniegtajiem pakalpojumiem uzņēmums nav spējīgs izmantot mērķtiecīgi katrai pakalpojumu grupai. Iedzīvotāju iesniegumu ir daudz, bet iespēju maz.
Var darīt paši
Arī pilsētas domes priekšsēdētājs H. Banders atzīst, ka iepriekšējie gadi iedzīvotājiem nav devuši gandarījumu namu apsaimniekošanā. Tomēr viņam absolūti nepieņemami ir lielas iedzīvotāju daļas pārmetumi, ka, lūk, kopš 1965. gada ēkās nekas nav remontēts.
— Lielākā daļa iedzīvotāju ir privatizējuši savus dzīvokļus. Kas liedz cilvēkiem veidot dzīvokļu kooperatīvus un atteikties no komunālā uzņēmuma pakalpojumiem? Var darīt paši, nevis tikai gaidīt, kad dome izdarīs, — saka H. Banders.
