Paldies par rudzupuķēm zilām, Tās kā zili mākoņvāli zied, Tās saņemot no rokām tavām, Prieks arī sirdij veldzi sniedz. Uz balta galdauta es ziedus likšu Un zilo ziedu acīs raudzīšos.
Paldies par rudzupuķēm zilām,
Tās kā zili mākoņvāli zied,
Tās saņemot no rokām tavām,
Prieks arī sirdij veldzi sniedz.
Uz balta galdauta es ziedus likšu
Un zilo ziedu acīs raudzīšos.
Kas zin’, cik tālu domās tikšu,
Vai skumjas māks vai klusi priecāšos?
Varbūt vainīgas ir zilo ziedu acis,
Ja mani bezmiegs naktīs māc?
Ko gan zieds man sirdij sacīs,
Ja tik domīgs man ir prāts?
Viltniece! Tu, zilo ziedu dvesma,
Reiz tak izbālēsi, nobirsi, un tad —
Paliks tikai klusa, tukša telpa
Un atmiņas par rudzupuķēm man.
