“Nedari otram to, ko negribētu, lai pašam nodara.” Cik viegli dzīvot pēc tāda principa!
“Nedari otram to, ko negribētu, lai pašam nodara.” Cik viegli dzīvot pēc tāda principa! Gadās, ka jāizlemj, kā rīkoties, tad arī šis padoms mudina: dari tā, lai otram būtu labāk, jo ļaunums piezogas pavisam nemanot.
Man šīs pārdomas radās pēc 25. vai 26. jūlijā notikušā vandalisma mūsu rūpīgi koptajā mazdārziņā. Kad 28. jūlijā ierados dārzā, ieraudzīju saulē novītušus kartupeļu lakstus ar visiem bumbuļiem un izrautus sīpolus. Sīpoli gan bija nogriezti, bet kartupeļi! Tiem vēl bija jāaug un jābriest.
Man apkārt ir daudz mīļu un labu cilvēku. Tūlīt steidzos pie kaimiņiem dalīties bēdās, jo baidījos, ka tik no šoka nesaslimtu.
Kaimiņi ieteica izsaukt policiju. Tā arī darīju, un ātri vien policija apskatīja atstātās lielas un mazas pēdas, visu pierakstīja, solīja, ka zvanīs.
Mūsu mazdārziņā daudz strādāts. Kopā ar vīru un mazbērniem Artu un Jāni rudenī un pavasarī uzrokam, izdzenam vagas. Paiet laiks, kamēr viena pati visu sastādu un sasēju, jo citi var neizdarīt pēc mana prāta. Tad sākas ravēšana. Vīram sāp mugura, bet viņš atradis savu ravēšanas veidu: ik pēc laiciņa uzirdina visu lauciņu ar kapli, tāpēc līdz šim laikam dārzā nav nezāļu. Viss aug labi, jo pavasarī nopirkām kūtsmēslus, augsni kaļķojām un kaisījām pelnus, bet kaimiņš atveda kūdru. Un nu tāda ļaundarība! Ja redzēja, ka kartupeļi vēl mazi, varēja pagaidīt, lai aug un briest. Kādreiz man mācīja sameklēt lielākus kartupeļu bumbuļus, neizraujot ceru. Varēja arī palūgt. Kāds zēns garāmejot man palūdza zemenes — iedevu.
Mums no sava mazdārziņa kartupeļu visam gadam nepietiek, tāpēc braucam peļņā uz divām mājām Sunākstes pagastā. Par to saimnieki katru gadu mūs dāsni apgādā ar kartupeļiem un citiem lauku labumiem.
Mūsu mazdārziņa postītājiem iesaku darīt to pašu. Lai pasargā sevi, ka ļaunums neatnāk pie viņiem no citas puses! Es ļaunu viņiem nenovēlu, bet gribu pateikt: ja nu tāds brīnums notiktu un ļaundarus atrastu, tad gan viņus uzaicinātu uz rudens un pavasara rakšanu, lai izjūt Dieva svētību, ko dod cilvēka zemes kopšanā ieguldīts darbs.
