Sunākstes pagasta “Alejas” ik gadu atzīst par sakoptāko daudzdzīvokļu māju. Te dzīvo pārsvarā pensionāru ģimenes.
Sunākstes pagasta “Alejas” ik gadu atzīst par sakoptāko daudzdzīvokļu māju. Te dzīvo pārsvarā pensionāru ģimenes. Saimnieces pat apkopojušas augu nosaukumus, kuri aug piemājas dārzā.
Piemājas “dendrārijs”
Divstāvu māju “Alejas” Sunākstes centrā pamana uzreiz. Zaļu vīteņaugu un dažādu puķu ieskauta, tā priecē ne tikai pašus mājas iedzīvotājus. Septiņdesmito gadu sākumā celtajā daudzdzīvokļu mājā pašlaik mīt septiņas ģimenes, viens dzīvoklis ir brīvs. Te dzīvo pārsvarā pensionāri, daudzi no viņiem šo māju par savu dēvē apmēram trīsdesmit gadu.
“Mums te ir īsts dendrārijs,” saka Emīlija Indriksone. To “Aleju” saimnieces var dokumentāri apliecināt — pagājušajā gadā viņas izdevušas “Aleju” katalogu, kurā nosaukti visi piemājas dārzā augošie koki un krūmi. Te ir liepas, bērzi, baltegles, etiķkoks, smiltsērkšķis, arī daudz retāki augi, piemēram, rododendrs, vīnogulājs, mandeles. Pie mājām aug 26 dažādu nosaukumu koki un augļukoki, 27 nosaukumu košumkrūmi un ogulāji.
“Sarakstu nemaz nebija tik vienkārši izveidot,” atzīst čaklās saimnieces. “Daudziem pat nezinājām nosaukumus. Meklējām grāmatās, izpētījām pat to latīniskos nosaukumus.”
Kastanis no dēla cepures
“Lai dārzu iekoptu, savulaik paši pat projektu izstrādājām,” stāsta Gaisma Gudženova. “Plānojām, kur ko stādīt. To var paveikt jebkurš, tikai jāiegulda darbs. Mūsu vidū neviena dārznieka nav, vien ekonomisti, elektriķi, zootehniķi. Toties ir daudz žurnālu un grāmatu, kurās gudrības var izlasīt.”
Gandrīz katram kociņam ir sava vēsture. “Dēliņš pirms 20 gadiem cepurē atnesa kastaņus,” atceras Aina Rizga. “Iebēra cidonijās, lai aug. Cidonijas pagalam, bet kastanis lielāks par dēlu. Kā tādu lai nocērt?”.
“Strādājām un reizē arī bērnus audzinājām. Viņi mācījās uzvesties, bet nekad nebija strīdu, ja mazais cita daļā kādu puķi noplūcis vai ābolu norāvis. Bērni nepostīja puķes, jo paši stādīja, ravēja un laistīja. Nu pašām savi bērni lieli, jau trešā paaudze sagaidīta, bet audzinām arī kaimiņmāju mazos,” stāsta enerģiskās sievietes. Gadījies, ka bērni kāpņutelpā apraksta sienu, tad saimnieces blēņdari liek pie darba, un nākas savu “mākslas darbu” nomazgāt.
Puķes un ābeles katram
Sunākstietes var lepoties arī ar puķudārzu, kurš no pirmajiem siltajiem pavasara saules stariem līdz pat rudens salnām priecē ar ziediem. Ja kāda puķe ziemā izsalst, vietā stāda citu. Savulaik “Alejās” audzis daudz gladiolu, to sīpoli tā savairojušies, ka pa spainim sunākstiešiem varējušas dāvināt. Šogad no “Pavarda” kataloga pasūtītas arī dālijas. Jāgaida, kādi uzplauks ziedi.
“Aleju” iemītniekiem ir ne vien katram sava puķudobe, kura jāaprūpē, bet aiz mājas arī sava ābeļu rinda — katra dzīvokļa saimniekam septiņas astoņas ābeles. Ir šķirnes, kuras ienākas agrāk, tad ābolus drīkst ēst visi mājas iemītnieki, nešķiro, kuram ābele pieder.
Kāpņutelpā kā istabā
Ne tikai māju pagalmu, bet arī kāpņutelpu saimnieki rūpīgi kopj. Te ir tik mājīgi! Kāpņutelpā zaļo dažādas istabas puķes, uz galdiņa vāzē smaržo pašu dārzā izaugušie ziedi. “Cik kuram spēka, tik darām,” saka enerģiskās pensionāres.
“Alejās” ir arī jauni iedzīvotāji. Pirms trijiem gadiem no Jēkabpils uz Sunāksti pārcēlusies Dzintra Jakule. Nu viņa dzīvo blakus vīramātei. “Biju pārsteigta, cik te viss skaisti iekārtots. Darba visiem diezgan. Jāravē, jālaista un jākopj,” saka viņa.
“Mēs esam Sunākstes centrā, tomēr nomaļus. Kaimiņi savā starpā saraduši. Protams, gadās arī pa nelielam strīdam, bet allaž zinām, ka viens uz otru varam paļauties. Ja gadās saslimt, vienmēr kāds būs tuvumā, nelaimē nepametīs,” saka Gaismas kundze. Šķiet, ar šo smaidīgo un labsirdīgo kundzi ir viegli sadzīvot. Par to liecina arī pērn iegūtā “Labās zvaigznes” pateicība.
