Trešdien, 6. augustā, Koknesē ienāks svētceļnieku grupa no Rīgas, kura te plāno naktsmājas, lai nākamajā dienā dotos tālāk uz Svētās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkiem Aglonā.
Trešdien, 6. augustā, Koknesē ienāks svētceļnieku grupa no Rīgas, kura te plāno naktsmājas, lai nākamajā dienā dotos tālāk uz Svētās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkiem Aglonā. Kokneses pilsdrupās viņiem un visiem interesentiem par ziedojumiem rādīs Indras Briķes monoizrādi “Žanna d’Arka”.
Valdzina Koknese
Izrādes režisors Jānis Logins koknesiešiem jau pazīstams. Viņš vairākkārt te bijis ar kristīgo jauniešu trupas izrādēm, kurās atainoti Bībeles sižeti. Nesen mundrais un dzīvespriecīgais režisors, kurš arī dosies uz Aglonu, pats atveda izrādes programmiņas un afišas, piemetinot, ka viņam Koknesē ļoti patīkot. Jau maijā, braucot garām Koknesei, viņš bija iegriezies pilsdrupās un izdomājis, ka te varētu notikt arī “Žannas d’Arkas” izrāde.
Šaubās tikai mirkli
Vienkārša un dziļa — tāda Indras Briķes atveidojumā ir drosmīgā, leģendām apvītā Francijas meitene Žanna d’Arka. Izrādē attēlota meitenes pēdējā dzīves diena. Viņai tikai jāparaksta lūgums, lai izglābtu sev dzīvību. Sarunā ar pelīti, kura vienīgā var apciemot drosminieci, viņa atminas bērnības mirkļus, karavadones gaitas, pirms izlemj, vai parakstīt atzīšanos sadarbībā ar ļauno garu. Dzīvotgriba ņem virsroku, un meitene lūgumam uzvelk lielu krustu, lai pēc brīža, iekšējas apskaidrības vadīta, to izdzēstu.
Luga, kuras pirmizrāde 30. maijā notika Teātra muzeja zālē uz Smiļģa skatuves, nav tikai meitenes dzīves tēlojums. Tas ir stāsts par cilvēka dvēseli. Šajās dienās, kad daudzi dodas svētceļojumā uz Aglonu, par to iedomājamies biežāk, jo, kā saka Indra Briķe, “dvēsele ir vienīgais, kas cilvēkam pieder”.
***
Izziņa
Žanna d’Arka dzimusi 1412. gadā. Jau no agras bērnības viņa dzirdēja savādas balsis, kuras ar Žannu sarunājās un aicināja viņu gatavoties Francijas atbrīvošanai. Kad meitenei palika 17 gadu, viņu “debesu balsis” aicināja doties uz Šinonu. Pēc daudzām pārbaudēm Žannai uzticēja vadīt karaspēku, un notika brīnums — viņa atbrīvoja Orleānu, Žaržo, Božanī. Vēlāk sākās politiskās intrigas. Meiteni sagūstīja burgundieši un pārdeva angļiem. Karalis varēja Žannu izpirkt, taču to neizdarīja. Drosminieci kā raganu sadedzināja 1431. gadā. Vecos rakstos par meitenes nāvi teikts: ” Viņai bija tikai nedaudz virs 19, bet viņas pelnus jau izkaisīja vējš. Bende visādi centās sadedzināt Žannu, bet meitenes sirdi nevarēja sadedzināt — lēja eļļu, bēra sēru, meta lielā ugunī — nekas nelīdzēja. Līdz beidzot sirdi iemeta Sēnā.”
Žannu reabilitēja pēc 25 gadiem, kad vēl dzīva bija viņas māte. Svēto godā iecēla pēc 500 gadiem — 1920. gadā Vatikānā.
