Valles pagasta “Dzērvēs”, kurās saimnieko divi jauni rīdzinieki Maruta un Māris Kaminski, vairāku hektāru platībā zaļo ābeļu, bumbieru, ķiršu, kā arī Latvijai neierasto persiku un aprikozu stādi.
Valles pagasta “Dzērvēs”, kurās saimnieko divi jauni rīdzinieki Maruta un Māris Kaminski, vairāku hektāru platībā zaļo ābeļu, bumbieru, ķiršu, kā arī Latvijai neierasto persiku un aprikozu stādi. Tos audzē plašu augļudārzu ierīkošanai un tirdzniecībai dārzkopības lielveikalos Rīgā.
Saimnieko visa ģimene “Dzērvju” saimniekiem palīdz Marutas māte Māra Kilēvica, kā arī bērni Patrīcija un Valters.
Pirms sešiem gadiem Kaminski ieradās Vallē, lai te veidotu augļukoku stādaudzētavu. “Žēl, ka nevaram jums parādīt fotogrāfijas, kā te izskatījās, kad pirmo reizi atbraucām. Tās ir Rīgā. Nezālēm un krūmiem ar lielām pūlēm esam atkarojuši kvadrātmetru pēc kvadrātmetra,” saka Māris.
Jābūvē nams
Apbrīnojama ir šo cilvēku uzņēmība, jo kokaudzētavas izveidē bijis jāiegulda milzīgs darbs. Te pagājis un joprojām tiek aizvadīts ikviens brīvais Kaminsku ģimenes mirklis. Kad Māris vadā pa nepabeigto dzīvojamo māju un stāsta, kā visu plānots iekārtot, pat negribas ticēt, ka tas iespējams. Šobrīd ēkai ir tikai ārsienas un jumts. Sākumā pat logu un durvju nebija, nu tie ielikti, iebetonēta grīda. Dīķis bijis trīs reizes mazāks un krūmiem aizaudzis, tāpēc var uzskatīt, ka tas izrakts no jauna. Nu te var ņemt ūdeni laistīšanai un peldēties.
Pilna māja speciālistu
Redzot ieguldīto darbu un iedomājoties to, cik daudz vēl darāmā, rodas jautājums, kāpēc diviem pilsētniekiem, kuriem Rīgā ir labs darbs, tas viss vajadzīgs?
Māris stāsta:
— Tas ir mūsu ģimenes bizness. Ar dārzkopību nodarbojos jau no 16 gadu vecuma, un man tas ļoti patīk. Beidzu Bulduru dārzkopības tehnikumu, vēlāk Latvijas Lauksaimniecības universitāti. Visu laiku esmu strādājis šajā nozarē. Pēdējos divus gadus mana darbavieta ir SIA “Rīgas dārzi un parki”. Arī sieva beigusi Bulduru tehnikumu, viņas aizraušanās ir ne tikai dārzkopība, bet arī apzaļumošana. Viņa izstrādājusi mūsu mājas apkārtnes labiekārtošanas plānu, kuru pamazām realizējam.
Salīdzinot ar citiem stādaudzētājiem, mūsu priekšrocība ir tā, ka visi esam diplomēti speciālisti, arī sievasmāte. Viņa Latvijas Lauksaimniecības universitātē bijusi augu aizsardzības zinību pasniedzēja, tagad pensijā. Mums ir liela zināšanu bagāža un pieredze, tāpēc vieglāk izaudzēt labāk un vairāk.
Piecas šķirnes uz viena koka
Šobrīd Maruta, Māris un viņu palīgi aizņemti ar acošanu un potēšanu. Tas ir smalks darbs, kurš prasa lielu rūpību, uzmanību un pacietību. Parasti uz potcelma uzpotē tikai vienas šķirnes kociņu, taču ir arī tā saucamie ģimenes stādi, kur no viena koka var novākt triju līdz piecu šķirņu ābolus vai bumbierus. Tie ir ļoti pieprasīti, un audzētavā ģimenes kokus uzreiz izpērk. Lai stādu varētu pārdot, ķiršiem, punduru un puspundurābelēm, persikiem un aprikozēm no potēšanas brīža jāaug gadu, bet bumbierēm un lielajām ābelēm — divi gadi.
Šobrīd stādīšanai var pirkt saldos ķiršus. Ja tos agrāk iestāda, līdz rudenim stādi labāk apsakņojas. Ja grib stādīt persikus un aprikozes, pirmos gadus ziemā tie jāpiesedz. Šo augļukoku šķirnes selekcionētas Latvijā, tāpēc ir salizturīgas. Vairāk jāuzmanās tieši no pavasara salnām, jo koki agri uzzied.
Stādus skaita tūkstošos
Māris Kaminskis atzīst, ka, salīdzinot ar Latvijas augļukoku stādaudzētājiem, ģimenes bizness ir neliels, taču Aizkraukles rajonā viņi tomēr ir lielākie audzētāji.
Vallē audzētos ābeļu, bumbieru, ķiršu, persiku un aprikozu stādus var nopirkt dārzkopības lielveikalos “K—Rauta”, SIA “Dārzi” un “Māras dārzs” Rīgā. Iespējams, drīz tie būs arī “Zaļajā tirgū”. Tukuma pusē, netālu no Jaunmoku pils, SIA “Ceko” 14 hektāru platībā ierīko augļudārzu un jau trešo gadu stādāmo materiālu ņem tieši no Kaminskiem. Stādu skaits rēķināms tūkstošos.
Lielo dārzu vietā punduri
Māris stāsta, ka “Dzērvēs” audzē punduru un puspundurābeles. Tās, tāpat kā citviet Eiropā, arī Latvijā nākotnē ieņems lielo ābeļdārzu vietu. Šādus kociņus vieglāk kopt, uz vienu platības vienību var iegūt labāku ražu, arī augļi lielāki. Pundurābeles sāk ražot jau otrajā gadā.
Ja stādus grib nopirkt kāds vallietis vai apkārtnes iedzīvotājs, var aizbraukt uz “Dzērvēm”. Neliels augļudārzs ierīkots arī pie mājas. Tajā no katras šķirnes aug pa diviem kociņiem, un šķirnes skaitāmas simtos. No kokiem ņem potzarus kokaudzētavai, bet augļus apēd paši. Nelielās platībās aug zemenes un dekoratīvie augi — tūjas, kadiķi un vilkābeles.
