27. jūnijs bijusi nozīmīga diena a. s. “Latvijas Krājbanka” vēsturē — bankas akcionāri pilnsapulcē par “Krājbankas” valdes priekšsēdētāju, prezidentu ievēlēja līdzšinējo bankas valdes locekli Andri Nātriņu.
27. jūnijs bijusi nozīmīga diena a. s. “Latvijas Krājbanka” vēsturē — bankas akcionāri pilnsapulcē par “Krājbankas” valdes priekšsēdētāju, prezidentu ievēlēja līdzšinējo bankas valdes locekli Andri Nātriņu. Pēc izglītības filozofs, iepriekšējos gandrīz 10 gadu pārliecinoši aizvadījis finanšu sfērā, vairāk kā sešus no tiem — “Latvijas Krājbankā”.
— Kā jūtas filozofs, vairākus gadus strādājot finanšu sektorā?
— Kā filozofs praktiķis. Es domāju, filozofs jūtas labāk, ja viņš iesaistīts ikdienas procesos, kur ir iespēja uz apkārt notiekošo paskatīties mazliet kritiski un distancēti. Šādu spēju uzskatu par priekšrocību. Tā ir iespēja mierīgi paskatīties uz lietām, kuras reizēm ikdienas rūpju pārņemtiem cilvēkiem var radīt paniku.
— Kādas, jūsuprāt, ir “Krājbankas” stiprās puses pašlaik?
— Pašmotivēts un kompetents personāls, skaidrība par veicamajiem uzdevumiem. Tāpat jāmin bankas iekšējo procedūru sakārtotība, ko apliecina iegūtais ISO 9001:2000 kvalitātes vadības sertifikāts, kāda pagaidām nav nevienai citai Latvijas komercbankai. “Krājbankas” stiprā puse ir arī norēķinu veikšanas infrastruktūra — sistēma, kura ļauj apvienot visas klientu apkalpošanas vietas vienotā tīklā, kvalitatīvu produktu klāsts vidēji turīgajam bankas klientu slānim privātpersonu vidū. Te varētu minēt gan izdevīgos patēriņa kredītus, gan veiksmīgi sakārtotos norēķinu karšu produktus.
— Kādu jūs saredzat “Krājbankas” vietu starp citām Latvijas komercbankām pēc gada vai diviem?
— Gan “Krājbankas”, gan arī citu banku klientos radusies pārliecība, ka manis vadītā banka ir moderna, ar labu apkalpošanu, produktiem. Mēs varam panākt šādu situāciju.
— Kāda ir jūsu attieksme attiecībā uz vairākkārt medijos dzirdētajiem pārmetumiem, ka “Krājbanka” nav informējusi noguldītājus par izmaiņām bankas politikā?
— Mēs visu laiku risinām šīs problēmas. Klienti nāk pie mums un izsaka savas vajadzības, dažreiz arī sūdzas. Ar lielāko daļu klientu mums izdodas atrisināt šo situāciju un sadarbību novadīt normālā gultnē, ar dažiem — ne. Ir klienti, kuri saprot, ka situācija mainījusies, un viņi pieņem, ka šajā situācijā komisijas maksas norēķinu kontiem ir attaisnojama.
Bankām, protams, ir dažādas tarifu politikas. Vienas varbūt ņem mazāku komisijas maksu par norēķinu kontu apkalpošanu, citas lielāku, taču tās jau ir detaļas.
Bieži vērojama situācija, ka klienti neizprot atšķirību starp depozītnoguldījumu, par ko banka maksā procentus, un norēķinu kontu, kurā uzglabājas klienta nauda, kuru bankai jābūt gatavai izmaksāt klientam pēc viņa pieprasījuma jebkurā brīdī, tādēļ par norēķinu konta apkalpošanu ir noteikta komisijas maksa. Katrs gadījums ir individuāls, tomēr kopējā šādu neapmierinātu klientu pazīme ir tā, ka šie cilvēki savus līdzekļus “Krājbankā” ir noguldījuši pirms daudziem gadiem, atsevišķos gadījumos pat vairāk nekā pirms desmit gadiem. Taču pēc naudas noguldīšanas bankā šie klienti vairs nav interesējušies par savu kontu.
