Pensionāri Brigita Igaune un Jānis Marģis mūža lielāko daļu dzīvojuši Bauskā, bet kopš pagājušās vasaras kļuvuši par aizkraukliešiem.
Pensionāri Brigita Igaune un Jānis Marģis mūža lielāko daļu dzīvojuši Bauskā, bet kopš pagājušās vasaras kļuvuši par aizkraukliešiem. Nu viņi te iemantojuši draugus un iemīlējuši pilsētu, tās sakārtotību un Daugavas ūdeņus.
Brigitai un Jānim abu laulība ir otrā, un kopā viņi ir jau 17 gadu. Jau pieaugušos bērnus — Jānim ir trīs meitas, bet Brigitai viena — un sešus mazbērnus viņi mīl visus vienādi, arī pretī saņemot mīlestību, tāpēc nekad nejūtas vientuļi. Bērni gan dzīvo Bauskā, Aizkrauklē mīt tikai Brigitas kundzes māmuļa, kura ir jau cienījamos gados. Tomēr bērni un mazbērni viņus apciemo bieži, tā ka nekādas pamestības sajūtas Brigitai un Jānim nav.
Vilina Daugavas ūdeņi
— Ko nu runāt par vientulību vai bezdarbību, ja vienmēr esam ļoti aizņemti! Jāremontē dzīvoklis, jāiekopj dārzs un jāpiedalās arī sabiedriskajā dzīvē, — saka Brigitas kundze.
Jāņa kungam Aizkrauklē patīk galvenokārt tāpēc, ka Daugava ar roku aizsniedzama. Viņš ir aizrautīgs makšķernieks. Zvejošanu Daugavā nevarot salīdzināt ar zveju Bauskas upēs — Mūsā, Mēmelē un pat Lielupē. Arī Daugava esot daudz tīrāka par šo upju ūdeņiem. Jāņa Marģa teiktajam var ticēt bez šaubīšanās, jo viņš ir divkārtējs Latvijas čempions spiningošanā.
— Aizkrauklē man ātri vien laimējās sastapt tikpat aizrautīgu makšķernieku, kāds esmu pats. Tas ir mans kaimiņš Andris, mums abiem dzīvokļi vienā kāpņutelpā. Reiz viņu satiku, dodoties uz zveju, iepazināmies, tagad bieži makšķerējam kopā. Man tas lieti noder, jo Daugavu vēl tikai iepazīstu. Kreisajā krastā neesmu bijis, pagaidām makšķerēju labajā, Aizkraukles pilsētas pusē, — stāsta Jānis Marģis.
Patīk ceļot
Jāņa kungs strādājis arī pensijas gados. Abi krājuši, lai nopirktu vienistabas dzīvokli Aizkrauklē. Tagad tas jāremontē. Jāiestrādā arī domes piešķirtais zemes gabals, kurā Brigita un Jānis iecerējuši izveidot nelielu augļudārzu.
Abus dzīvesdraugus vieno daudz kopēju interešu. Viņi darbojas Pestīšanas armijā Bauskā un ļoti patīk ceļot. Braucieni uz ārzemēm viņiem saistās ar skaistām atmiņām.
Kāzu dāvana — ceļojums
— Mums abiem darbabiedri vēl Bauskā 1989. gadā uzdāvināja ceļazīmes kāzu ceļojumam uz Krimas atpūtas namu “Zilais vilnis”.
1996. gadā, kad man bija 55 gadu jubileja, vīrs mani iepriecināja ar ceļojumu uz Parīzi. Tas bija tieši Ziemassvētkos, abi četras dienas pavadījām kā sapnī. Parīzē bija silts un ziedēja atraitnītes. Tiklīdz mēs no turienes aizbraucām, uzkrita sniegs, — atceras Brigitas kundze.
Šovasar viņi kopā ar Pestīšanas armijas kori ceļoja uz Zviedriju. Abiem šajā zemē ļoti paticis, īpaši sabiedrības kultūra un pilsētu sakoptība.
Dzejolis atnāk naktī
Interesanti, ka pie Brigitas kundzes pirms diviem gadiem naktī “atnācis” pirmais dzejolis. Viņa pati atzīst, ka nesaprotot, no kurienes dzejas rindas rodoties. Pēkšņi domās ieskanoties, tad jāmeklē rakstāmais un papīrs. Vārsmas rodas arī pēc kāda emocionāla pārdzīvojuma. Dzejolis “Līgonakts Aizkrauklē” tapis pēc Raimonda Paula ziņģes koncerta.
Nevar salīdzināt
Brigita un Jānis ātri vien iesaistījušies Aizkraukles pilsētas pensionāru biedrībā. Brigitas kundze ir Aizkraukles latviešu biedrības sekretāre, darbojas arī sieviešu klubā “Vēlziedes”. Ziemā viņa apmeklēja pensionāru vingrošanas nodarbības.
— Mēs Aizkrauklē iejutāmies ātri, jo te sastapāmies ar daudziem jaukiem cilvēkiem. Mūs sirsnīgi uzņēma pilsētas domē, piešķīra dārziņu. Visas formalitātes ar īpašuma reģistrāciju zemesgrāmatā nokārtojām pāris stundās. Šo attieksmi nevar salīdzināt ar Bausku, kur no mums tas prasītu krietni ilgāku laiku. Mums ļoti patīk arī radošā gaisotne, kura valda novada muzejā “Kalna Ziedos”, — atzīst Brigitas kundze.
***
Tik daudz laba diviem cilvēkiem, kuri tikai gadu nodzīvojuši Aizkrauklē, ir ko teikt par mūsu pilsētu. Viņiem tā kļuvusi tuva un savējā, kaut arī daudzās vietās vēl nav būts. Būtiski ir tas, ka dzīvesbiedriem ir labas domas un gaišas acis, jo viņi ikdienā, atšķirībā no daudziem cilvēkiem, saskata ne tikai slikto, bet arī daudz laba. Arī paši ap sevi rada labestīgu vidi, tāpēc iemanto jaunus draugus, un viņiem katra jauna diena sākas ar cerīgu saullēktu un zilās Daugavas sveicienu…
***
Līgonakts Aizkrauklē
Pilsētā baltajā Līgonakts skaņās
Pulcējās ļaudis no Latvijas ārēm.
“Kalna Ziedu” muzeja košajā sētā
Sanāca viesi no tālajām malām.
Pakalni vizēja mūzikas skaņās,
Svētozols klausījās līdzi ar visiem.
Daugavas ūdeņos rotaļas vija
Svētku uguņu zvaigžņotie ziedi.
Aizkraukle, vārds tavs aizskan nu tālu.
Līgonakts dziesmas un Jāņuguns gaišumu,
Pakalnu zaļumu, zāļu vakara smaržu
Līdzi kā sveicienu ļaudīm tu devi.
