Dabā visā savā krāšņumā valda vasara. Laukos smaržo siena vāli, beidz ziedēt liepas.
Dabā visā savā krāšņumā valda vasara. Laukos smaržo siena vāli, beidz ziedēt liepas. Ļaudis gan atpūšoties, gan pelnot iztikas līdzekļus lasa mellenes, zemenes un sēnes. Lielais karstums kaitē sirds un asinsvadu slimniekiem. Daudzi no viņiem lūdz mediķu palīdzību, bez kuras bieži vien neiespējami iztikt.
Tieši aizvadītajā nedēļā veselības ministre Ingrīda Circene atskatījās uz savām pirmajām simt darba dienām šajā amatā. Viņa vairāk dara, bet mazāk runā. Atšķirībā no sava priekšteča — slavenā ķirurga ar “zelta rokām” Āra Audera — Circenes kundze nevienā skandālā par negodīgu rīcību nav iesaistīta. Tāpēc negatīvo emociju lavīna, kas Audera laikā brāzās pāri visiem mediķiem, nu sasniegusi “skandālkalna” pakāji un jau norimusi.
Ministre turpina īstenot iesāktās reformas. Augustā sabiedrības apspriešanai tikšot nodots pacientu tiesību aizsardzības likums un veselības aprūpes sistēmas “jumta likums”. Iecerēts pabeigt veselības obligātās apdrošināšanas koncepcijas izstrādi.
Septembrī mediķiem paredzēts algas paaugstinājums, bet visā Latvijā sāks ieviest Rīgā pastāvošo darba apmaksas sistēmu — tā dēvēto jaukto kapitācijas modeli. Tas nozīmē, ka arī lauku ģimenes ārstiem, tāpat kā tagad Rīgas kolēģiem, ienākumi no pacientu konsultācijām paredzētajiem līdzekļiem būs iedalīti atsevišķi, nevis salikti vienā maciņā, kā tas bija līdz šim.
Līdzšinējā kārtība daudzus lauku ārstus naudas taupības nolūkā rosināja pacientus nesūtīt pie speciālistiem, bet ārstēt viņus pašiem. Varbūt tāpēc Latvijā ar katru gadu pieauga hronisko slimību un onkoloģisko saslimšanu skaits? Arvien biežāk speciālistiem nākas konstatēt, ka slimība ielaista un vairs nav ārstējama. Iespējams, tieši tāpēc arī mirstība mūsu valstī ir daudz augstāka par dzimstību. Ideāla situācija ir tad, ja vajadzīgie speciālisti ir arī rajona centra slimnīcās un poliklīnikās, bet daudzviet diemžēl viņu nav, tāpēc slimniekiem jābrauc uz Rīgu.
Ministre iecerējusi ģimenes ārstiem ambulancēs un poliklīnikās noteikt dienā astoņu stundu pacientu pieņemamo laiku. Zinu, ka tepat Aizkrauklē ģimenes ārsti slimniekus nereti pieņem tikai piecas stundas dienā. Kad numuriņi beigušies, pacienti vienalga sēž aiz ārsta kabineta durvīm un lūdz palīdzēt, ko ārsts arī dara. Līdz ar to darbdiena poliklīnikā daudziem mediķiem tāpat ir daudz garāka par plānoto.
Par nākamā gada prioritāti veselības ministre min naudas atvēlēšanu ārstniecības iestāžu amortizācijas izdevumiem, to uzturēšanai un jaunu aparatūru iegādei.
Aizvadītajā nedēļā pastiprinātu preses uzmanību izpelnījās bēdīgi slavenais veselības eksministrs Āris Auders. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs savācis daudz pierādījumu, lai Audera kungu apsūdzētu par atkārtotu krāpšanu. Krimināllieta ierosināta jau 20. martā, lietas materiālus tagad iepazīst Ģenerālprokuratūra.
Lai cik šis ķirurgs būtu talantīgs, nav attaisnojama viņa labā “apetīte” honorāru pieprasīšanā par operācijām, kuras apmaksājusi valsts. Viņu cilvēcīgi vēl varētu saprast, ja Audera kungs tēlotu mūsdienu Robinu Hudu — naudu “plēstu” no bagātajiem un negodīgajiem pacientiem (piemēram, Laventam līdzīgiem), vienkāršos cilvēkus liekot mierā, bet nelikumīgi iegūto naudu izlietotu labdarīgiem mērķiem. Tomēr patiesība ir gaužām nepatīkama, jo viņam honorārus maksājuši kā nabagie, tā bagātie, kuri vēlējušies atgūt veselību.
Mantiskās vērtības Ārim Auderam ir ļoti svarīgas, jo pēc notikušā skandāla viņš jūnija beigās vērsies LR Laulāto mantisko attiecību reģistrā, lai iegrāmatotu paša un sievas Agijas līgumu par laulāto mantas šķirtību. Audera kungs sievai atdāvinājis arī visus savus nekustamos īpašumus.
Manta nu būtu saglabāta, bet kā ar ārsta ētiku un cilvēcisko godu? Ja tiesa Auderu atzīs par vainīgu, viņu var ievietot cietumā uz laiku pat līdz sešiem gadiem, kā arī sodīt ar naudassodu līdz simt minimālajām mēnešalgām — patlaban tas ir Ls 7000. Vai tā visa dēļ bija vērts riskēt ar savu talantu? Zaudēs arī slimie pacienti, kuriem šī ārsta zināšanu ļoti pietrūks.
Pēc “Latvijas pasta” padomes un premjera negatīvās attieksmes, kura neļauj bijušajam ilggadējam ministram Vladimiram Makarovam ieņemt šī uzņēmuma ģenerāldirektora amatu, Makarova kungs kā klīrīga jaunkundze apvainojies un uzrakstījis atlūgumu. Nu viņš aiziet no Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra amata.
Šī kunga daudzpusīgie ampluā dažādās politiskajās sfērās ir apbrīnojami. Neņemos skaitīt, cik gadus viņš bija ministrs, zinu tikai, ka Makarova kunga kā labklājības ministra valdīšanas laikā pensionāri kļuva par tiem nabagiem, kādi ir vēl joprojām. Makarovs varbūt ir labs politiķis, bet viens cilvēks tomēr, atvainojiet, nevar būt kā korķis, kurš der visām pudelēm. Varbūt viņš uzskata, ka pietiek, ja zina, kā aizlīmējama aploksne, pārējo var iemācīties, kā sacīt, procesa gaitā…
Lai arī Latvijas pagastu apvienības ārkārtas valdes sēdē nosodīts partijas “Jaunais laiks” piedāvātais 33 novadu modelis, domāju, varam atviegloti nopūsties, ka nereālais teritoriālās reformas murgs gandrīz desmit gadu garumā tuvojas kaut kādam finālam. Tie pašvaldību vadītāji, kuri cer būt plānotā novada centrā, atbalsta 102 novadu modeli, bet pārējie — un to ir ap 450 — atbalsta 33 novadu veidošanu vai reformu neatzīst principā.
Cik daudz šai valdībai jālabo “Latvijas ceļa” valdību kļūdu! Slavenais reformators Jānis Krūmiņš savulaik vairākiem Aizkraukles rajona pašvaldību vadītājiem pat lielījās, ka viņš Latvijā teritoriālo reformu veiks tik un tā, neatkarīgi, cik ekonomiski tā būs izdevīga vai neizdevīga.
Tomēr “Jaunais laiks” par reformas virzību vai izmaiņām varēja domāt ātrāk. Iespēju robežās saglabājot esošos rajonus kā novadus, valsts līdzekļu vajadzētu vismazāk. Pagastu vadītāji uztraucas, jo zaudēs krēslus. Viņus nomainīs no centra iecelti darbinieki. Tas nemaz nebūs slikti, ja atceramies, cik “demokrātiskas” daudzviet laukos ir pagasta vadītāju vēlēšanas. Vismaz Aizkraukles rajonā ir vairāki pagasti, kuru vadītājus ar steigu vajadzētu nomainīt. Bet tas jālemj šo pagastu iedzīvotājiem, jo katrs esam gan savas laimes, gan nelaimes kalējs. Gan kā personība, gan kā nozīmīga sabiedrības daļa.
