Mūsdienās labu darbu dabūt nemaz nav tik viegli, sevišķi, ja nav attiecīgas izglītības un profesijas.
Mūsdienās labu darbu dabūt nemaz nav tik viegli, sevišķi, ja nav attiecīgas izglītības un profesijas. Vilinošā iespēja ne vien nopelnīt, bet bez maksas arī iemācīties amatu aizkrauklieti Sigitu ieveda biznesā, par kuru vecmāmiņas bez sarkšanas nerunā.
Vilinoša iespēja
“Kādā avīzē izlasīju apmēram tādu sludinājumu: skaistumkopšanas salonā vajadzīgas masieres, apmācība bez maksas. Solīja arī labu atalgojumu un dzīvesvietu,” stāsta Sigita.
Kāpēc gan neizmēģināt iespēju? Šāds darbs kaulus nelauž, turklāt ne par ko pašai nav jādomā — dzīvokļa īre, apmācība — viss nodrošināts. Nelīdzēja arī tuvinieku iebilde, ka par masieri var strādāt cilvēks ar mediķa izglītību. Kāds masieris var sanākt, ja lāga nezina, kur cilvēkam sirds, par kaut kādām muskuļu grupām un punktiem nemaz nerunājot! Drīz vien Sigita devās uz lielpilsētu, lai sāktu darba gaitas.
Vecums nevienu neinteresē
Sludinājumā gan nebija norādīts nedz salona nosaukums, nedz kāda cita adrese, vien iela un nama numurs. Adresē patiešām bija skaistumkopšanas salons. Iegājusi jauniete apvaicājās, vai te vajadzīgas masieres. Darbiniece saprotoši un reizē vienaldzīgi parādīja, ka jādodas ēkas otrajā stāvā uz citu iestādi.
“Tur sagaidīja jauns puisis, varētu būt administrators,” atceras jauniete. “Viņš nopētīja mani ar vērtējošu skatienu, pasmaidīja un teica, ka varu ierasties darbā, kad vien vēlos. Apmācība nebūšot ilga, pāris dienu. Ne manu vārdu, ne vecumu neviens neprasīja. Vien piebilda, ka vajadzīga medicīniskā grāmatiņa.” Protams, neērti uzreiz par algu jautāt, tāpēc arī šis jautājums palika neizrunāts. Abas puses sapratās bez liekiem vārdiem. Sak’, kaut vidējo algu maksās. Ja ir, kur dzīvot, sākumam pietiks.
Anatomija nav jāzina
Ar ģimenes ārsta izsniegto atļauju strādāt Sigita pēc nedēļas ieradās jaunajā darbavietā. Viņai paveicās, jo administratora nebija uz vietas, tikai darbinieces. Visas sešas pēc izskata jaunas, kaut cita ne pārāk glīta. Dažai pat nevarēja būt vairāk par gadiem sešpadsmit, septiņpadsmit. Kāda no masierēm izrādījās ļoti runīga, pie tam Sigitas novadniece, tāpēc uzaicināja apskatīt jauno darbavietu.
“Es tev visu pastāstīšu, un tad izlem pati, vai vari te palikt,” atklāti teica jaunā paziņa. “Apmācība tiešām nav grūta, pāris stundās apgūsi visu darbam nepieciešamo. Nekā sarežģīta te nav. Nav jāzina, kur ir sirds vai muskuļi, jo visu, ko jāmasē, var ar acīm ieraudzīt. Klientam jāveic nevis kaut kāda masāža, bet gan intīmā…”.
Darbā augu diennakti
Pieredzējusī darbiniece izstāstīja visas nianses uz aizkulises: “Galvenais, lai masāžas beigās klients sasniegtu orgasmu, citādi būsi strādājusi par velti. Gadās arī, ka viņi grib ko vairāk par masāžu. Lai izbēgtu no trača un ālēšanās, labāk tad piekrist.”
Darba organizācija arī visai vienkārša. Kad atnāk klients, rindiņā nostājas visas meitenes, un viņš izvēlas, kura veiks masāžu. Līdz ar to darbinieču vidū valda konkurence, jo no klientu skaita atkarīga alga. Klients par “procedūru” maksā 20 latu, sešus no tiem saņem masiere. Ja iepatiksies, var nopelnīt normāli, bet citai esot tikai pāris klientu mēnesī. “Tas gan nenozīmē, ka pārējā laikā esi brīva. Iziet drīkst tikai ar administratora atļauju. Pat nakts vidū, ja ieradies klients, visām jāceļas un “jāpozē” naudas maksātājam,” piebilda Sigitas jaunā paziņa.
Arī dzīvošana neesot nekāda smalkā — visas sešas guļot vienā platā gultā, pie tam zem vienas segas. “Ja tev nav nekādas pieredzes šajā jomā, sākumā ies grūti, bet gan pieradīsi,” piebilda pieredzējusī masiere.
Nē, tādu pieredzi laikam man nevajag — nosprieda Sigita. Nu viņa meklē sev vienkāršāku darbu. Ne no tik augstiem plauktiem un tīrām rokām darāmu.
