1958. gadā celtajai Skrīveru zinātnes centra ēkai ļoti nepieciešams kapitālais remonts, taču naudas tam pagaidām nav.
1958. gadā celtajai Skrīveru zinātnes centra ēkai ļoti nepieciešams kapitālais remonts, taču naudas tam pagaidām nav. Lai iegūtu kaut nedaudz vairāk līdzekļu nama apsaimniekošanai, nolemts izīrēt brīvās telpas.
Vienmēr tikai zinātnieki
Ēkā, kurā šobrīd ir Zinātnes centrs, zinātnieki mituši jau kopš tās nodošanas ekspluatācijā. Zinātnes centram mainījušies nosaukumi un direktori, taču nama izmantošana un pētnieku mājvieta vienmēr palikusi nemainīga.
Skrīveru zinātnes centrs kopā apsaimnieko 117 hektāru valsts aramzemes. Tam pieder septiņas ēkas. Divos angāros un četrās saimniecības ēkās izvietota izmēģinājumu tehnika, graudu un zālāju kaltes, sēklu tīrāmās mašīnas un citas iekārtas. Pavisam Zinātnes centrā ir 26 tehnikas vienības, pēdējos gados iegādāts traktors, arkls, frēze komplektā ar sējmašīnu, pleznu kultivators, smidzinātājs, minerālmēslu izkliedētājs un izmēģinājumu sējmašīna.
Apdzīvo trešo daļu
Centra galvenajā ēkā, kura pieslēgta autonomajai apkurei, ir zinātniskās nodaļas, analītiskā laboratorija, administratīvā un saimnieciskā daļa, bibliotēka, kopmītnes studentiem un pasniedzējiem. Zinātnes centra aktīvākajos darbības gados te strādājuši ap 300 cilvēku, tagad tikai 37, no viņiem 16 zinātnieku. Līdz ar to nu apdzīvota tikai trešā daļa trīsstāvu ēkas. Vasarā Zinātnes centrā strādājošie izklīst pa kabinetiem, bet ziemā pārceļas uz vienu korpusa spārnu, sadzīvojot ciešāk. “Tas ekonomijas dēļ, lai nevajadzētu lieki apsildīt pustukšu ēku, sildītājus ierīkojam tikai dažos kabinetos,” saka Skrīveru zinātnes centra direktors Aldis Jansons.
Naudu gādā paši
Viņš turpina: “Savlaik, kad sākām strādāt Latvijas Lauksaimniecības universitātes paspārnē, mums piešķīra naudu istabiņu iekārtošanai studentiem, kuri pie mums ieradās praksē. Vairāk neko neesam saņēmuši. Tomēr katru gadu pašu spēkiem katastrofālākās vietas remontējam. Līdzekļi ēkas uzturēšanai jānopelna pašiem. Saņemot naudu dažādu projektu realizēšanai, aptuveni 20—30 procentu aiziet šim mērķim.”
Vējo padomijas gars
Staigājot pa Zinātnes centra gaiteņiem un kabinetiem, visur vēl arvien vējo padomijas gars. Telpās joprojām izmanto tā laika mēbeles, iekārtojums nav mainījies gadu desmitiem, arī stendi ar fotogrāfijām un informāciju atgādina par aizgājušajiem laikiem. Ziņu par pēdējos gados sasniegto ir mazāk. Vietās, kur piekļuvis mitrums, īpaši augšējā stāvā, atlipušas griestu tapetes un nolupis apmetums. Arī no ārpuses vietām apmetums nodrupis un sienas ieplaisājušas.
Grib atpūtas kompleksu Aldis Jansons turpina:
— Zemkopības ministrijā nesen bija tikšanās, kurā ministrijas, Skrīveru pašvaldības, LLU un mūsu centra pārstāvji sprieda, ko darīt ar ēku. Izskanēja piedāvājums to privatizēt. Taču pagaidām nav sakārtotas īpašuma attiecības — ēka pieder ministrijai, bet zeme zem tās — luterāņu baznīcai, tāpēc informāciju par iespējamo privatizāciju pieņēmām tikai zināšanai.
Jansona kungs potenciālo privatizētāju nosaukt nevēlas, vien informē, ka šī firma vēlētos te ierīkot plašu atpūtas centru ar lielu konferenču zāli. Firma jau agrāk no Skrīveru pašvaldības institūtā vienu ēku nopirkusi, taču tajā nekāda darbība nenotiek.
Nevēlas braukāt
Apspriesta arī iespēja Zinātnes centra ēkā izvietot visas Aizkraukles rajonā esošās iestādes, kuras saistītas ar lauksaimniecību. Taču to vadītāji iebilst. Šobrīd, lai arī izkaisītas pa visu Aizkraukli, tās tomēr ir rajona centrā. Kā gan darbinieki un to klienti izbraukās uz Skrīveriem? Jāpiebilst gan, ka mūsdienās ikvienam zemniekam ir mašīna, arī autobusu satiksme šajā virzienā ir laba.
Izīrē telpas
Aldis Jansons uzskata, ka šobrīd ar ēkas pārdošanu steigties nevajadzētu: “Trīs gadus bez kapitālā remonta vēl varētu iztikt, bet ilgāk gan vairs gaidīt nevar. Nedaudz naudas ēkas uzturēšanai un remontiem varētu nopelnīt, izīrējot telpas. Ceļmalā izzāģējām lielos kokus, lai no šosejas labāk paveras skats un centra ēku un parku. Iebraucamā ceļa galā novietosim norādi uz centru un arī reklāmu, kurā piedāvāsim telpas. Divus gadus vienu kabinetu pie mums īrēja firma “Agribalt Latvija”, bet nu tā pārcēlusies citur. Taču par pamatīgu nama rekonstrukciju runāsim, kad skaidri būs zināma paša centra nākotne, jo saskaņā ar Komerclikumu mums jāmaina statuss. Cerības lieku arī uz Eiropas Savienību. Varbūt te labu mājvietu radīs un naudu ar mieru būs ieguldīt kāda Eiropas institūcija.”
