Pēc Lauku atbalsta dienesta prognozēm, šī gada pavasarī ar vasarājiem apsēti 220 228 hektāri platību, kas salīdzinājumā ar pagājušajā gadā pavasarī apsētajām vasarāju platībām — 236 500 ha — ir aptuveni par 7% mazāk.
Pēc Lauku atbalsta dienesta (LAD) prognozēm, šī gada pavasarī ar vasarājiem apsēti 220 228 hektāri (ha) platību, kas salīdzinājumā ar pagājušajā gadā pavasarī apsētajām vasarāju platībām — 236 500 ha — ir aptuveni par 7% mazāk.
Kā aģentūru LETA informē Lauku atbalsta dienesta (LAD) Informācijas daļas vadītājs Jānis Vaļģis, dienests prognozē, ka šogad pavasarī 41 648 ha iesēti kvieši, 119 478 ha — mieži, 40 819 ha — auzu, 6125 ha — griķi, 4554 ha — vārpaugu mistrs un 7604 ha — vārpaugu un pākšaugu mistrs.
Ar kartupeļiem apstādīto platību samazinājums varētu būt vēl būtiskāks nekā vasarāju graudaugu sējumiem — aptuveni par 12%. Pēc LAD prognozēm, kartupeļi šajā gadā iestādīti 47 239 ha platībā. Savukārt 2002. gada pavasarī, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, kartupeļi iestādīti 53 600 ha.
Zemkopības ministrija (ZM) iepriekš prognozēja, ka kopējā graudaugu raža šogad varētu būt zemāka nekā pērn. Šādas prognozes izteiktas, ņemot vērā sausumu sējas laikā pagājušā gada rudenī.
Nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ sējas laikā pagājušā gada rudenī ziemāju sējumi sadīga nevienmērīgi, vietām tos šī gada pavasarī bija nepieciešams pārsēt ar vasarājiem. Taču vasarāji parasti dod zemāku ražu nekā ziemāji.
ZM gan iepriekš norādīja, ka labības ražas apjoms būs atkarīgs no zemnieku rosības, veicot augu aizsardzības pasākumus, kā arī no klimatiskajiem laika apstākļiem, kuri tiešā veidā ietekmē gan labības ražas apjomus, gan kvalitāti.
