Latvijā arvien vairāk attīstās tūrisms, jo mūsu mazā zeme ir apbrīnas vērta. To atzīst ļaudis, kuri apceļojuši vai visu pasauli.
Latvijā arvien vairāk attīstās tūrisms, jo mūsu mazā zeme ir apbrīnas vērta. To atzīst ļaudis, kuri apceļojuši vai visu pasauli. Te viņi rod mieru un dvēseles saskaņu ar dabu, jo mūsu vide vēl nav tik piesārņota.
Pie mums netraucēti savās ligzdās putnēnus perē simtiem stārķu, vai katrā ūdenstilpē peld majestātiskie gulbji, un kur nu vēl varžu kori klusajos vakaros… Augstas civilizācijas un industriāli attīstītajās zemēs tā visa sen vairs nav.
Ko jaunu tūristiem atpūtai var piedāvāt Aizkraukles rajons, kurš ar nogrimušo Staburaga klinti, Kokneses un Aizkraukles pilsdrupām, Stukmaņmuižu, Skrīveru dendroloģisko parku, daudzajiem muzejiem un senajām un jaunajām baznīcām plaši pazīstams ārpus valsts robežām?
Ļoti skaistā vietā Kokneses pagastā ir Ingunai un Aigaram Kalniņiem piederošais viesunams “Kalna Sētas”. Šajā namā ir kamīnzāle un pirts. Te viesi var dzīvot pilnīgi atsevišķi no saimniekiem, paši gatavot ēdienu, vizināties ar laivu, braukt ar velosipēdu. Te ciemojās arī “Staburags”.
Dzimtajā pusē vislabāk
Patlaban “Kalna Sētās” savu triju nedēļu atvaļinājumu kopā ar vienpadsmitgadīgo meitu Noru un viņas draudzeni Montu vada skolotāja Vija Jakobsena no Kopenhāgenas.
Vijas kundze tikai pirms gadiem pieciem pārcēlās uz Dāniju, viņas dzimtā puse ir Koknese. Savulaik Aizkraukles rajona vairākās skolās viņa strādājusi par skolotāju, bet pēc laulībām ar dāni Henriku Jakobsenu viņa ar meitu mīt Kopenhāgenā. Vijas kundze dāņiem māca krievu valodu, bet meitas draudzenēm — latviešu valodu.
Dānijā tikai pāris stārķu
— Esmu kopā ar vīru bijusi daudzās slavenās atpūtas vietās ārzemēs, bet savā dzimtajā Koknesē jūtos vislabāk. Nākamvasar man līdzi brauks arī vīra radi — māte, brālis un māsa. Arī Henrikam te ļoti patīk. Īpaši stārķis, kuram netālu ir ligzda, bet pa “Kalna Sētu” pagalmu viņš pastaigājas ik dienu. Iedomājieties, Dānijā vispār reģistrēts tikai viens balto stārķu pāris! — stāsta Vija Jakobsena.
Jāņos “Kalna Sētās” ciemojies arī Henriks. Viņam Latvija iepatīkoties arvien vairāk. Īpaši neskartā daba, tīrā Daugava, ozoli, liepas un ābeles, plašās pļavas, kurās tik daudz dažādu neredzētu augu. Henrika kungam patīkot neparastais miers, kādu izstarojot latvieši.
— Dānijā skaitu dienas, kad atkal būšu Koknesē. Atvaļinājums man ir tikai trīs nedēļas, tāpēc katru dienu te baudu kā burvju eliksīru, kurš man dod spēku dzīvot, pozitīvi uzlādē un bagātina ar neaizmirstamām atmiņām, — jūsmo Vijas kundze.
Viņasprāt, dzīvošana “Kalna Sētās” nav dārga. Vijas kundze īrē visu divstāvu namu, par to dienā maksājot viņai pieņemamu cenu. Jebkurā citā vietā gan Latvijā, gan ārzemēs par šādu pakalpojumu būtu jāmaksā vismaz trīsreiz dārgāk. Kundzei patīk arī tas, ka viņa ar bērniem nevienam netraucē, jo saimnieku māja un kaimiņi nav tik tuvu, lai viens otra logos raudzītos.
Makšķernieku paradīze
Uz Kokneses un Klintaines pagasta robežas teju būs gatavs nevienā tūrisma ceļvedī nereģistrēts atpūtas objekts SIA “Daugavas radzes”.
Tā īpašnieka Aivara Aišpura un viņa kundzes Solvitas māja ir Kokneses pusē, bet pāri pagalmam ir Klintaines pagasta robeža, un pieci guļbūves namiņi makšķerniekiem ir jau šī pagasta teritorijā. Visi, kuri “Daugavas radzēs” jau paguvuši paciemoties, tās nosaukuši par makšķernieku paradīzi.
Izmanto SAPARD projektu
Aivars dzimis koknesieties, bet viņa kundze ir rīdziniece, pēc profesijas juriste. Šo jauko zemes stūrīti Daugavas krastā viņi nopirkuši nesen. Lai izveidotu tūrisma vietu, nācies piedalīties SAPARD projektā.
Kad Aivars pirmo reizi uz “Daugavas radzēm” atvedis Solvitu, jautājis — kā te patīk?
— Lai gan esmu pilsētniece un par laukiem līdz šim nebiju jūsmojusi, man uzreiz radās sajūta, ka te būšu laimīga. Ozolā dzīvo zivju dzenis, bet Daugavā peld gulbji un pīļu bari. Ļoti nomierina upes rāmais plūdums, atšķirībā no jūras bangošanās — asajiem vējiem un varenās šalkoņas, kura mani uztrauc. Jūra man nekad nav patikusi, bet pie Daugavas, gluži pretēji, neapnīk būt, — stāsta Solvitas kundze.
Kā piparkūku namiņi
Guļbūves makšķernieku mājas nav lielas — apmēram 22 kvadrātmetri. Rindā uzbūvētas, tās atgādina jaukus pasaku piparkūku namiņus. Katrā mājā ir divas telpas — guļamistaba un neliela ēdamistaba kopā ar virtuvi. Par mājiņas nomu, neatkarīgi no tā, cik cilvēku tajā atpūšas, pirmajā diennaktī jāmaksā 20 latu, par katru nākamo dienu mazāk.
Daugava skalojas dažu metru attālumā. “Daugavas radzes” būvētas vietā, kur upē ļoti labi ķeras zivis. Te daudz samu, brekšu un zandartu. Vīri zivis ķer, bet līdzi atbraukušās sievas turpat upmalā gatavo maltīti.
Draugi brauc pulkiem
Oficiāli šī atpūtas vieta Latvijā vēl nav zināma, bet Aivara un Solvitas draugi no Rīgas te brauc atpūsties gan ziemā, gan vasarā.
Drīzumā šīs vietas cienītājiem saimnieki piedāvās arī katamarānu un koka airu laivas.
Romantiskas telšu vietas
Visās viesumājās atpūtniekiem piedāvā arī telšu vietas, bet daudzi uzskata, ka interesantāk atpūsties tādā telšu vietā, kur ir tikai upes krasts, pļava, ugunskura vieta, koki un vējš.
Tieši tādas ir divas telšu vietas — “Pērses” un “Daugavas akmens” — Seces pagastā, Daugavas kreisajā krastā. Tās pieder vietējai pašvaldībai, un atpūtnieki tās var izmantot pilnīgi bez jebkādas maksas.
“Pērses” ir iepretim Kokneses pilsdrupām, bet “Daugavas akmens” — netālu no Dieva auss pie “Staburaga” mājām.
Atpūtnieki mīl pirmatnīgumu
Kad apmeklējām šīs vietas, likās, patiesi esam pavisam tālu no civilizētās pasaules. Patiesībā tā nav, jo netālu ir zemnieku sētas, kur var gan pienu, gan kādu olu omletei un dilles zivju zupai nopirkt. Tomēr pašās telšu vietās valda daba — tikai upmala sakārtota makšķernieku vajadzībām — zemē iedurtie mietiņi spiningu balstīšanai liecina, ka atpūtnieki pēc sevis postažu neatstāj.
Zāle netraucē
Abās telšu vietās pietiek teritorijas arī automašīnām un teltīm, vienīgi patlaban gan zāle tik liela, ka divgadīgu bērnu tajā nevarētu pamanīt. Varbūt kāds atpūtnieks varētu paķert līdzi arī izkapti un izvingrināt roku zāles pļaušanā.
Patlaban te daudz meža zemenīšu, zied un smaržo āboliņš un baltās madaras.
Jurģi būs rudenī
Ar lauku tūrismu nolēmuši nodarboties arī Staburaga pagasta “Baķu” saimnieki Aija un Ēriks Baķi.
Viņi abi ir rīdzinieki, bet pāris hektāru zemes Daugavas malā Staburaga pagastā iegādājušies pirms vairākiem gadiem. Nu jau trešo gadu brīvdienas Baķu ģimene pavada pašu būvētajās lauku mājās “Baķi”. Šogad, iesaistoties nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programmā, viņi nolēmuši uzbūvēt viesunamu un pirti. Būvniecības darbi jau notiek, un rudens pusē tur varēs svinēt Jurģus.
Rosina bērnības atmiņas
Kas Ēriku un viņa kundzi rosināja vasaras māju būvēt tik tālu no Rīgas?
— Kad biju mazs puika, tēvs mani ņēma līdzi Daugavā makšķerēt. Visbiežāk braucām uz Staburagu, tieši uz to vietu, kuru izvēlējos mājai. Te bija ar krūmiem aizaugusi pļava. Nu visu esam sakopuši, — stāsta Ēriks Baķis.
Māju nosaukuši par “Baķiem” tēva piemiņai, bet viesunamam būs netālu plūstošās Piešupītes vārds. Viesu izklaidei Baķi ierīkos telts vietu, sporta laukumu, būs izbraucieni ar motorlaivu. Klusuma tīkotāji varēs makšķerēt arī no krasta.
Viens stūrītis Latvijas sakopts
Apciemojot “Baķus”, var justies kā mazā botāniskajā dārzā, jo saimniece Aijas kundze ir daiļdārzniece. Mājas apkārtnē zaļš, labi kopts mauriņš, izveidoti gaumīgi akmens krāvumi, kuri papildina puķudobes. Puķes, košumkrūmi un pat neliels augļudārzs ieskauj skaisto dzīvojamo māju. Ģimenei atsevišķi ir arī pirtiņa un saimniecības ēka.
Par šādu uzņēmīgu cilvēku vēlmi no pilsētas kaut daļēji pārcelties uz laukiem varam tikai priecāties. Īpaši, ja viņi ir latvieši, kuru senči savā zemē dzīvo jau gadu simtiem.
Pavērojot Aizkraukles rajonā tūrisma attīstību pēdējos gados, jāsecina, ka šis rūpals vēršas plašumā. Iepriecinoši, ka pasaulē, reklamējot tūrismu, izskanēs Aizkraukles novada vārds, bet vēl vairāk jāpriecājas par mūsu pašu pilsētniekiem, kuri no lielpilsētu drūzmas cenšas kaut brīvdienas pavadīt laukos. Ja kaut puse pilsētnieku iegādātos kādu zemes stūrīti laukos un uz tā uzbūvētu kaut vasaras namiņu, Latvija būtu vēl skaistāka un sakoptāka.
***
Aizkraukles rajona tūristu atpūtas vietas
Viesnīcas, viesumājas
Viesnīca “Pērse” Aizkrauklē
Viesumāja “Pakalni” Aizkraukles novadā
Atpūtas komplekss “Zariņi” Aizkraukles novadā
Viesunams “Kalna Sētas” Kokneses pagastā
Atpūtas komplekss “Riekstukalni” Kokneses pagastā
Viesumāja “Kalnavoti” Kokneses pagastā
Viesunams “Baltā gliemežnīca” Kokneses pagastā
Viesunams “Zaķi” Jaunjelgavā
Viesunams “Samata” Sērenes pagastā
Lauku māja “Meldernieki” Staburaga pagastā
Moteļi
Motelis “Kalna Salas” Klintaines pagastā
Motelis “Bu—Bū” Klintaines pagastā
Jauniešu mītnes
Aizkraukles sporta centrs Aizkrauklē
Atpūtas bāze “Mežezers” Aiviekstes pagastā
Vecbebru profesionālās vidusskolas viesnīca Bebru pagastā
Arodskola Aizkrauklē
Seces pamatskolas internāts Seces pagastā
A. Upīša vidusskolas internāts Skrīveros
Pateicos Aizkraukles rajona tūrisma informācijas centra vadītājai Dainai Liepiņai par atbalstu šī materiāla veidošanā.
