Stokholmas Starptautiskā arbitrāžas tiesa, izskatot akciju sabiedrības “Latvijas gāze” akcionāru vārdā iesniegto sūdzību pret Latvijas valsti, nolēmusi, ka tai gāzes kompānijai kā kompensācija jāatmaksā 6,9 miljoni latu.
Stokholmas Starptautiskā arbitrāžas tiesa, izskatot akciju sabiedrības “Latvijas gāze” (“LG”) akcionāru vārdā iesniegto sūdzību pret Latvijas valsti, nolēmusi, ka tai gāzes kompānijai kā kompensācija jāatmaksā 6,9 miljoni latu. Regulējot gāzes cenu, valsts “Latvijas gāzei” radījusi zaudējumus.
Šī ir jau otrā Starptautiskās arbitrāžas prāva, kurā Latvijas valsts zaudē. Pirmā — zviedru kuģa lieta — Latvijas valstij varētu izmaksāt ap 2,2 miljoniem latu.
Pret Latvijas valsti sākti arī vēl divi starptautiskās arbitrāžas procesi.
Tā dīvaini iznāk. Lemjot par budžeta grozījumiem, Latvijas valdība stīvējās par 30 līdz 40 tūkstošiem latu, taču nu vajadzēs 7 miljonus. Rodas iespaids, ka mums trūkst tikai tūkstošu, bet miljoni vienmēr atrodas. Vēl pāris desmitu šādu “veiksmīgu” procesu, un… Latvija kā izģērbta tautumeita kaunīgi varēs diedelēt naudu no Eiropas Savienības izdzīvošanai.
Latvijas valsts — tie esam mēs visi, taču kompensācija būtu jāpiedzen no 100 “gaišajām galvām”, kuru valdīšanas laikā pieņemti likumi, akceptēti lēmumi un parakstīti līgumi. Visas šīs prāvas ir tikai neprofesionālu cilvēku rīcības sekas. Un kur tagad ir padomes un pilnvarnieki, kuri tolaik darbojās?
Nav izprotams tieslietu ministra Aivara Aksenoka atzinums, ka Starptautiskās arbitrāžas tiesas spriedums Latvijai ir bijis “daļēji labvēlīgs un daļēji nelabvēlīgs”. Kāpēc labvēlīgs?
Vai tāpēc, ka tiesa nav piespriedusi Latvijas valstij atmaksāt visu “LG” aprēķināto zaudējumu summu, bet tikai divas trešdaļas no prasītā? Valsts labdarība, nepalielinot gāzes cenu patērētājiem, galu galā tomēr ir pārāk dārgs prieks. Tas vienalga tukšos iedzīvotāju makus, jo maksās taču no mūsu kopīgā budžeta.
