1. jūlijā stāsies spēkā Dzīvesvietas deklarēšanas likums. To, kas tagad jādara iedzīvotājiem, skaidro Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Aizkraukles rajona nodaļas vadītāja Ārija Beikmane.
1. jūlijā stāsies spēkā Dzīvesvietas deklarēšanas likums. To, kas tagad jādara iedzīvotājiem, skaidro Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Aizkraukles rajona nodaļas vadītāja Ārija Beikmane.
— Dzīvesvietas deklarācijas veidlapa pašvaldībā būs jāpilda tikai tiem iedzīvotājiem, kuri patlaban dzīvesvietu maina vai arī līdz šim nebija nekur pierakstīti, — stāsta Beikmanes kundze.
— Joprojām, mainot dzīvesvietu, mēneša laikā jāreģistrē jaunā adrese, tikai tagad deklarēšanas kārtībā. No iepriekšējās dzīvesvietas cilvēkam pašam nav jāizrakstās, jo to, sazinoties ar jaunās dzīvesvietas pašvaldību, nokārtos pašvaldība, kurā bija iepriekšējais pieraksts. Dubultpieraksta nedrīkst būt. Ja maina dzīvesvietu, obligāti un nekavējoties jāpārslēdz īres līgums.
— Kāda būs jaunā pieraksta deklarēšanas kārtība?
— Iedzīvotājiem, kuri maina dzīvesvietu, pēc 1. jūlija būs jādeklarē tikai sava adrese un tiesiskais pamats dzīvošanai konkrētajā vietā (īres, nomas vai patapinājuma līgums, īpašuma tiesības). Tas nozīmē, ka cilvēkam jāievelk krustiņš, piemēram, ailītē īres līgums, bet pats līgums līdzi nav jāņem.
— Ir taču cilvēki, kuriem ir gan dzīvoklis, gan lauku māja. Kā jārīkojas šādā gadījumā?
— Likums atļauj katram deklarēt vairāku dzīvesvietu adreses. Likums arī nosaka — deklarēt kā savu dzīvesvietu var jebkuras personas brīvi izvēlētu nekustamo īpašumu ar adresi, kurā persona dzīvo un kurā dzīvot ir tiesisks pamats.
— Un kā ar civillaulībā dzīvojošajiem, bērniem un studentiem?
— Civillaulībā dzīvojošie pāri var deklarēt vienu un to pašu adresi, ja vien tam piekrīt dzīvokļa vai mājas īpašnieks.
Nekustamo īpašumu saimniekiem būs tiesības reizi gadā bez maksas no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra saņemt ziņas par visiem cilvēkiem, kuri būs deklarējuši savu dzīvesvietu viņu īpašumā.
Pēc 1. jūlija vecāki savu un bērnu dzīvesvietu varēs deklarēt dažādās adresēs. Tā rīkoties drīkstēs tikai vecāki, bet ne vecvecāki.
Pēc jaunā likuma ikvienam cilvēkam bez pastāvīgas dzīvesvietas būs tiesības reģistrēt arī papildu adreses, kur viņu var sameklēt. Piemēram, studenti var uzrādīt vecāku adresi laukos.
— Kur varēs saņemt dzīvesvietas izziņu?
— Svarīgi, ka cilvēkam pašam vairs nebūs jāizrakstās no iepriekšējās dzīvesvietas. Katra nākamā deklarācija automātiski izbeigs reģistrāciju iepriekšējā adresē. Dzīvesvietas izziņu — līdzšinējo “Dz” formu — pēc 1. jūlija varēs saņemt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļā vai pašvaldībā, kurai ir informācijas tiešsaite ar Iedzīvotāju reģistru.
— Kāpēc dzīvesvieta tomēr jādeklarē? Kas notiks, ja kāds to neizdarīs?
— Problēmu šobrīd ir daudz. Iedzīvotāju reģistra darbs liecina, ka vēl joprojām daudzi ārzemnieki meklē Latvijā savus radiniekus vai mantiniekus. Bez dzīvesvietas reģistrēšanas viņus atrast nav iespējams.
Ja lieta tiks ierosināta tiesā, bet cilvēks nebūs deklarējis savu dzīvesvietu, lietu varēs izskatīt bez atbildētāja. Cilvēks pat nezinās, ka ir iesūdzēts.
Arī daudzas medicīnas iestādes sniedz pakalpojumus pēc pieraksta vietas, bet no 1. jūlija tās apkalpos pacientus pēc deklarētās vietas. Ja, mainot dzīvesvietu, to nedeklarēsiet, būs problēmas saņemt veselības aprūpi.
Ja nebūs deklarēta dzīvesvieta, jums nevarēs izsniegt arī dzīvesvietas izziņu.
Šogad par dzīvesvietas nedeklarēšanu sodanaudu, iespējams, vēl nepiemēros, bet likums paredz, ka administratīvais sods par tās nedeklarēšanu būs līdz 250 latiem un tikpat — par nepatiesu deklarāciju.
— Vai par deklarācijas veidlapas izpildīšanu būs jāmaksā?
— Ministru kabinets to vēl nav izlēmis, jo Ministru prezidents uzskata, ka par dzīvesvietas reģistrāciju nav jāmaksā, bet Finanšu ministrija iesaka iekasēt pa latam no katra ģimenes locekļa.
