Jau vairāk nekā astoņus gadus Latvijā diskutē par iespējamo celulozes rūpnīcas celtniecību. Īstas skaidrības vēl nav arī šobrīd.
Jau vairāk nekā astoņus gadus Latvijā diskutē par iespējamo celulozes rūpnīcas celtniecību. Īstas skaidrības vēl nav arī šobrīd. Izraudzīta tikai vieta Jēkabpils rajona Krustpils pagastā, nepilnus divus kilometrus no Daugavas un apmēram tikpat no Pļaviņu pilsētas robežas. Domas par rūpnīcas celtniecības nepieciešamību atšķiras. Zinātnieki, kuri strādājuši rūpnīcas potenciālo īpašnieku uzdevumā, apgalvo, ka tā nekaitēs apkārtējai videi. Citi saka pretējo. Arī daļa ekonomistu šaubās, vai rūpnīca dos tik lielu labumu, kas kompensēs dabai nodarīto kaitējumu. No projekta jau izstājies viens no tā sākotnējiem iniciatoriem –– Zviedrijas uzņēmums „Södra”. To pašu izdarījusi arī Latvijas valsts. Vienīgā firma, kura vēlas celt rūpnīcu ir Somijas uzņēmums „Metsäliitto”. Lai panāktu labvēlīgu lēmumu, tas atteicies no visām iepriekš pieprasītajām garantijām un priekšrocībām. Bet ko par to saka cilvēki, kuri dzīvos rūpnīcas tuvumā?
Kaitēs videi
Aiviekstes pagasta „Dankeros” saimnieko Helēna Vaivode. Viņas māja ir tikai dažu kilometru attālumā no plānotās celulozes rūpnīcas celtniecības vietas.
–– Aiviekstes pagastā dzīvoju kopš 1966. gada, –– saka Vaivodes kundze. — Mani ļoti uztrauc, ka gandrīz durvju priekšā būvēs tik milzīgu rūpnīcu. Tā negatīvi ietekmēs cilvēku dzīves apstākļus tuvākā un tālākā apkaimē, īpaši gaisa un ūdens kvalitāti. Te, Aiviekstes krastos, ir ļoti tīra vide. Upes ūdeni izmantojam gan lopu dzirdināšanai, gan šad tad tajā mazgājam arī veļu. Vasarā te cilvēki peldas, makšķerē. Ja uzcels rūpnīcu, viss mainīsies. Ķimikālijas, kuras izmantos ražošanā, noteikti saindēs dabu. Es neticu solījumiem, ka tehnoloģija būs apkārtējai videi nekaitīga. Nedod, Dievs, ja rūpnīcā notiks kāda avārija! Tad te var iznīkt viss dzīvais.
Upes vietā strautiņš
Līdzīgi domā arī Aiviekstes pagasta „Krūmiņu” saimniece Vera Rudzīša.
–– Rūpnīca apkārtējo vidi ietekmēs tikai negatīvi, –– tā Vera Rudzīša. –– Gaiss vairs nebūs tik tīrs kā līdz šim. Saka, ka celulozes ražošanas procesā izdalās diezgan nepatīkama smaka. Lai arī fabrikas notekūdeņus iepludinās Daugavā, un teorētiski Aiviekstei tieša apdraudējuma nebūs, zivis, kuras būs dzīvojušas saindētā vidē, iepeldēs arī Aiviekstē. Bet te ir daudz iecienītu atpūtas un makšķerēšanas vietu. Mani uztrauc arī ziņa, ka fabrikai vajadzēs ļoti daudz ūdens, ko gatavojas ņemt no upes. Pavasaros un rudeņos Aiviekstē ūdens netrūkst, bet sausākās vasarās govis var pārbrist upei pāri, pat nesamērcējot vēderu. Būtu žēl, ja lejpus ūdens ņemšanas vietas upe pārvērstos par strautiņu. Es esmu pret rūpnīcas celtniecību.
Baida smakas
Arī aiviekstiete Ruta Bieriņa dzīvo Aiviekstes krastā –– „Smilškalnu” mājās starp dzelzceļu un Rīgas––Daugavpils šoseju.
–– Mūsu mājas jau tā ir vietā, kur vidi pastiprināti piesārņo automašīnas un vilcieni, –– saka Bieriņas kundze. –– Ja vējš pūš no šosejas, ar laiku pagalmā veidojas izteikta, tikai šosejai raksturīga smaka. Ja pāris kilometru aiz upes uzcels rūpnīcu, kļūs vēl ļaunāk, jo visai bieži vējš pūš no puses, kur grasās celt rūpnīcu.
Savlaik kā ekoloģiski bīstamu slēdza Slokas celulozes rūpnīcu. Nesaprotu, kāpēc nu pēkšņi radusies pārliecība, ka šī milzīgā rūpnīca būs nekaitīgāka par to, kuru savlaik slēdza. Tās ražošanas apjomi plānoti nesalīdzināmi lielāki.
Esmu lasījusi, ka ziemeļvalstīs šādas rūpnīcas ceļ jūras krastā. Tur ir citi plašumi, citas straumes, kas piesārņojumu izkliedē. Bet Daugavā straume ir salīdzinoši lēna, to kavē arī trīs hidroelektrostacijas. Pļaviņām piesārņojums vēl aiztecēs garām, nenodarot īpašu postu, bet pie Aizkraukles, iespējams, izveidosies milzīga ražošanas pārpalikumu krātuve, un ūdenstilpe pakāpeniski ies bojā. Zinu, ka ir plāni celulozes rūpnīcu celt pie Liepājas un notekūdeņus ievadīt tālu jūrā. Šis projekts būtu daudz labāks nekā Daugavas pārvēršana par milzu notekgrāvi.
Savlaik Pļaviņās jau vāca parakstus pret rūpnīcas celtniecību šajā vietā. Arī mans vīrs parakstījās. Diemžēl neticu, ka iedzīvotāju viedokli ņems vērā. Amatpersonas, kuras te nedzīvo, nobalsos par rūpnīcas celtniecību, bet ciest nāksies mums.
Baikāla pieredze
Pret celulozes rūpnīcas celtniecību tās postošās ietekmes uz dabu dēļ ir ne tikai cilvēki, kuri dzīvo tiešā Ozolsalas tuvumā. Pret to iebilst arī citur Daugavas lejtecē dzīvojošie.
Sērenietei Renātei Kazušai upes krastā pieder 12 hektāru zemes.
–– Es saimniekoju ar bioloģiskām metodēm un audzēju ekoloģiski tīru produkciju, –– saka Kazušas kundze.
–– Bija jāiegulda liels darbs, lai panāktu labus rezultātus. Ja Daugavas augštecē uzcels celulozes rūpnīcu, kura piesārņos upes ūdeni, manas un citu lauksaimnieku pūles būs veltas. Laistīšanai izmantojam upes ūdeni. Ja tas būs saindēts, ne par kādu bioloģisko lauksaimniecību vairs nevarēs būt runas. Pie tam, upes krastos daudziem cilvēkiem ir akas, un ūdens kvalitāte Daugavā ar laiku ietekmē arī gruntsūdeņu kvalitāti, līdz ar to ūdens tīrību akās. Spriežot pēc informācijas presē, Pļaviņu HES ūdenskrātuve kļūs par milzu nosēdumtrauku rūpnīcas atkritumiem.
Esmu bijusi pie Baikāla ezera Krievijā un redzējusi, kā tas sagandēts, krastos ceļot celulozes un papīra rūpnīcas. Negribu, ka pie mums notiek kas līdzīgs. Esmu gatava nepieciešamības gadījumā pat organizēt protesta akcijas.
Iegūs ekonomisko uzplaukumu
Pļaviņu domes priekšsēdētājs Helmuts Banders domā citādi.
–– Man nav pamatotu anketēšanas rezultātu, lai runātu visu pļaviņiešu vārdā, –– saka Bandera kungs. Lai arī prognozē šīs rūpnīcas ievērojamo ietekmi uz vidi un salīdzinoši nelielo ekonomisko efektu, rūpnīcā būs iespēja strādāt ļoti daudziem cilvēkiem. Rūpnīcai noteikti būs nepieciešami dažādi palīguzņēmumi. Strādājošajiem vajadzēs vietu, kur dzīvot, paēst, iepirkties. Pļaviņām, kas rūpnīcai ir nesalīdzināmi tuvāk nekā Jēkabpils, tas dotu lielu ekonomisko uzplaukumu.
Vairāk pretinieku
Runājot ar cilvēkiem, pārliecinājos, ka viņus vairāk par iespējamo valsts ekonomisko ieguvumu interesē, lai vide, kurā dzīvojam, būtu pēc iespējas tīrāka, jo tā ir mūsu visu bagātība, kura, reiz zaudēta, praktiski vairs nav atgūstama.
Rūpnīcas nākamie īpašnieki apgalvo, ka būs jaunas darbavietas. Aplēses rāda, ka pašā rūpnīcā būs 350 darbavietu, bet netiešā saistībā ar ražošanu radīsies vēl 1850 darbavietu. Ņemot vērā, ka rūpnīcas peļņa nonāks ārzemju uzņēmēju kabatās, diezin vai esam tiesīgi mainīt tīru vidi pret šķietamiem ekonomiskiem labumiem.
Ir taču projekts, kura izstrādāšanā piedalījies zinātņu doktors Georgs Bagātais, celt mazāku rūpnīcu Kurzemē, izmantojot vietējo finansējumu. Šī rūpnīca būtu četras reizes mazāka, līdz ar to arī kaitējums dabai būtu ievērojami mazāks, un peļņa pilnībā paliktu Latvijas uzņēmējiem.
