Pēc tam, kad Aizkraukles novada dome izteica neapmierinātību ar plānoto celulozes rūpnīcas celtniecību Ozolsalā, ar domniekiem, pašvaldības iestāžu vadītājiem un citiem interesentiem tikās akciju sabiedrības “Baltic Pulp” izpilddirektors J.Laitinens un..
Pēc tam, kad Aizkraukles novada dome izteica neapmierinātību ar plānoto celulozes rūpnīcas celtniecību Ozolsalā, ar domniekiem, pašvaldības iestāžu vadītājiem un citiem interesentiem tikās akciju sabiedrības “Baltic Pulp” izpilddirektors Jukka Laitinens un projekta sekretārs Grigorijs Rozentāls. Viņi centās pārliecināt, ka bažas par vides drošību ir veltas.
Sola milzīgu uzplaukumu
Jukka Laitinens un Grigorijs Rozentāls sarunu sāk ar solījumiem veicināt Latvijas ekonomisko uzplaukumu. To darīšot, būvējot milzīgo celulozes rūpnīcu.
— Ziemeļvalstis attīstījušās, pateicoties mežrūpniecībai, celulozes un papīrrūpniecībai. Kādēļ lai Latvijā būtu savādāk? Te arī ir visas iespējas attīstībai, — stāsta Jukka Laitinens. — Ekonomiskais ieguvums no rūpnīcas būs milzīgs. Tās izveidē ieguldīs vienu miljardu dolāru. Rūpnīca gadā nodrošinās ap trijiem miljoniem kubikmetru lielu koksnes patēriņu, kā arī izlietos ap miljonu kubikmetru šķeldas. Būs vajadzīgi daudzi pakalpojumi, kas radīs jaunas darbavietas. Tādu būs ap 4000. Rūpnīcā būs liela termoelektrostacija, kura ražos elektroenerģiju.
Rūpnīca būšot ievērojams ieguldījums arī Latvijas eksporta attīstībā, jo visu tās produkciju izvedīs ārpus mūsu valsts robežām.
— Pirmo reizi Latvijā radīsies liels patērētājs šķeldai, ko šobrīd neizmanto. Rūpnīcai šķeldu vajadzēs kurināšanai, — tā Jukka Laitinens.
Lielās investīcijas garantēšot drošību
Aizkraukliešus gan vairāk interesē, vai rūpnīca nenodarīs kaitējumu dabai, īpaši Daugavai, kuras krastā uzcelta Aizkraukles pilsēta.
— Vai saredzat problēmas, kādas no rūpnīcas varētu rasties dabai? No Līgatnes papīrfabrikas kaitējums dabai bija liels, vai tāds būs arī tagad? — “Baltic Pulp” pārstāvjiem jautā Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme.
— Rūpnīcā izmantos šķeldu, kas ir nekaitīgs produkts. Protams, jebkura cilvēka darbība ietekmē dabu, taču mūsdienu tehnoloģijas ir ļoti kvalitatīvas un drošas. Vairs neizmanto pirms divdesmit, trīsdesmit gadiem lietotās iekārtas. Katru gadu pasaulē saražo ap 140 miljoniem tonnu celulozes, un problēmu nav. Tādu nebūs arī Latvijā. Investīcijas būs tik lielas, ka garantēs gan vides izpēti, gan aizsardzību, — skaidro Jukka Laitinens un Grigorijs Rozentāls.
“Humpalu” nebūs
— Bet kāda garantija, ka Latvija saņems jaunāko tehnoloģiju, nevis ārzemnieku nolietotās iekārtas? Mums jau ir bēdīga pieredze: ieročus iedeva — tie nešauj, lidmašīnas uzdāvināja — tās nelido! — bažījas Aizkraukles 1. vidusskolas direktore Valērija Sakauska.
— Somijā mūsu uzņēmums 2002. gadā uzcēla jaunu, modernu celulozes rūpnīcu, tieši tāda būs arī Ozolsalā. Somu akcionāri vēlas attīstīt rentablu biznesu, ko nevar izdarīt ar vecām iekārtām, — mierina “Baltic Pulp” pārstāvji.
Situāciju izspēlē datorā
— Kādēļ vajadzīga tieši Daugava? Mēs neesam pret rūpnīcu. Mēs esam pret to Daugavas krastā! Neaiztieciet mūsu Daugavu! — aicina Valērija Sakauska.
— Daugava Latvijā ir lielākā upe, tajā ir vislielākā straume. Šādā straumē rūpnīcas notekūdeņus var atšķaidīt tik lielā mērā, ka to ietekme nebūs jūtama, — izvēli skaidro Jukka Laitinens.
— Vai ņemts vērā, ka pie Aizkraukles straumes tikpat kā nav? Tecējums apstājas HES ūdenskrātuvē, — tā Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietniece Aina Podvinska.
— Mēs speciālistiem lūdzām datorā modelēt Daugavu un Pļaviņu HES ūdenskrātuvi, izspēlējot dažādas situācijas un aprēķinot, kas notiktu avārijas gadījumā. Datormodeļi rāda, ka negatīvas ietekmes upei nebūtu, — atbild Jukka Laitinens un Grigorijs Rozentāls.
Pārliecinās citādi domājošos
Aizkraukles novada domes deputāts, uzņēmējs Ojārs Daubers: — Vai varat paskaidrot un atspēkot katru neatkarīgo ekspertu grupas atzinuma punktu, kas norāda būtiskas nepilnības jūsu sagatavotajā vides novērtējumā?
— Mēs to varam! Ir paredzētas vairākas diskusijas ar Latvijas zinātniekiem, kurās runāsim par mūsu vides vērtējumu un neatkarīgo ekspertu atzinumu. Mūsu uzdevums ir savu pētījumu aizstāvēt un citādi domājošos pārliecināt! — Jukka Laitinens un Grigorijs Rozentāls ir noskaņoti diezgan kareivīgi.
— Vai tādējādi jūs pieļaujat, ka neatkarīgo ekspertu atzinums ir kļūdains? To snieguši Latvijā pazīstami zinātnieki, vides speciālisti. Jūs apšaubāt viņu kompetenci?
— Dažādi cilvēki, atšķirīgi viedokļi. Arī mūsu novērtējumu par ietekmi uz vidi izstrādāja Latvijā pazīstami zinātnieki un speciālisti. Un viņi apgalvo pretējo. Katrā ziņā mēs esam gatavi diskutēt un katru vērtīgu slēdzienu izmantot, — tā rūpnīcas būvētāji.
Piektais lats drošībai
— Pieņemsim, ka jūsu izstrādātais vides novērtējums ir korekts un Daugavai no rūpnīcas briesmas tiešām nedraud. Taču pietiek vienas avārijas, lai upe pārvērstos mirušajā zonā! Mums vēl atmiņā avārija Polockā, kad saindēja visu Daugavu, — uztraucas Ojārs Daubers.
— Modernā rūpnīcā ir pietiekami daudz drošības sistēmu. Notekūdeņu attīrīšanai ierīkos rezerves baseinus, ķīmisko vielu glabātuvēm — betona sienas un tamlīdzīgi. Katrs piektais lats, ko ieguldīs rūpnīcā, būs dabas aizsardzībai un drošībai. Turklāt Daugavā jau tagad ir daudz kaitīgu vielu, bet tik niecīgā koncentrācijā, ka ļaunumu nenodara. Arī rūpnīcas notekūdeņos būs dažādas vielas, tomēr tik maz, ka arī ļaunumu nenodarīs, — mierina Jukka Laitinens un Grigorijs Rozentāls.
Ar pieņēmumiem tālu netikt
Pašvaldības uzņēmuma “Aizkraukles ūdens” direktore Gudruna Vectirāne:
— Jūs modelējāt dažādas situācijas datorā, izstrādājāt ietekmes uz vidi novērtējumu, bet tie visi ir pieņēmumi “kā būtu, ja būtu”. Kāda ir atbildība par šādiem pieņēmumiem?
— Mūsu Somijas akcionāram ir piecas celulozes rūpnīcas, no kurām vecākā darbojas jau kopš 1920. gada, bet jaunākā ir pāris gadu veca. Pieredze ir ļoti liela, un arī atbildība ne mazāka, — atbild projekta sekretārs Grigorijs Rozentāls.
— Vai izvērtēts, kas notiks ļaunākajā gadījumā? Ar pieņēmumiem vien ir par maz.
— Ietekmes uz vidi novērtēšanas birojs prasa arī ļaunākā scenārija izstrādi. Tas ir izdarīts, jo, ieguldot miljardus, jāparedz visas iespējas. Uzreiz gan jāsaka — nekas traģisks nenotiks, — apgalvo Jukka Laitinens un Grigorijs Rozentāls.
— Viens no jūsu pieņēmumiem ir arī jaunu darbavietu radīšana. Norādāt fantastisku skaitli — 4000. Vai tiešām celulozes rūpnīca spēs nodrošināt darbu tik daudziem?
— Šādus aprēķinus veica Somijas zinātnieki, modelējot Ozolsalas rūpnīcas darbu un ar to saistīto uzņēmumu un pakalpojumu sniedzēju attīstību. Iznāca šie 4000, turklāt vietējie darbinieki. Sākumā gan viņus apmācīs speciālisti no citām zemēm, bet vēlāk visi būs Latvijas strādnieki, — tā Jukka Laitinens.
Valdībai nevar ticēt
— Dažādus pētījumus veikušas valsts iestādes, arī ietekmes uz vidi novērtēšanas birojs. Bet vai valstij var ticēt? Valdība ir “par” rūpnīcu jebkurā gadījumā, jo tā ir nauda! — skeptiski noskaņots Aizkraukles rajona padomes priekšsēdētājs Pēteris Keišs.
— Bet kas tad ir neatkarīgāks par valsti? — oponē “Baltic Pulp” pārstāvji.
Rūpnīcas būvētāju pārstāvji arī ierosināja ikvienam interesentam aizbraukt uz celulozes rūpnīcām Somijā un pārliecināties, kādas tās ir (Ojārs Daubers gan bilda, ka šādā rūpnīcā bijis un pārliecinājies, ka nemaz tik nekaitīga tā nav — apkārtnē nelabi smakojis — aut.).
Galu galā aizkrauklieši “Baltic Pulp” izpilddirektoram Jukkam Laitinenam un projekta sekretāram Grigorijam Rozentālam ierosināja sarīkot sabiedrisko apspriešanu, iesaistot tajā visas Daugavas krastā dzīvojošās pašvaldības. Lai tad katrs izsaka savu viedokli par celulozes rūpnīcu.
