Klintainietes Līgas Baltiņas dzīves kamols tinies tā, ka viņai pēc daudzu gadu prombūtnes laimējies atgriezties tēva mājās, lai tagad kopā ar vīru Raimondu baudītu laimīgas vecumdienas.
Klintainietes Līgas Baltiņas dzīves kamols tinies tā, ka viņai pēc daudzu gadu prombūtnes laimējies atgriezties tēva mājās, lai tagad kopā ar vīru Raimondu baudītu laimīgas vecumdienas. Viena no saulainākajām gada dienām Baltiņu ģimenē ir 23. jūnijs — Līgas kundzes vārdadiena.
Dzimtajos “Burtniekos” Līgas kundze jūtas kā daudzi latvieši, kuriem dārgas senču mājas un zeme. Šķiet, sešdesmit gadi, kuri tikai pasē liecina par laika ritējumu, nemaz nav bijuši.
Piedzimst virtuvē
Tagadējā “Burtnieku” saimniece piedzimusi mājas siltākajā vietā — virtuvē. Ātri un bez problēmām, aiz loga rudenīgiem vējiem pūšot.
Pagalmā, kur mauriņš tāpat kā senāk mīksts un zaļš, atmiņās joprojām rotaļājas mazā Līga, basām kājām skrienot pretī tētim un mātei, lai pavēstītu, ka viņas vārdadienā saplaucis baltais jasmīnkrūms.
Šī bērnības vīzija īpaši spilgti nāk pie Līgas kundzes ap Jāņiem, kad viņa atminas tēvu, kurš, pats būdams Jānis, rudenī dzimušajai vienīgajai meitai devis Līgas vārdu.
Nekad nesaki “nekad”
Pēc kara vecāki pārceļas uz Pļaviņām, kur Līga beidz vidusskolu un iestājas Fizkultūras institūtā. Tad ģimene dodas uz Rīgu. Jaunībā daudzsološā sportiste ir pārliecināta, ka laukos nekad vairs neatgriezīsies.
— Dzīve visu izkārto pa savam. Nu sen zinu, ka nekad nevajag teikt — nekad! — atzīst Līgas kundze.
Pirms 16 gadiem traģiski iet bojā Baltiņu dēls, turpat netālu no mājām, Biķernieku ielā. Līgas kundzei Rīga un māja, kur ģimene dzīvo, kļūst par tik sāpīgu atmiņu vietu, ka Baltiņi nolemj pārcelties uz laukiem. Viņi meklē mājas tuvāk Daugavai, līdz iegriežas Līgas dzimtajā Klintainē. Vispirms Baltiņi dzīvo citviet, tad izdodas atpirkt dzimto sētu, un nu viņi jau sešus gadus dzīvo vislabākajā vietā pasaulē.
“Burtniekus” par skaistāko vietu uzskata arī Baltiņu meita Aisma un mazmeita Anete. Meitas ģimene dzīvo Liepājā, bet mazmeita vasaras allaž pavada pie vecvecākiem.
Anete Līgas un Raimonda harmonisko kopdzīvi, kurā nemanot aizsteigušies 40 gadu, padara vēl pilnīgāku un krāsaināku. Visiem kopā ir tik daudz darāmā, lai sakoptu plašo “Burtnieku” apkārtni.
Mazmeita no viņiem var mācīties, kā dzīvot, lai mīlestības brīnums nezustu arī tad, kad mati ievziedu baltumā. Kad jautāju, vai Līga un Raimonds kādreiz arī strīdas, viņi pēdējo strīdu neatcerējās.
Dzīvo saskaņā ar sevi
Līga Baltiņa uzskata, ka jādzīvo saskaņā ar sevi un dabu. Nevajag ar varu lauzties jomās, kurās nav gandarījuma par paveikto. Kad atnākuši uz laukiem, saimniekojuši kā īsti zemnieki. Kopuši dažādus mājlopus, apstrādājuši zemi, bet, kad redzējuši, ka tā ir ūdens liešana sietā, saimniecību likvidējuši.
— Mums ir labi tā, kā ir. Iztiekam ar pensiju un darām tik, cik varam. Šodien galvenā vērība jāvelta cilvēku attiecībām. Nedrīkst ieslīgt tādā pesimismā, ka pat mājas pagalmu nevar noslaucīt un zāli nopļaut. Cilvēki neredz dabas skaistumu un neprot saņemt enerģiju, kura nāk no dabas, — tā Līga Baltiņa.
Sirds nemieru noskalo ūdens
Kopš studiju laikiem Līgai patīk peldēt. Mācoties Fizkultūras institūtā, viņa peldēšanā kļuva par augstskolu čempioni. Tieši peldoties meiteni ievēroja arī Raimonds. Vēl tagad viņš ar sajūsmu stāsta, cik labi Līga prot peldēt. Ūdens viņu it kā aijājot…
Kad Baltiņi pārcēlās uz “Burtniekiem”, Līgai vislielākais prieks bija par dīķi, kurā visi ar baudu var peldēties.
— Kad no kaut kurienes atbraucu, mani māc nogurums vai ap sirdi skumji, metos ūdenī. Tas apbrīnojami nomierina un dziedinoši veldzē ne tikai ķermeni, bet arī dvēseli. Pēc peldes jūtos kā no jauna piedzimusi, tīra un pacilāta. Ja spārni būtu — varētu lidot, — smej Līgas kundze.
Baltiņi nav savrupnieki, piedalās arī vietējā sabiedriskajā dzīvē. Raimonds ir Klintaines pagasta padomes deputāts, bet Līgas kundze ir vietējā dāmu klubiņa dalībniece.
