Bebru pagasta “Plepu” māju saimniece Tatjana Federkova jau piecpadsmit gadu cīnās ar latvāņiem, kuri tā sakuplojuši, ka aug ne tikai tuvējās pļavās un ceļmalās, bet arī augļudārzā.
Bebru pagasta “Plepu” māju saimniece Tatjana Federkova jau piecpadsmit gadu cīnās ar latvāņiem, kuri tā sakuplojuši, ka aug ne tikai tuvējās pļavās un ceļmalās, bet arī augļudārzā.
No dienvidiem atved bitēm
Tatjana Federkova stāsta: “Uz “Plepiem” atnācām 1988. gadā, bet toreiz vēl nezināju, cik briesmīgs augs ir latvānis. Māju iepriekšējais saimnieks bija biškopis. Viņš latvāni kā nektāraugu bitēm savlaik atveda no dienvidiem un iestādīja mājas tuvumā. Nu tas pārņēmis visu mājas apkārtni, apdraud mūsu veselību. Cīnāmies pret šo augu, kā vien varam, taču galu tam neredzam.”
Labāk plikiem stilbiem
Latvānis saaudzis gan Tatjanas kundzes zemē, gan kaimiņu laukā. “Plepu” saimnieces dēls Mārtiņš šovasar vienu reizi latvāni jau nopļāvis, nu sācis to darīt otrreiz. Lai piekļūtu ogām un augļiem dārzā, tas būs jāpļauj vēl trešo reizi. Mārtiņš jau vairākas reizes apdedzinājies ar latvāņa sulu. Speciālisti iesaka latvāņus pļaut, ja mugurā ir blīva auduma apģērbs, bet Mārtiņš bilst: “No pieredzes varu teikt — labāk iet plikiem stilbiem, jo latvāņa sula iesūcas apģērbā, un pēc tam problēmas ir vēl lielākas.”
Pat acis asaro
Tatjanai ir neliels kazu pulciņš. Kamēr augi vēl bijuši pavisam mazi, kazas to jaunos dzinumus labprāt grauzušas, līdz ar to piena bijis vairāk. Bet lieli augi arī dzīvniekiem nodara postu, vienai kazai iekaisis kakls. “Plepu” saimniece saka: “Latvāņiem ir īpaša kodīga smarža, man no tās arī acis asaro. Tik ilgus gadus dzīvojot šo augu tuvumā, man pasliktinājusies veselība. Labi, ka uzturā regulāri lietoju kazas piena produktus, tas tomēr palīdz. Vēl kaut kā turos. Domāju, ka mazdēls astmu dabūjis tieši no latvāņiem.”
Neņem ne sausums, ne sals
Tatjanas kundze darījusi, cik vien varējusi, lai šos augus iznīdētu. Cerējuši, ka pērn lielajā sausumā tie iznīks, mēģinājuši dedzināt, bet nekas nepalīdz, tie atkal saņemas un aug tālāk. Ziemā gan dažviet izsaluši, tad varējis ar visām saknēm viegli no zemes izvilkt. “Varbūt speciāla saldēšana varētu palīdzēt?” jautā Tatjana Federkova.
Viņa meklējusi palīdzību arī Aizkraukles rajona lauksaimniecības konsultāciju birojā. Tā vadītāja Regīna Grīnblate stāsta, ka biroja speciālisti var palīdzēt vienīgi ar padomu, kā pret šo augu cīnīties. Citu palīdzību sniegt nevar. Padomu var lūgt arī Skrīveru zinātnes centra vadošajam zinātniekam Andrim Lejiņam (tālrunis 6046292), kurš iesaistījies projektā tieši par latvāņu apkarošanu.
Brūvēsim degvīnu!
Tatjanas kundze tomēr nav zaudējusi humoru: “Ja kāds kultūraugs būtu tikpat spēcīgs un dzīvelīgs kā latvānis, varētu tikai priecāties. Kādā avīzē izlasīju, ka no latvāņiem var pagatavot degvīnu. Žēl, ka klāt nebija receptes. Ja Latvijā zinātu, kā to darīt, domāju, pret šo augu vairs nevajadzētu cīnīties. Tas jau būtu izrakts ar visām saknēm.”
