Kādas koknesietes (redakcijai vārds un uzvārds zināms) un individuālā uzņēmuma “ALVSTRE” starpā radušās domstarpības par lopu iepirkšanu.
Kādas koknesietes (redakcijai vārds un uzvārds zināms) un individuālā uzņēmuma “ALVSTRE” starpā radušās domstarpības par lopu iepirkšanu. Koknesiete jūtas apkrāpta, jo par pārdoto govi saņēmusi mazāk naudas nekā cerējusi, taču uzpircēji apgalvo, ka savu klienti nav gribējuši apkrāpt.
Gaida trīs nedēļas
Kokneses pagasta zemnieku saimniecības “Pumpuri” īpašniece bija spiesta pārdod govi, tāpēc sazinājās ar firmu “ALVSTRE” Skrīveros, jo arī agrāk sadarbojusies ar šo uzņēmumu. Saimniece apgalvo, ka līdz šim problēmu nav bijis. Taču pēdējā darījuma reizē viss tomēr nav bijis kārtībā.
Koknesiete stāsta:
— Gaidīju govs pircējus trīs nedēļas, beidzot Vasarsvētkos viņi atbrauca. Iepriekš mutiski bijām vienojušies, ka viņi par manu divus gadus veco jaunlopu maksās 30 santīmu par kilogramu. Taču pēc darījuma noformēšanas pavadzīmē ieraudzīju, ka ierakstīti 26 santīmi. Man paskaidroja, ka šai cenai jāpierēķina 12 procentu pievienotās vērtības nodoklis. Taču, kad to pieskaitīju, man tik un tā iznāca nevis 30, bet gan 29 santīmi.
Saņem par 40 latiem mazāk
— Lopus esmu pārdevusi arī agrāk, tāpēc zinu, kā viņus mēra. Parasti mani un uzpircēju mērījumi atšķiras par kādiem pieciem kilogramiem. Taču šoreiz mērījumi nesaskanēja par 30 kilogramiem. Mērlenti savelkot ciešāk kaut par vienu centimetru, svars sarūk aptuveni par astoņiem kilogramiem. Vēl jau no lopa kopējā svara atņem tā saukto neizmantojamo daļu — nagus, galvu, iekšējos orgānus. Parasti tie ir pieci procenti no lopa svara, manā gadījumā — apmēram 25 kilogrami. Agrākajos laikos vairāk par 10—12 kilogramiem šajā ziņā neatrēķināja.
Biju cerējusi par govi saņemt vismaz 170 latu, bet dabūju tikai ap 130. Esmu pensijā un lopus turu izdzīvošanai, nevis prieka pēc. Tāpēc svarīgs katrs lats. Līdzīgas problēmas bija arī kaimiņienei.
Mēra saimnieka klātbūtnē
Individuālā uzņēmuma “ALVSTRE” īpašniece Iveta Strēlniece stāsta, kā lopus mēra un kā veidojas iepirkuma cena:
— Ir dažādas rokasgrāmatas, kurās aprakstīts, kā lops mērāms. Šim mērķim izmantojam speciālas mērlentes un tabulas, pēc kurām nosaka lopa svaru. Lopu parasti mērām saimnieka klātbūtnē, un, ja viņam ir pretenzijas, lopu var pārmērīt. Varbūt mūsu darbinieku un saimnieku mērījumi atšķiras tāpēc, ka, mērot lopu, mēs neliekam pirkstus zem lentes, kā to apzināti vai gluži nejauši mēdz darīt saimnieki.
Piedāvās elektroniskos svarus
— Ar lopu iepirkšanu un pirmapstrādi nodarbojamies jau deviņus gadus. Mums ir pašiem sava kautuve, kurā šobrīd notiek remonts, to pielāgojot Eiropas standartiem. Tāpēc pirmapstrādi veicam kādā kautuvē Ogres rajonā. Kad atsāksim darbu Skrīveros, lai ar saimniekiem nerastos domstarpības par lopu mērīšanu, izmantosim elektroniskos svarus.
Bieži cilvēkiem problēmas rodas tāpēc, ka viņi neizprot gaļas tirgus, kvalitātes un pārtikas ražošanas prasības. Daudzi vēl dzīvo pēc padomju laiku nosacījumiem. Mūsu uzņēmuma darbinieki piedalās mācībās, lai apgūtu visu šajā nozarē jaunāko. Tā kā strādājam jau tik ilgi, šajos gados gūta liela pieredze, novērtējot lopus. Jau apskatot, var pateikt, kāds ir lopa barojums, cik par to maksāt. Cena par kilogramu atkarīga no lopa svara, vecuma, nobarojuma. Ņemot vērā šos nosacījumus, cenas var atšķirties pat par vairākiem santīmiem.
Tauki nav gaļa
— Ja govs ir divus gadus veca un sver vairāk nekā 400 kilogramu, kaut arī ne reizi nav atnesusies, tas vairs nav jaunlops. Ar govīm diemžēl ir vislielākās problēmas, jo ne vienmēr liela, labi barota govs nozīmē, ka ir arī daudz gaļas. Tādām govīm mēdz būt liels tauku slānis.
Tāpēc daudzi zemnieki lopus nodod kautsvarā. Arī mēs piedāvājam šādu iespēju. Tomēr daži baidās, ka, atdodot kautuvei treknu govi, viņus apmānīs, samainot kautķermeņus. Samainīt tos nevar, jo veterinārārsts katram lopam nosaka savu numuru.
Par neizmantojamo lopa daļu. Ir pieņemts, ka buļļiem tāpēc atrēķina trīs procentus no kopējā svara, pārējiem lopiem — piecus procentus. Tā rīkojāmies arī šajā gadījumā.
Izvēlēties izdevīgāko
“Staburags” Pārtikas un veterinārajā dienestā noskaidroja, ka visi mērījumi un cenu noteikšana tiešām ir tikai pašu firmu ziņā, ka nav nekādu Zemkopības ministrijas vai citas valsts institūcijas apstiprinātu noteikumu, kuri paredzētu, kā novērtējams un mērāms lops un cik liels svars jāatrēķina kā neizmantojamā daļa. Taču šobrīd ir tik daudz firmu, kuras iepērk lopus, ka zemniekam ir iespēja izvēlēties izdevīgākos nosacījumus. Ja liekas, ka uzpircējs lopa īpašnieku mēģina apkrāpt, droši jāatsakās no pakalpojumiem, kamēr gotiņa vai bullēns vēl nav aizvesti.
