Dabā valda skaistākais laiks — ziedonis, jo līdz Līgo svētkiem dienas vēl kļūst garākas.
Dabā valda skaistākais laiks — ziedonis, jo līdz Līgo svētkiem dienas vēl kļūst garākas. Smaržo visa pasaule, šķiet, arī cilvēku sirdīs vajadzētu mājot gaišām domām, taču Latvijas politiķu aprindās sākusies tāda kašķēšanās, kāda sen nav pieredzēta.
Latvijā jau gadus desmit ir tā — ej, kurp iedams, priekšā Lembergs!
Sprīdi garais vīriņš Ventspils mērs Aivars Lembergs (lūdzu, nesajaukt ar pasaku rūķīti!) ar Napoleona manierēm un ambīcijām satraucies par Latvijas “šleserizāciju” un “laksalizāciju”. Tas, ka Latvijā jau daudzus gadus notiek “lembergizācija”, nevienu nesatrauc, jo esam pie tā pieraduši.
Lembergam radušās aizdo- mas, ka aiz ārzonu firmas, kura pirms pāris nedēļām privatizēja “Krājbanku”, stāv augstas amatpersonas gan no Saeimas, gan valdības. Viņaprāt, nepieņemami, ka Latvijas ekonomikā sevi pieteicis jauns grupējums, kura kodols ir premjera biedrs Ainars Šlesers un 8. Saeimas deputāts Arnolds Laksa — abi Pirmās partijas biedri. Viņus Lemberga kungs vaino Latvijas “Krājbankas” privatizācijas nelikumīgumā un naudas iegūšanas negodīgumā.
Tajā pašā laikā pats Lemberga kungs, būdams viens no akciju sabiedrības “Ventbunkers” akcionāriem un dalībnieks vēl 14 uzņēmējsabiedrībās, nevar pateikt, kas ir šīs sabiedrības patiesais īpašnieks, ne arī to, cik īsti miljonu viņam pašam pieder tepat Latvijā un ārzemju bankās. Pat viņa dēls un meita ieņem amatus šīs akciju sabiedrības padomē. Kā var strādāt sabiedrībā, ja nezina, kas ir tās īpašnieks? Varbūt tas ir mafijas barvedis, kurš patiesībā slepeni veic noziedzīgus darījumus vai pat organizē terora aktus?
Lai ko žurnālisti Lembergam jautātu par viņa naudas iegūšanas paņēmieniem, slīpētais oligarhs atbild — viss notiek likumīgi, jo nevienā likumā tas nav aizliegts. Un tas ir tikai tāpēc, ka iepriekšējo valdību darbu un valsts likumdošanu “diriģēja” tādi kapelmeistari kā Lembergs, Šķēle un viņiem līdzīgi.
Patlaban Lembergam ļoti neērts ir premjers Einars Repše, kurš, viņaprāt, nekaunīgi pieprasa biznesa caurskatāmību. To pašu pieprasa arī amerikāņi, kuri to izvirza kā priekšnoteikumu atbalstam pret Krievijas šantāžu sakarā ar Ventspils naftasvada bloķēšanu.
Savos ofšoros un daudzajos noslēpumainajos darījumos Lemberga kungs, šķiet, tā sapinies, ka saprot: ja Repše vēl paliks pie varas, aiz miljonāra var aizvērties kāda cietuma vārti. Labākajā variantā varētu iet pa Laventa iestaigāto taciņu… Tikai drošības dēļ vajadzētu izvēlēties kādu garīgu kaiti, jo tādus slimniekus netiesā.
Ar iekšlietu ministru Māri Gulbi joki mazi, tāpēc pašaizsardzības nolūkā laikus jāuzbrūk valdībai ar visiem saviem slepenajiem un atklātajiem ieročiem vai arī jādodas kādā garākā ārzemju ceļojumā. Kā nesenajam pretiniekam Andrim Šķēlem.
Šķēle gan savulaik nebaidījās no politiskās atbildības, bet Lembergam tīk tēlot pelēko kardinālu un pieticīgi turēties pie Ventspils mēra krēsla. Atšķirībā no Šķēles viņam neinteresē puķkopība, bet acīmredzot pa kluso kādā no savām muižām patīk audzēt sevišķas šķirnes vistas, kuras dēj zelta oliņas…
Nevar zināt, kāda loma Lembergam iedalīta viencēlienā, kuru iestudējusi Tautas partijas Saeimas frakcija, pieprasot Einara Repšes demisiju. Iespējams, miljonārs šoreiz ir suflieris, kurš tup savā būdā un neveiklākajiem aktieriem (deputātiem) čukst priekšā tekstu.
Partijas vadītājs Atis Slakteris, kurš savulaik bija labs zemkopības ministrs, bet, manuprāt, ir vājš Šķēles aizstājējs, apgalvo, ka šī valdība vairs nav darbotiesspējīga un pietiks 51 deputāta balss, lai to gāztu. Uzticības balsojums valdībai notiks 12. jūnijā. Pozīcijas deputāti un pats Repše šo Tautas partijas gājienu uzskata par neizdevušos joku, lai demonstrētu, ka arī opozīcija strādā.
Interesanti, kāpēc valdība jāgāž tieši tagad? Tas kaut kā nelabi saskan ar Lemberga aktivitātēm un 20. jūnijā plānotajām prezidenta vēlēšanām. Nopirkt var visu, arī deputātu balsis, jāvienojas tikai par cenu, un Lembergs tāpat nezina, cik miljonu viņam pieder. Dažus cēlu mērķu vārdā varētu arī zaudēt, tas pasaules galu neizraisīs. Toties Repše un viņa “banda” netraucēs izlaupīt to, kas valstī līdz pievienošanās brīdim Eiropas Savienībai vēl atlicis.
Repšes ienaidnieku rokās ir spēcīgs trumpis — valdība nepilda algu un pensiju paaugstināšanas solījumus. Tikai opozīcija nezin kāpēc nepasaka, ka Repšes valdība saņēma iztukšotu valsts kasi un milzīgus parādus.
Uzskatu, ka kļūdu pašreizējai valdībai netrūkst, bet parādiet man vienu valdību, kura būtu pildījusi kaut daļu pirmsvēlēšanu solījumu!
Jūk arī politiskās laulības.
Trīsvienība “Jurkāns, Ždanoka un Rubiks”, kuras darbošanās līdzinājās Krilova fabulai par gulbi, līdaku un vēzi, beidzot galīgi sašķēlusies, un apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” būtībā vairs nav.
Pirmie no šīs apvienības aizgāja jurkānieši, bet pagājušās nedēļas nogalē arī Rubika bloks kļuva patstāvīgs. Viņam nav pa ceļam ar tiem, kuri vēlas, lai Latvija iestātos ES. Ir jau arī nemainīgas vērtības — Latvijā viena no tām ir Alfrēds Rubiks, līdz pēdējam pārliecināts komunists.
Svētdien svinējām Vasarsvētkus — baznīcas vienotības svētkus. Kaut vienotības pietiktu ne tikai baznīcai un kristiešiem, bet itin visiem mūsu mazajā Latvijā.
