Peonijas jeb pujenes ir vienas no biežāk audzētajiem krāšņumaugiem. Tās var izmantot arī dažādu slimību ārstēšanā.
Peonijas jeb pujenes ir vienas no biežāk audzētajiem krāšņumaugiem. Tās var izmantot arī dažādu slimību ārstēšanā.
Dziednieciskas spējas piemīt vairākām peoniju sugām — pienziedu peonijai, meža jeb novirzītajai, ārstniecības, kokveida jeb puskrūmu, šaurlapu, sarkanajai jeb skaistajai peonijai.
Visbiežāk vāc un izmanto peoniju saknes. To dara rudenī no četrgadīgiem, piecgadīgiem augiem veģetācijas perioda beigās. Saknes izrok, nogriež virszemes stublāju paliekas, nopurina augsni, mazgā aukstā ūdenī. Sagriež nelielos gabaliņos, resnākās var griezt arī gareniski vai šķēlēs. Vītina gaisā. Kad liekais mitrums iztvaikojis, žāvē istabas temperatūrā vai kaltē, nepārsniedzot 60 grādu temperatūru.
Peonijām ir daudzveidīga iedarbība — nomierinoša, pretkrampju, pretsāpju, spazmolītiska, urīndzenoša. Tās pazemina arī arteriālo asinsspiedienu, veicina žults sekrēciju.
No peoniju saknēm gatavo novārījumu — tējkaroti sasmalcinātu sakņu aplej ar divām glāzēm verdoša ūdens, vāra uz nelielas uguns piecas minūtes, izkāš, atdzesē un dzer pa pusglāzei trīs reizes dienā 20 minūšu pirms ēšanas hipertensijas, bezmiega, galvassāpju, dažādas izcelsmes neirožu ārstēšanai. Austrumu medicīnā peoniju preparātus lieto organisma tonizēšanai un spēcināšanai reimatisma, podagras, leikozes gadījumos, poliartrīta, kaulu lūzumu, encefalīta ārstēšanai, menstruālā cikla traucējumu novēršanai, pret karstuma viļņiem un nakts svīšanu klimaktērijas periodā. Taču jāņem vērā, ka peoniju preparātu lietošanā precīzi jāievēro devas, pārdozēšana var radīt nevēlamas sekas.
Sengrieķu mitoloģijā minēts, ka vārds šīm puķēm dots par godu dievam Peonam, kurš bijis ārstniecības dieva Asklēpija skolēns un izmantojis peonijas dziedniecībā.
“Dārza Pasaule”
