Aizkraukles rajonā šovasar divos ceļa posmos paredzēta melnās segas izbūve. Vietalvas pagastā darbi jau sākušies, bet neretiešiem vēl jāgaida līdz vasaras otrajai pusei.
Aizkraukles rajonā šovasar divos ceļa posmos paredzēta melnās segas izbūve. Vietalvas pagastā darbi jau sākušies, bet neretiešiem vēl jāgaida līdz vasaras otrajai pusei. Arī nākotnē varētu notikt liela apjoma ceļu būvniecība.
Tiltam laika nepietiks
„Staburags” 8. maijā jau rakstīja, ka SIA „Šlokenbeka” kapitāli remontē autoceļa Pļaviņas––Ērgļi posmu no Odzienas līdz Aizkraukles rajona robežai. Tāda paša apjoma darbi notiks arī citviet.
–– Jau izsludināts konkurss melnās segas izbūvei autoceļa Nereta––Aknīste posmam no Neretas līdz Ritei, –– stāsta Latvijas autoceļu direkcijas tehniskās pārvaldes ceļu tīklu daļas vadošais projektētājs Imants Teibe. –– Darbi varētu sākties jūlijā. Šī remonta laikā plānots salabot arī tiltu pār Susēju, taču, iespējams, tilta remontu šogad nevarēs pabeigt, tāpēc to turpinās nākamgad. Melnās segas klāšana paredzēta arī autoceļam no Aizkraukles pagrieziena uz Seci. Šī ceļa posma rekonstrukcija varētu sākties 2005. –– 2006. gadā.
Koknesieši nogaida
Pirms kāda laika sabiedrībā notika plašas diskusijas par Latgales šosejas (savlaik dēvēta par Maskavas šoseju –– aut.) pieslēgumu Rīgas––Daugavpils šosejai pie Kokneses. Pašvaldībai bija jāizlemj, kuru no toreiz piedāvātajiem variantiem izvēlēties. Nu runas apklusušas, taču, izrādās, paši koknesieši konkrētu lēmumu vēl nav pieņēmuši. Pašlaik Latgales autoceļš izbūvēts līdz Ogres rajona Krapes pagastam.
–– Nesaprotam, kāpēc Kokneses pašvaldība vēl līdz šim nav pieņēmusi nekādu lēmumu, –– saka Latvijas autoceļu direkcijas stratēģijas daļas vadītāja Ināra Pavlovska. –– Zaudējam laiku, un padomju laikos izbūvētais šosejas posms tā arī paliek neizmantots, nav iespējas arī samazināt satiksmes intensitāti pa šoseju Rīga––Daugavpils. Šogad bija plānots sākt projektēt. Ja koknesieši nespēs izvēlēties viņiem pieņemamāko pieslēguma variantu, nāksies turpināt priekšizpēti Pļaviņu virzienā, un Koknesei šī maģistrāle ies garām. Netālu no Kokneses tai būs tikai krustojums ar autoceļu Koknese––Ērgļi.
Savukārt Kokneses pagasta padomes priekšsēdētājs Viesturs Cīrulis apgalvo ko citu:
–– Satiksmes ministrijā nav īstas skaidrības, kad un kā šo ceļu būvēs. Koknesieši negrib, ka cauri pagasta centram vēl vairāk palielinātos kravas automašīnu kustība. Daudzo neskaidrību dēļ arī neesam pieņēmuši konkrētu lēmumu.
Savlaik koknesieši paši uzstāja, ka Latgales autoceļa pieslēgums Rīgas––Daugavpils šosejai jāveido tieši pie Kokneses.
Vainīga tehnoloģija?
Problēmas radušās saistībā ar autoceļa Nereta––Vecumnieki posmu no Sietiņiem līdz Krastiem un no Ērberģes līdz Neretas––Aizkraukles pagriezienam. 2000. gada vasarā būvētajā melnajā segumā regulāri rodas bedres.
Autosatiksmes departamenta direktors Tālis Straume „Staburagam” atzina, ka vainojama melnā seguma klāšanas tehnoloģija, kura Latvijas klimatiskajiem apstākļiem nav piemērota.
–– Šajā ceļa posmā, tāpat kā visās citās vietās, bedres aizlāpīs, –– saka Tālis Straume. –– Lai situāciju uzlabotu, būtu jāmaina viss ceļa segums. To gan darīs tad, kad remontēt vairs nebūs iespējams. Parasti segumam jākalpo desmit gadu. Pēc tam tas jāklāj no jauna.
Mēdz teikt, ka neesam tik bagāti, lai pirktu lētas mantas. Tas ne reizi vien jau pierādījies arī ceļu būvniecībā. Autoceļa Nereta––Vecumnieki posms nav vienīgais Latvijā, kur nule uzklātais segums jau pēc gada ir vienās bedrēs. Apgalvojums, ka vainīga tehnoloģija, ir tikai atrunāšanās. Atbildīgajām amatpersonām bija laikus jāizsver, vai tehnoloģija un materiāli mūsu klimatam der vai ne.
