Pilskalnietis Ēriks Striks šovasar sācis neparastu nodarbi — audzēt austersēnes.
Pilskalnietis Ēriks Striks šovasar sācis neparastu nodarbi — audzēt austersēnes. Pirmo šīs vasaras ražu viņš plāno iegūt jau pirms Jāņiem.
— Esmu amatu mācības skolotājs, — saka Strika kungs. — Skolā nav sevišķi liela alga, tāpēc jādomā, kā nopelnīt papildus. Kā jau lielākā daļa laukos, audzējam kartupeļus, dažādus dārzeņus. Pirms diviem gadiem turējām arī govi, taču pārāk tālu bija ganības.
Reiz „Lauku Avīzē” izlasīju, ka cilvēkiem piedāvā iespēju audzēt austersēnes. Ieguvu sēņu micēliju un pamācību to audzēšanai, sāku šo nodarbi.
Austersēņu audzēšanai sagatavo īpašu salmu substrātu, ko sajauc ar micēliju un pilda polietilēna maisos, kuros iegriež nelielus caurumus — pa tiem vēlāk augs sēnes. Trīs nedēļas maisus tur siltā vietā tumsā, pēc tam novieto gaismā. Ja sēnes aug normāli, maiss palēnām paliek balts, bet spraudziņās parādās mazi balti punktiņi, kuri izaugs par sēnēm. Pagaidām tā notiek. Ceru, ka pirms Jāņiem jau nogaršosim pašu audzētās sēnes.
Pagaidām sēnes turam istabā, bet vēlāk pārvietosim uz kūti, kura patlaban ir tukša.
Austersēnes var audzēt arī koka bluķos. Tajos izurbj caurumus, iepilda micēliju un caurumu aizdara ar koka tapiņu. Izmēģināju arī šo metodi. Redzēs, kura no tām izdosies labāk. Esmu sagatavojis deviņus maisus un sešus bluķus.
Paši vēl ne reizi neesam ēduši austersēnes. Stāsta, ka esot ļoti garšīgas un veselīgas. Sākumā ēdīsim paši, piedāvāsim radiem, draugiem, paziņām. Ja veiksies, plānosim audzēt sēnes arī pārdošanai.
FAKTS.
Austersēnes bagātas B un C grupas vitamīniem, kā arī mikroelementiem.
Ekoloģiski tīras tās atjauno organismu, samazina holesterīna daudzumu, nostiprina imūnsistēmu.
